Slovēnijas sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem.
Slovēnija var paļauties uz labi attīstītu digitālo infrastruktūru, bet atpaliek digitālo prasmju jomā. Valsts ļoti aktīvi darbojas vairākos progresīvo tehnoloģiju projektos, jo īpaši kvantu, pusvadītāju, mākoņdatošanas un MI jomā.
Slovēnijas ceļvedis ietver 81 pasākumu, kura budžets ir EUR 685 miljoni, kas ir 1,02 % no Slovēnijas IKP.
Novērotie galvenie snieguma rādītāji procentos no ES 2030. gada mērķrādītājiem
Diagrammā ir attēloti dalībvalstī novērotie galvenie snieguma rādītāji procentos no ES 2030. gada mērķrādītājiem, kā arī procentuālā attiecība pret ES 2030. gada mērķrādītājiem.
Mākoņdatošanas, datu analīzes un pamatprasmju joslas ir tukšas, jo 2023. gads ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati. Arī malu mezglu un “vienradžu” joslas ir tukšas, jo dalībvalsts sniegumu nevar salīdzināt ar ES mērķi. Tiek lēsts, ka 2024.
gadā Slovēnijā bija 16 perifērijas mezgli un nebija “vienradžu”.
Augstas veiktspējas savienojamība un pamattehnoloģijas konkurētspējīgai ES
Šķiedras pārklājums līdz telpām ir salīdzinoši augsts, un 5G pārklājums ir ievērojami palielinājies.
Valsts ļoti aktīvi darbojas tādās stratēģiskās tehnoloģijās kā kvantu datošana, pusvadītāji, mākoņdatošana un mākslīgais intelekts, un MI ieviešana uzņēmumos ir ievērojami progresējusi.
MVU salīdzinoši
maz izmanto digitālās tehnoloģijas
Ieteikums
Sniegt pastāvīgu atbalstu MVU un radīt labvēlīgus pamatnosacījumus digitālo tehnoloģiju ieviešanai tajos
Digitālās prasmes un publiskie pakalpojumi ES iedzīvotāju un sabiedrības aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai
Digitālo publisko pakalpojumu izmantošana pārsniedz ES līmeni.
Digitālo pamatprasmju
līmenis joprojām ir zems, un pašreizējo centienu ietekme var nebūt pietiekama, lai novērstu būtiskās nepilnības.
Ieteikums
Palielināt un pastiprināt izglītības un apmācības piedāvājumus un integrēt digitālās prasmes izglītības programmās jau no agrīna vecuma
Neraugoties uz nesenajiem labajiem panākumiem, Slovēnija joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja IKT speciālistu jomā, un dinamisku darba tirgus vajadzību risināšana joprojām ir problemātiska.
Ieteikums
Uzlabot darba tirgus vajadzību agrīnu apzināšanu un attiecīgi risināt tās, piedāvājot apmācību un izmantojot augstākās izglītības reformu
Digitālās pārveides izmantošana viedai zaļināšanai
Slovēnija veic pasākumus, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, izmantojot digitālās tehnoloģijas, taču šķiet, ka vēl nav sistemātiskas pieejas, kā apsvērt to mijiedarbību vai savstarpēji izmantot sviras efektu.
Ieteikums
Uzlabot digitālās tehnoloģijas, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, jo īpaši sistemātiskāk pievēršoties mijiedarbībai starp zaļajām un digitālajām iniciatīvām
Finansējums
513 miljoni euro
Slovēnijas kopējā atveseļošanas un noturības plāna daļa, kas veicina valsts digitālo pārveidi
287 miljoni EUR
Slovēnijas kopējo kohēzijas fondu daļa, kas veicina valsts digitālo pārveidi
Ko Slovēnijas iedzīvotāji domā par digitālo jomu?
Saskaņā ar īpašo Eirobarometra aptauju par digitālo desmitgadi 2025. gadā 78 % Slovēnijas iedzīvotāju uzskata, ka publisko un privāto pakalpojumu digitalizācija atvieglo viņu dzīvi.
90 % iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai publiskās iestādes mazinātu viltus ziņu un dezinformācijas problēmu tiešsaistē.
82 % iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas uzņēmumi varētu augt un kļūt par “Eiropas čempioniem”, kas spēj konkurēt pasaules mērogā.
Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, lejupielādējiet:
- Slovēnijas 2025. gada ziņojums par valsti – kopsavilkums
- Slovēnija, 2025. gada ziņojums par valsti
- Slovēnija 2025. gada Eirobarometra aptaujā par digitālo desmitgadi
- Pētījums par Deklarācijas par digitālajām tiesībām un principiem īstenošanu – faktu lapa par valsti – Slovēnija
- Slovēnijas ceļvedis
Vairāk par 2025. gada ziņojumu par digitālo desmitgadi
Dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai valstu ceļveži, kuros sīki izklāstītas darbības, ko tās plāno...