Jautājumi un atbildes
- Daži publiskā sektora radīti dati ir īpaši interesanti pievienotās vērtības pakalpojumu un lietojumprogrammu radītājiem. Piemēram, datu kopu, piemēram, mobilitātes vai ēku ģeolokalizācijas, atkalizmantošana var pavērt uzņēmējdarbības iespējas loģistikas vai transporta nozarēm, kā arī uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, piemēram, izprotot satiksmes plūsmas, lai padarītu transportu efektīvāku.
- Tādas datukopas kā meteoroloģisko novērojumu dati, radaru dati, gaisa kvalitātes un augsnes piesārņojuma un trokšņa līmeņa dati var arī atbalstīt pētniecību un digitālo inovāciju, kā arī labāk informētu politikas veidošanu, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmi; tas pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti.
- Pētījumi un pieredze liecina, ka, lai publiskā sektora informācija pozitīvi ietekmētu ekonomiku, publiskiem datiem pēc noklusējuma vajadzētu būt pieejamiem pēc iespējas plašāk. Tomēr tehnisko, juridisko un finansiālo šķēršļu saglabāšanās rada situāciju, kad publiskā sektora informācija Eiropā netiek pietiekami izmantota, neraugoties uz to, ka ES politika un tiesību akti ir spēkā gandrīz 20 gadus un ka valsts līmenī ir veikti apjomīgi ieguldījumi. Atvērto datu direktīva nostiprina spēkā esošos noteikumus par formātiem, dodot iespēju izmantot dažādus atkalizmantošanas scenārijus, tostarp reāllaikā sniegtos dinamiskos datus. Direktīva pievēršas ekskluzīvai praksei, kas ierobežo publiskā sektora datu pieejamību ārpus skaidri formulētas ekskluzīvas vienošanās. Jaunie noteikumi paredz stingrākus ierobežojumus maksas iekasēšanai, novēršot pārmērīgas izmaksas kā šķērsli atkalizmantošanai.
- Lai novērstu šos atlikušos šķēršļus, Atvērto datu direktīvā bija noteikts, ka Eiropas Komisijai ir jāpieņem īstenošanas regula, kurā precizētas konkrētas HVD. Publiskā sektora organizācijām šīs HVD būs jādara pieejamas bez maksas mašīnlasāmā formātā, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API) un attiecīgā gadījumā kā lielapjoma lejupielādi.
- Atvērto datu direktīvā PVD ir definēti kā “dokumenti, kas ir publiskā sektora struktūras rīcībā un kuru atkalizmantošana ir saistīta ar būtiskiem ieguvumiem sabiedrībai, videi un ekonomikai”. HVD būs atkārtoti izmantojamas jebkuram nolūkam (kā tas ir atklāto datu gadījumā).
- Atklāto datu direktīvā ir noteiktas sešas HVD kategorijas: ģeotelpiskais, Earth novērošanas un vides, meteorological, statistika, companies un uzņēmuma īpašumtiesības, un mobilitāte.
- Principā augstvērtīgu datu kopu saraksts neattiecas uz personas datiem. Tomēr, ja noteiktas datu kopas tiek uzskatītas par personas datiem dalībvalstīs vai ja dalībvalstis izvēlas paplašināt sarakstu ar persondatiem, ir jānodrošina atbilstība VDAR.
- Atvērto datu direktīva ļauj Komisijai paplašināt šo sākotnējo tematisko diapazonu ar deleģēto aktu, ja tas nepieciešams, lai atspoguļotu tehnoloģiju un tirgus attīstību.
- Lai izvēlētos konkrētās datu kopas katrā no sešām kategorijām, Komisija apspriedās ar plašu ieinteresēto personu loku, kas pārstāv gan datu turētājus, gan lietotājus.
- Intervijas ar ieinteresētajām personām ļāva izklāstīt provizorisku “vēlmju sarakstu” ar datu kopām, kas tiek uzskatītas par ļoti vērtīgām (no ekonomiskā, sociālā un atkalizmantošanas viedokļa).
- Vienlaikus ietekmes novērtējuma atbalsta pētījumā tika kartēti visi attiecīgie Eiropas līmeņa tiesību akti, lai noteiktu datu jomas, uz kurām jau attiecas ES noteikumi. Pēc tam pētījumā tika novērtēts, cik lielā mērā katru datu kopu patiešām varētu uzskatīt par “augstas vērtības” saskaņā ar Atvērto datu direktīvas14. panta 2. punktā uzskaitītajiem vērtēšanas kritērijiem.
- HVD ievērojami samazinās šķēršļus ienākšanai Eiropas uz datiem balstītā tirgū un palielinās atkārtoti izmantoto datu kopu apjomu. Tas savukārt stimulēs jaunu digitālo pakalpojumu radīšanu un esošo pakalpojumu vai uzņēmējdarbības procesu uzlabošanu.
