Zviedrijas sniegums digitālās desmitgades mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā.
Zviedrija 2023. gadā panāca ievērojamu progresu 5G pārklājuma jomā, tostarp 3,4–3,8 GHz joslās. E-veselības jomājoprojām pastāv problēmas, un valstij ir jāturpina darbs pie e-identifikācijas. Tomēr pagājušajā gadā Zviedrija ir palielinājusi "vienradžu" skaitu.
Divas galvenās stiprās puses vai progresa jomas
Savienojamības infrastruktūra
Ievērojamai daļai Zviedrijas mājsaimniecību jau ir piekļuve gigabitiem (88,5 % mājsaimniecību ir fiksēto ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) pārklājums) un 5G tīkliem (90,3 % mājsaimniecību), lai gan vistālākās mājsaimniecības segs visdārgākās izmaksas. 2023. gadā 5G 3,4–3,8 GHz joslā, kas ir būtiska progresīvu lietojumu nodrošināšanai, aptvēra 64,5 % Zviedrijas mājsaimniecību, pārsniedzot ES vidējo rādītāju (55,6 %).
Vienradži
Zviedrijā ir inovācijai labvēlīga uzņēmējdarbības vide ar labu piekļuvi finansējumam, par ko liecina lielais vienradža uzņēmumu skaits.
Divas galvenās nepilnības vai jomas, kurās jāveic uzlabojumi
E-veselība
Zviedrija ar 77,9 punktiem atpaliek no ES vidējā rādītāja 79,1 attiecībā uz tiešsaistes piekļuvi elektroniskajiem veselības žurnāliem; tiek prognozēts, ka šī atšķirība turpinās palielināties.
e-ID
Zviedrija ir uzsākusi vairākus pasākumus, lai palielinātu e-ID shēmu pieejamību, jo ne visām ir piekļuve vienai shēmai.
Zviedrijas galvenie darbības rādītāji
Zviedrijas digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis
Zviedrijas ceļvedis liecina, ka valsts plāno pielikt ievērojamas pūles, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Tajā tika noteikti mērķrādītāji 13 no 14 galvenajiem snieguma rādītājiem (GSR), lai gan daži, piemēram, GSR par piekļuvi e-veselības ierakstiem, ir zemāki par ES mērķrādītājiem 2030. gadam. Lai īstenotu digitālo pārveidi, Zviedrija plāno piešķirt kopējo budžetu (izņemot privātās investīcijas), kas tiek lēsts 2,8 miljardu EUR apmērā (0,5 % no IKP).
Digitālās tiesības un principi
Eirobarometra speciālaptauja “2024. gada digitālā desmitgade” atklāj, ka, neraugoties uz 5 punktu samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 50 % zviedru joprojām uzskata, ka ES efektīvi aizsargā viņu digitālās tiesības, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (45 %). 80 % Zviedrijas respondentu uzticas pulcēšanās brīvībai tiešsaistē un 65 % augstu vērtē digitālo prasmju līmeni valstī. Tomēr 74 % Zviedrijas respondentu minēja pieaugošas bažas par bērnu drošību tiešsaistē (+21 procentpunkta pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu, kas ir augstākais rādītājs ES). Turklāt 59 % ir nobažījušies par kontroli pār savu digitālo mantojumu. Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību stiprināt digitālās tiesības valsts līmenī.
Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi
Zviedrijai ir jāuzlabo sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem, lai veicinātu konkurētspēju, noturību, suverenitāti un popularizētu Eiropas vērtības un klimatrīcību.
E-veselība
Pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam ikviens var piekļūt savām veselības kartēm tiešsaistē saskaņā ar gaidāmās Eiropas veselības datu telpas regulas prasībām.
e-ID
Turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir piekļuve e-identifikācijai.
Mākslīgā intelekta un datu analīzes ieviešana uzņēmumos
Uzmanības pievēršana tam, lai mudinātu uzņēmumus izmantot MI un lielo datu analītiku.
Digitālās pamatprasmes
Turpināt centienus, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji var uzlabot pamatprasmes, jo īpaši lauku apvidos.
IKT speciālisti
Pabeigt diskusijas par valsts stratēģiju, kas vērsta uz STEM, un rīkoties, lai nodrošinātu, ka vairāk IKT speciālistu ir sievietes.
Vairāk par 2024. gada ziņojumu par digitālo desmitgadi
Pārbaudiet visu dalībvalstu progresu un izvilkumus no konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem.