Šajos jautājumos un atbildēs ir sīki izklāstīti MI akta mērķi, pārvaldība, izpilde un precizēti noteikumi par augsta riska MI sistēmām un vispārīga lietojuma MI modeļiem un inovācijas veicināšanas pasākumiem.
Darbības joma un mērķi
Kāpēc ir jāreglamentē mākslīgā intelekta izmantošana?
MI akts ir pasaulē pirmais visaptverošais MI likums. Tās mērķis ir novērst riskus veselībai, drošībai un pamattiesībām. Regulas mērķis ir arī aizsargāt demokrātiju, tiesiskumu un vidi.
MI sistēmu un vispārīga lietojuma MI modeļu ieviešanai ir liels potenciāls sniegt sabiedriskus ieguvumus, ekonomikas izaugsmi un uzlabot ES inovāciju un globālo konkurētspēju. Tomēr dažos gadījumos konkrētu MI sistēmu un vispārīga lietojuma MI modeļu īpašās iezīmes var radīt jaunus riskus, kas saistīti ar lietotāju drošību, tostarp fizisko drošību, un pamattiesībām. Daži vispārīga lietojuma MI modeļi, visprogresīvākie, pat varētu radīt tā sauktos “sistēmiskos riskus”.
Tas rada juridisko nenoteiktību un, iespējams, palēnina MI tehnoloģiju ieviešanu publiskajās iestādēs, uzņēmumos un iedzīvotāju vidū uzticēšanās trūkuma dēļ. Valstu iestāžu atšķirīgie regulatīvie risinājumi varētu radīt iekšējā tirgus sadrumstalotības risku.
Reaģējot uz šīm problēmām, bija vajadzīgi likumdošanas pasākumi, lai nodrošinātu labi funkcionējošu MI sistēmu un vispārīga lietojuma MI modeļu iekšējo tirgu, kurā riski tiek pienācīgi novērsti un ieguvumi tiek ņemti vērā.
Uz ko attiecas MI akts?
Tiesiskais regulējums attiecas gan uz publiskā, gan privātā sektora dalībniekiem ES un ārpus tās, kuri ES tirgū laiž MI sistēmu vai vispārīga lietojuma MI modeli vai nodod MI sistēmu ekspluatācijā vai izmanto to ES.
Pienākumi cita starpā attiecas uz MI sistēmu nodrošinātājiem (piemēram, CV pārbaudes rīka izstrādātāju) un uzturētājiem (piemēram, banku, kas izmanto šo pārbaudes rīku), kā arī vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem. Regulā ir noteikti daži izņēmumi. Šī regula neattiecas uz pētniecības, izstrādes un prototipu izstrādes darbībām, kas notiek pirms MI sistēmas vai modeļa laišanas tirgū. Atbrīvojums attiecas arī uz MI sistēmām, kas ir projektētas tikai militāriem, aizsardzības vai valsts drošības mērķiem, neatkarīgi no tā, kāda veida vienība veic minētās darbības.
Kā tiek regulētas MI sistēmas un modeļi?
Ar Mākslīgā intelekta aktu tiek ieviesta vienota, uz risku balstīta pieeja mākslīgajam intelektam visās ES dalībvalstīs.
Aizliegtas MI sistēmas
Ierobežots īpaši kaitīgu MI sistēmu lietojumu kopums ir aizliegts, jo, pārkāpjot pamattiesības, tās ir pretrunā ES vērtībām:
- Personu neaizsargātības izmantošana, manipulācija un zemapziņas paņēmienu izmantošana
- Sociālā vērtēšana publiskos un privātos nolūkos
- Individuāla prognozējoša policijas darbība, kuras pamatāir tikai cilvēku profilēšana
- Nemērķtiecīga interneta vai CCTV rasmošana sejas attēliem, lai izveidotu vai paplašinātu datubāzes
- Emociju atpazīšana darbavietā un izglītības iestādēs, ja vien tas nav medicīnisku vai drošības apsvērumu dēļ (t. i., pilota noguruma līmeņa uzraudzība)
- Fizisku personu biometriskā kategorizācija, lai secinātu vai izsecinātu viņu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai seksuālo orientāciju. Datu kopu marķēšana vai filtrēšana un datu kategorizēšana joprojām būs iespējama
- Reāllaika biometriskā tālidentifikācija publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, ievērojot šaurus izņēmumus (sk. turpmāk)
- Nudifikācijas lietotnes vai MI sistēmas, kas ģenerē seksuāli eksplicītu un intīmu saturu bez piekrišanas vai materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem
Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par aizliegto MI praksi un pamatnostādnes par MI aktā noteikto MI sistēmas definīciju. Tie sniedz juridiskus skaidrojumus un praktiskus piemērus, lai palīdzētu ieinteresētajām personām ievērot šos noteikumus.
Augsta riska MI sistēmas
MI aktā noteikts, ka ierobežots skaits MI sistēmu ir augsta riska sistēmas, jo tās var negatīvi ietekmēt cilvēku drošību vai viņu pamattiesības (ko aizsargā ES Pamattiesību harta). Akta pielikumā ir augsta riska MI sistēmu saraksti, kurus var pārskatīt, lai tie atbilstu MI izmantošanas gadījumu attīstībai.
Augsta riska MI sistēmas ietver, piemēram, MI sistēmas, kas novērtē, vai kāds spēj saņemt noteiktu medicīnisko aprūpi, iegūt noteiktu darbu vai aizdevumu dzīvokļa iegādei. Citas augsta riska MI sistēmas ir tās, ko policija izmanto, lai novērtētu nozieguma izdarīšanas risku (ja vien tas nav aizliegts saskaņā ar 5. pantu).
Augsta riska MI sistēmas ietver arī to produktu drošības sastāvdaļas, uz kuriem attiecas Savienības nozaru tiesību akti, vai MI sistēmas, kas pašas ir šādi produkti. Tos vienmēr uzskatīs par augsta riska ražojumiem, ja uz tiem attieksies trešās personas veikts atbilstības novērtējums saskaņā ar minētajiem nozaru tiesību aktiem. Tas varētu ietvert, piemēram, MI sistēmas, kas darbina robotus, dronus vai medicīniskās ierīces.
Pārredzamības prasības konkrētām MI sistēmām
Lai veicinātu uzticēšanos, ir svarīgi nodrošināt pārredzamību attiecībā uz konkrēta MI satura vai mijiedarbības mākslīgo izcelsmi. Tāpēc MI akts ievieš īpašas pārredzamības prasības konkrētu interaktīvu vai ģeneratīvu MI sistēmu (piemēram, sarunbotu vai dziļviltojumu) nodrošinātājiem vai uzturētājiem. Šo pārredzamības prasību mērķis ir novērst maldinošas informācijas un manipulācijas, krāpšanas, uzdošanās par citu personu un patērētāju maldināšanas riskus.
AI sistēmas ar minimālu risku
Lielāko daļu MI sistēmu var izstrādāt un izmantot saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem bez papildu juridiskām saistībām.
Vispārīga lietojuma MI modeļi
MI akts reglamentē arī vispārīga lietojuma MI modeļus. Tos var izmantot dažādiem uzdevumiem, un tie kļūst par pamatu daudzām MI sistēmām ES. Vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem ir jādokumentē noteikta informācija (ja vien tie neatbilst atklātā pirmkoda atbrīvojumam) un jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka tie ievēro ES tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām.
Visprogresīvākie no GPAI modeļiem varētu radīt arī sistēmiskus riskus. Piemēram, jaudīgi modeļi varētu veicināt ķīmiskus, bioloģiskus, radioaktīvus vai kodoluzbrukumus (CBRN) vai liela mēroga sarežģītus kiberuzbrukumus, izvairīties no cilvēka kontroles vai ļaut stratēģiski izkropļot cilvēka uzvedību vai uzskatus. Vispārīga lietojuma MI modeļu ar sistēmiskiem riskiem nodrošinātājiem papildus ir jānovērtē un jāmazina sistēmiskie riski.
Vai Mākslīgā intelekta akts atbilst nākotnes prasībām?
Ar Mākslīgā intelekta aktu tiek izveidots tiesiskais regulējums, kas reaģē uz jaunām norisēm, ir viegli un ātri pielāgojams un ļauj to bieži izvērtēt. Regulā ir noteiktas uz rezultātiem orientētas prasības un pienākumi, bet konkrēti tehniskie risinājumi un darbības uzsākšana ir atstāta nozares virzītu standartu un prakses kodeksu ziņā, kas ir elastīgi, lai tos varētu pielāgot dažādiem izmantošanas gadījumiem un lai būtu iespējami jauni tehnoloģiski risinājumi.
MI aktu var grozīt ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem, piemēram, lai pārskatītu augsta riska lietošanas gadījumu sarakstu III pielikumā. Tiks bieži izvērtētas dažas MI akta daļas un galu galā visa regula, nodrošinot, ka tiek konstatēta jebkāda vajadzība pēc pārskatīšanas un grozījumiem.
Kāda būtu standartizācijas loma Mākslīgā intelekta aktā?
