Maltas sniegums digitālās desmitgades mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā.
Malta 2023. gadā panāca ievērojamu progresu savienojamības infrastruktūras jomā un jo īpaši Fibre to the Premises (FTTP) tīklu izvēršanā. Tomēr joprojām pastāv problēmas saistībā ar digitālajām pamatprasmēm un IKT speciālistu trūkuma novēršanu. Pagājušajā gadā Maltas uzņēmumi ir panākuši progresu mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas ieviešanā.
Divas galvenās stiprās puses vai progresa jomas
Savienojamības infrastruktūra
Malta jau ir sasniegusi 100 % pārklājumu ļoti augstas veiktspējas tīklam (VHCN) un pamata 5G.
Progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos un MVU digitalizācija
MVU ekosistēma ir ļoti dinamiska: 2023. gadā 76,5 % MVU bija vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis un 68,3 % Maltas uzņēmumu pieņēma MI, mākoņdatošanu vai datu analītiku salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 54,6 %.
Divas galvenās nepilnības vai jomas, kurās jāveic uzlabojumi
IKT speciālisti
IKT speciālistu īpatsvars nodarbinātībā ir nemainīgs (4,7 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,8 %), un tas joprojām ir zems salīdzinājumā ar nepieciešamo pieprasījumu, jo sievietes ir nepietiekami pārstāvētas.
Digitālās pamatprasmes
Lai gan Maltas rezultāti šajā rādītājā ir labi, gada pieaugums ir zems salīdzinājumā ar citiem GDR.
Maltas galvenie darbības rādītāji
Maltas digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis
Maltas ceļvedis liecina, ka valsts plāno ļoti būtiskus centienus sasniegt digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Tajā ir noteikti mērķrādītāji 12 no 14 galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), un vairumā gadījumu mērķrādītāji ir saskaņoti ar ES 2030. gada mērķiem. Lai īstenotu digitālo pārveidi, Malta plāno piešķirt kopējo budžetu (izņemot privātās investīcijas), kas tiek lēsts 285 miljonu EUR apmērā (1,5 % no IKP).
Digitālās tiesības un principi
Eirobarometra speciālaptauja “2024. gada digitālā desmitgade” atklāj, ka, neraugoties uz ievērojamu 16 punktu samazinājumu, 49 % Maltas respondentu uzskata, ka ES aizsargā viņu digitālās tiesības, kas ir nedaudz virs ES vidējā rādītāja, proti, 45 %. Pozitīvās tendences ietver digitālo tehnoloģiju lielo nozīmi, piemēram, saziņā ar draugiem un ģimeni (86 %), kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (83 %), un uzticēšanos digitālajam privātumam (56 %), kas arī pārsniedz ES vidējo rādītāju (51 %). Bažas ir ievērojami palielinājušās, proti, 55 % ir nobažījušies par bērnu drošību tiešsaistē (+24 % salīdzinājumā ar 2023. gadu) un 36 % par kontroli pār personas datiem (+16 %). Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību stiprināt digitālās tiesības valsts līmenī.
Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi
Maltai ir jāuzlabo sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem, lai veicinātu konkurētspēju, noturību, suverenitāti un popularizētu Eiropas vērtības un klimatrīcību.
Digitālās pamatprasmes
Turpināt mudināt cilvēkus piedalīties digitālo prasmju apmācībā, palielinot informētību un atvieglojot piekļuvi, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām.
IKT speciālisti
Turpināt prasmju prognozēšanu un uzlabot sadarbību ar nozari un pilsonisko sabiedrību, lai regulāri novērtētu un pielāgotu izglītības un apmācības piedāvājumus darba tirgus vajadzībām un mudinātu sievietes kļūt par IKT speciālistēm.
Tehnoloģiskā līderība
Vēl vairāk atvieglot piekļuvi drošām un suverēnām progresīvām digitālajām tehnoloģijām un risinājumiem un veicināt investīcijas digitālajā pētniecībā un inovācijā.
Vairāk par 2024. gada ziņojumu par digitālo desmitgadi
Pārbaudiet visu dalībvalstu progresu un izvilkumus no konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem.