Grieķijas 2024. gada ziņojums par digitālo desmitgadi

Divas galvenās stiprās puses vai progresa jomas 

Savienojamības infrastruktūra

Lai gan Grieķija atpaliek optiskās šķiedras tīklu izvēršanā, lai nodrošinātu gigabitu savienojamību visiem, Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam sāk nest augļus, pagājušajā gadā panākot VHCN/FTTP pārklājuma pieaugumu par 10 procentpunktiem. Pašreizējās tirgus tendences ar jauniem optiskās šķiedras operatoriem arī veicinās šīs pozitīvās tendences nostiprināšanos turpmākajos gados.

Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija

Attiecībā uz uzņēmumiem sniegto sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju Grieķijas rezultāti ir 86,2 punkti, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (85,4), un tas ir nesenais gada pieaugums 17 % apmērā. Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, lai gan Grieķijas rādītāji ir nedaudz zemāki par ES vidējo rādītāju (75,9 salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 79,4), pēdējā laikā tās gada pieaugums ir 17,5 %.

Divas galvenās nepilnības vai jomas, kurās jāveic uzlabojumi

MVU digitalizācija

Grieķijas MVU ir salīdzinoši mērens inovācijas līmenis un zems digitālās brieduma līmenis. 2023. gadā tikai 43,3 % MVU bija vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis, kas ir zemāks par ES vidējo rādītāju (57,7 %). Arī Grieķijas uzņēmumos ir zems progresīvo tehnoloģiju apguves līmenis, proti, 33,5 % uzņēmumu 2023. gadā ir ieviesuši MI, mākoņdatošanu vai datu analītiku, kas ir zem ES vidējā rādītāja — 54,6 %. Dinamiskā jaunuzņēmumu ekosistēma tomēr joprojām ir pozitīva digitālās ekosistēmas attīstības zīme.

Digitālās prasmes un IKT speciālisti

Neraugoties uz vairākiem neseniem pasākumiem, investīcijām un reformām, Grieķija vēl nav izpildījusi uzdevumu apmācīt savus iedzīvotājus vajadzīgajā digitālo prasmju līmenī. 2023. gadā tikai 52,4 % iedzīvotāju bija vismaz digitālās pamatprasmes (ES vidējais rādītājs 55,5 %), kas liecina, ka kopš iepriekšējās datu vākšanas 2021. gadā nav panākts progress. IKT speciālistu skaits nodarbinātības īpatsvara ziņā ir 2,4 %, kas ir daudz zemāks par ES vidējo rādītāju (4,8 %), neraugoties uz pieaugošo pieprasījumu.

Grieķijas digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis

Grieķijas ceļvedis liecina, ka valsts plāno pielikt ievērojamas pūles, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Tajā ir noteikti mērķrādītāji visiem 14 galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), un dažos gadījumos mērķrādītāji ir saskaņoti ar ES 2030. gada mērķiem, savukārt daži ir zemāki, piemēram, mērķrādītāji, ar kuriem mēra progresīvo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. Lai īstenotu digitālo pārveidi, Grieķija plāno piešķirt kopējo budžetu (izņemot privātās investīcijas), kas tiek lēsts 5,1 miljarda EUR apmērā (2,3 % no IKP).

Digitālās tiesības un principi

Eirobarometra speciālaptauja “2024. gada digitālā desmitgade” sniedz ieskatu digitālo tiesību uztverē. Tajā norādīts, ka tikai 33 % respondentu Grieķijā uzskata, ka ES labi aizsargā viņu digitālās tiesības (+1 % salīdzinājumā ar 2023. gadu), kas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju (47 %). Bažas saasinās, proti, 62 % ir nobažījušies par bērnu drošību tiešsaistē (+2 %) un 51 % par kontroli pār personas datiem. Kopumā šķiet, ka Grieķijas respondenti ir vairāk noraizējušies par savām digitālajām tiesībām un principiem nekā vidēji ES. Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību stiprināt digitālās tiesības valsts līmenī. Pozitīvi ir tas, ka 85 % respondentu novērtē digitālās tehnoloģijas saziņai ar draugiem un ģimeni, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju — 83 %.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Grieķijai ir jāuzlabo sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem, lai veicinātu konkurētspēju, noturību, suverenitāti un popularizētu Eiropas vērtības un klimatrīcību.

Plašāka informācija un pilns ieteikumu saraksts atrodams ziņojumā .