Saskaņā ar MI aktu augsta riska MI sistēmām tiks piemērotas īpašas prasības. Eiropas saskaņotie standarti nodrošinās sīki izstrādātas specifikācijas augsta riska prasību īstenošanai un ievērošanai. Nodrošinātāji, kas izstrādā augsta riska MI sistēmu saskaņā ar saskaņotajiem standartiem, gūs labumu no atbilstības prezumpcijas.
Eiropas Komisija 2023. gada maijā pilnvaroja Eiropas standartizācijas organizācijas CEN un CENELEC izstrādāt standartus šīm augsta riska prasībām. Šīs pilnvaras tika grozītas 2025. gada jūnijā, lai tās saskaņotu ar MI akta galīgo tekstu. CEN un CENELEC nav spējušas izstrādāt standartus pieprasītajā termiņā, proti, 2025. gada augustā. Standartizācijas darbs joprojām turpinās.
Standarti ir brīvprātīgi, bet izšķiroši tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Tie palīdz uzņēmumiem saprast, kas tiem jādara, un iestādes zina, kas tām jāpārbauda. Standartu novēlotā pieejamība apdraud augsta riska noteikumu sekmīgu piemērošanu 2026. gada 2. augustā. Tāpēc MI Omnibus pagarina termiņu līdz 2027. gada 2. decembrim augsta riska MI sistēmām un līdz 2028. gada 2. augustam produktos iegultam MI, lai dotu vairāk laika noteikumu efektīvai īstenošanai ar skaidriem standartiem (sk. Digitālās Omnibus paketes priekšlikumu).
Kāda ir ES pieejas starptautiskā dimensija?
MI iespējas un ietekme sniedzas pāri robežām. Problēmas ir globālas, tāpēc sadarbība ir svarīga un nepieciešama. MI birojs vada Komisijas starptautisko iesaisti MI jomā, pamatojoties uz MI aktu un koordinēto MI plānu. ES cenšas:
- Vadīt globālos centienus MI jomā, atbalstot inovāciju, izveidojot atbilstošus MI aizsargmehānismus un attīstot MI globālo pārvaldību
- Veicināt MI atbildīgu pārvaldību un labu pārvaldību
- Nodrošināt, ka starptautiskie nolīgumi atbilst mūsu pieejai
Mainoties globālajai videi, proaktīva mākslīgā intelekta iesaiste, kas cieši koordinēta ar mūsu sabiedrotajiem, ir kļuvusi par būtisku un pieaugošu prioritāti. ES ir proaktīva, sadarbīga un uzticama partnere, kas rāda piemēru un sadarbojas starptautiskā mērogā, vienlaikus aizsargājot savas intereses, drošību un vērtības.
Tā iesaistās divpusēji un daudzpusēji, lai veicinātu uzticamu un antropocentrisku MI. Divpusēji ES sadarbojas ar arvien lielāku skaitu valstu un reģionu, piemēram, Kanādu, ASV, Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Singapūru, Austrāliju, Apvienoto Karalisti, Latīņamerikas un Karību jūras reģionu, Āfriku u. c. Daudzpusēji ES ir iesaistīta svarīgos forumos un iniciatīvās, kurās tiek apspriests MI, jo īpaši G7, G20, ESAO un Globālajā partnerībā MI jomā, Eiropas Padomē, Starptautiskajā progresīvā MI mērīšanas, izvērtēšanas un zinātnes tīklā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas kontekstā.
ES balstās uz stratēģiskiem aktīviem un stiprajām pusēm, piemēram, talantiem, pētniecību, rūpniecisko spēku un lielu vienoto tirgu ar vienotiem noteikumiem, un izmanto tos starptautiskā mērogā kā daļu no ES tehnoloģiju piedāvājuma, lai veidotu savstarpēji izdevīgas partnerības un alianses visā pasaulē.
Augsta riska MI sistēmas
Kā es varu zināt, vai MI sistēma ir augsta riska sistēma?
MI aktā ir izklāstīta stabila metodika MI sistēmu klasificēšanai par augsta riska sistēmām. Tā mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un citiem tirgus dalībniekiem.
Riska klasifikācijas pamatā ir MI sistēmai paredzētais nolūks saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem par produktu drošumu. Tas nozīmē, ka klasifikācija ir atkarīga no MI sistēmas veiktās funkcijas un konkrētā mērķa un kārtības, kādam sistēma tiek izmantota.
MI sistēmas var klasificēt kā augsta riska sistēmas divos gadījumos:
- Ja MI sistēma ir iegulta kā drošības sastāvdaļa produktos, uz kuriem attiecas spēkā esošie tiesību akti par produktiem (I pielikums), vai ja tā pati ir šādi produkti. Tā varētu būt, piemēram, MI balstīta medicīnas programmatūra.