- Dažādu statistikas datu kopu (darba tirgus, demogrāfija, rūpniecības izlaide)labāka pieejamība atvieglos iespējamo politikas pasākumu ietekmes prognozēšanu. Turklāt atklāti uzņēmumu dati palielinās tirgus pārredzamību, ļaujot labāk sadalīt privātos ieguldījumus vai publisko atbalstu.
- Plašāka informācijas pieejamība par uzņēmumiem sniedz skaidrus sociālos ieguvumus tādās jomās kā cīņa pret noziedzību (tostarp finanšu noziegumiem), plašāka sabiedrības iesaiste un ekonomisko darījumu pārredzamība.
- Nesenās iniciatīvas Covid-19 pandēmijas apturēšanai ir arī apliecinājušas, cik svarīgi ir ģeolokalizēt slimnīcas, notikumus un iedzīvotājus.
- HVD tika izstrādātas MVU un jaunuzņēmumiem, kuri bieži vien ir izslēgti no tirgus, jo tiem nav pietiekamu cilvēkresursu un finanšu resursu, lai iegūtu un uzlabotu publiskā sektora datu kvalitāti.
- Palielinoties datu piedāvājumam, tiks veicināta uzņēmējdarbība un tiks izveidoti jauni uzņēmumi. Turklāt HVD var kļūt par svarīgu faktoru jaunuzņēmumiem, lai tie varētu validēt savus uzņēmējdarbības piemērus un piesaistīt ieguldītājus.
- Atvērtie dati var arī dot iespējas MVU, kuriem datu programmatūras risinājumi, kuros izmanto publiskā sektora datus, var kļūt par to galveno produktu vai pakalpojumu.
- Visbeidzot, datu brīva pieejamība palīdzēs līdzsvarot MVU stāvokli attiecībā pret Big Tech uzņēmumiem, kuriem datu iegūšanas cena nav būtisks šķērslis.
- Publiskajām iestādēm būs jādara pieejami tikai esošie dati. Tām nebūs pienākuma sākt jaunu datu sagatavošanu.
- Publiskais sektors segs izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo tehnisko datu publicēšanas atjaunināšanu (izmantojot API), un tam būs jāpārtrauc iekasēt maksu par HVD atkalizmantošanu.
- Šo ietekmi vajadzētu mazināt ar ieguvumiem, ko sniedz datu labāka pieejamība un izmantojamība publiskajā sektorā, un mazāka administratīvā sloga, kas saistīts ar atkalizmantošanas pieprasījumu apstrādi, licencēšanas sarunām un maksu apstrādi. Komisija arī atbalsta publiskā sektora struktūras ar konkrētām darbībām programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros.
- HVD saraksts tika sagatavots sadarbībā ar dalībvalstīm, un tas tika sagatavots pēc rūpīga ietekmes novērtējuma. Tādējādi tajā ir tikai tādi dati, kuru atkalizmantošana radīs ieguvumus, kas lielā mērā atsvērs izmaksas, kas saistītas ar tā bezmaksas nodrošināšanu.
- Publiskā sektora struktūras rīcībā esošo personas datu atkalizmantošana ir atļauta ar diviem nosacījumiem: datiem jābūt vispārpieejamiem[1] sabiedrībai, un to atkalizmantošana (t. i., personas datu apstrāde) ir jāveic, pilnībā ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), kurai ir prioritāte pār Atvērto datu direktīvas noteikumiem.
- HVD īstenošanas regula attiecas uz datiem, kas ietilpst Atvērto datu direktīvas darbības jomā, un tāpēc uz tiem attiecas tie paši ierobežojumi. Ietekmes novērtējumā izklāstītais HVD saraksta projekts kopumā nepieļauj personas datu iekļaušanu tā darbības jomā. Šī izvēle bija tīša, jo šādu datu plaša iekļaušana samazinātu iniciatīvas juridisko iespējamību, vienlaikus palielinot izmaksas publiskā sektora struktūrām, kurām jānodrošina atbilstība VDAR.
[1] Parasti tas nozīmē, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var pieprasīt piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem par brīvu piekļuvi informācijai. Dalībvalstu tiesību aktos var arī paredzēt, ka dažiem publiski turētiem datiem nav piekļuves, pamatojoties uz personas datu aizsardzību, un tādā gadījumā tie neietilpst Atvērto datu direktīvas darbības jomā.
Publiskajām iestādēm ir jānodrošina, ka visas SKD saraksta datu kopas ir pieejamas no 2024. gada 9. jūnija atkalizmantošanai labvēlīgos apstākļos: bez maksas mašīnlasāmā formātā, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes un attiecīgā gadījumā kā lielapjoma lejupielādi.