- Ja MI sistēmu ir paredzēts izmantot augsta riska lietošanas gadījumam, kas uzskaitīts MI akta III pielikumā. Sarakstā ir iekļauti izmantošanas gadījumi tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, tiesībaizsardzība vai migrācija. Komisija to katru gadu pārskata, un to var atjaunināt.
Komisija gatavo augsta riska klasifikācijas pamatnostādnes, kas tiks publicētas pirms šo noteikumu piemērošanas dienas.
Kādi ir augsta riska lietošanas gadījumu piemēri, kā definēts III pielikumā?
MI akta III pielikumā ir ietvertas 8 jomas, kurās MI izmantošana var būt īpaši sensitīva, un ir uzskaitīti konkrēti izmantošanas gadījumi katrā jomā. MI sistēmu klasificē kā augsta riska sistēmu, ja to paredzēts izmantot kādā no šiem lietošanas gadījumiem. Daži piemēri:
- MI sistēmas, ko izmanto kā drošības sastāvdaļas noteiktās kritiskās infrastruktūrās. Piemēram, ceļu satiksmes un ūdens, gāzes, apkures un elektrības piegādes jomā.
- MI sistēmas, ko izmanto konkrētiem uzdevumiem izglītībā un profesionālajā apmācībā. Piemēram, lai novērtētu mācību rezultātus un vadītu mācību procesu un krāpšanās uzraudzību.
- MI sistēmas, ko izmanto konkrētiem uzdevumiem nodarbinātības un darba ņēmēju pārvaldības jomā un piekļuvei pašnodarbinātībai. Piemēram, lai izvietotu mērķtiecīgus darba sludinājumus, analizētu un filtrētu darba pieteikumus un novērtētu kandidātus.
- MI sistēmas, ko izmanto, lai piekļūtu būtiskiem privātiem un publiskiem pakalpojumiem un pabalstiem (piemēram, veselības aprūpei), fizisku personu kredītspējas izvērtēšanai un riska novērtēšanai un cenu noteikšanai saistībā ar dzīvības un veselības apdrošināšanu.
- MI sistēmas, ko izmanto konkrētiem uzdevumiem tiesībaizsardzības, migrācijas un robežkontroles jomā, ciktāl tas vēl nav aizliegts, kā arī tiesas spriešanā un demokrātiskajos procesos.
- MI sistēmas, ko izmanto biometriskajai identifikācijai, biometriskajai kategorizācijai un emociju atpazīšanai, ciktāl tas nav aizliegts.
Kādi ir augsta riska MI sistēmu nodrošinātāju pienākumi?
Pirms augsta riska MI sistēmas laišanas ES tirgū vai citādas nodošanas ekspluatācijā nodrošinātājiem ir jāveic tās atbilstības novērtēšana. Tas viņiem ļaus pierādīt, ka viņu sistēma atbilst obligātajām prasībām attiecībā uz uzticamu MI (piemēram, riska pārvaldība, datu kvalitāte, dokumentācija un izsekojamība, pārredzamība, cilvēka virsvadība, precizitāte, kiberdrošība un noturība). Šis novērtējums ir jāatkārto, ja sistēma vai tās mērķis ir būtiski mainīts. Atkarībā no augsta riska MI sistēmas veida atbilstības novērtēšana var būt jāveic neatkarīgai atbilstības novērtēšanas struktūrai. Augsta riska MI sistēmu sagādātājiem būs jāievieš arī kvalitātes pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu to atbilstību jaunajām prasībām un līdz minimumam samazinātu riskus lietotājiem un skartajām personām visā MI sistēmas dzīves ciklā.
Lai nodrošinātu uzraudzību un publisko pārredzamību, augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem sistēma ir jāreģistrē publiskā ES datubāzē.
Augsta riska MI sistēmu sagādātāji joprojām ir atbildīgi par sistēmas drošumu un atbilstību visā tās dzīves ciklā. Vajadzības gadījumā tām ir jāziņo par nopietniem incidentiem un jāreaģē uz tiem, jāveic korektīvi pasākumi konstatēto risku vai neatbilstības gadījumā, jāsniedz informācija un jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.
Kādi ir augsta riska MI sistēmu uzturētāju pienākumi?
Pamatscenārijs ir tāds, ka ieviesējiem augsta riska MI sistēma ir jāizmanto saskaņā ar lietošanas instrukcijām un šajā nolūkā ir jāizmanto visi tehniskie līdzekļi. Pamatojoties uz lietošanas instrukcijām, augsta riska MI sistēmu ieviesējiem ir jāuzrauga MI sistēmas darbība un jārīkojas, ja ir konstatēti riski vai nopietni incidenti. Izvietotājiem ir jāpiešķir cilvēka virsvadība personai savā organizācijā. Šai(-ām) personai(-ām) jābūt pietiekami aprīkotai(-ām) un spējīgai(-ām) veikt cilvēka virsvadību. Ja uzturētājs sniedz ievades datus augsta riska MI sistēmai, MI aktā ir noteikts, ka ievades datiem jābūt atbilstošiem un pietiekami reprezentatīviem MI sistēmai paredzētajam nolūkam.
Izvietotājiem, kas ir publiskas iestādes vai sniedz sabiedriskos pakalpojumus, pirms pirmās izmantošanas ir jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējums.
Turklāt uzturētājam var būt pienākums sniegt informāciju:
- Augsta riska MI sistēmas, ko ievieš publiskās iestādes vai vienības, kuras rīkojas to vārdā, būs jāreģistrē publiskā ES datubāzē, izņemot augsta riska MI sistēmas kritiskajai infrastruktūrai. Tiesībaizsardzības un migrācijas vajadzībām izmantotās MI sistēmas ir jāreģistrē nepubliskā datubāzes daļā, kas būs pieejama tikai attiecīgajām uzraudzības iestādēm.
- Ja augsta riska MI sistēma tiek ieviesta darbavietā, ieviesējiem iepriekš jāinformē skartie darbinieki un darba ņēmēju pārstāvji. Tas papildina visus jau piemērojamos noteikumus par apspriešanos ar darba ņēmējiem.
- Ja augsta riska MI sistēma ir izstrādāta tā, lai pieņemtu lēmumus vai palīdzētu pieņemt lēmumus par fiziskām personām, uzturētājam ir jāinformē skartā persona.
Mākslīgā intelekta akts arī ievieš tiesības uz paskaidrojumu fiziskām personām. Tas attiecas uz gadījumiem, kad augsta riska MI sistēmas iznākums tika izmantots, lai pieņemtu lēmumu par fizisku personu, un šis lēmums rada juridiskas sekas. Augsta riska MI sistēmu uzturētājiem ir jāņem vērā šī iespēja un pieprasījuma gadījumā jāsniedz skartajai personai skaidrs un jēgpilns paskaidrojums.
Vai augsta riska AI sistēmu testēšana reālos apstākļos ir droša? Kādi ir aizsardzības pasākumi?
Augsta riska MI sistēmu testēšanu reālos apstākļos var veikt ne ilgāk kā 6 mēnešus (to var pagarināt vēl par 6 mēnešiem). Pirms testēšanas ir jāizstrādā plāns un tas jāiesniedz tirgus uzraudzības iestādei, kurai plāns un īpašie testēšanas nosacījumi ir jāapstiprina ar automātisku apstiprinājumu, ja 30 dienu laikā atbilde nav sniegta. Iestāde var veikt testēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma.
Testēšanu reālos apstākļos var veikt tikai ar īpašiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, sistēmu lietotājiem, kas veic testēšanu reālos apstākļos, ir jāsniedz informēta piekrišana, testēšana nedrīkst to negatīvi ietekmēt, rezultātiem jābūt atgriezeniskiem vai neņemamiem vērā, un to dati pēc testēšanas pabeigšanas ir jādzēš. Īpaša aizsardzība ir jāpiešķir neaizsargātām grupām, piemēram, vecuma, fiziskas vai garīgas invaliditātes dēļ.
Kā šī regula novērš rasu un dzimumu aizspriedumus MI jomā?
MI sistēmas nerada un nereproducē neobjektivitāti. Ja MI sistēmas tiek pareizi projektētas un izmantotas, tās drīzāk var palīdzēt samazināt neobjektivitāti un pastāvošo strukturālo diskrimināciju un tādējādi radīt taisnīgākus un nediskriminējošākus lēmumus (piemēram, darbā pieņemšanas jomā).
Šim nolūkam kalpos jaunās obligātās prasības visām augsta riska MI sistēmām. MI sistēmām jābūt tehniski stabilām, lai nodrošinātu, ka tās atbilst paredzētajam mērķim un nerada neobjektīvus rezultātus, piemēram, kļūdaini pozitīvus vai negatīvus rezultātus, kas nesamērīgi ietekmē marginalizētas grupas, tostarp tās, kuru pamatā ir rase vai etniskā izcelsme, dzimums, vecums un citas aizsargātas iezīmes.
Augsta riska sistēmas būs arī jāapmāca un jātestē ar pietiekami reprezentatīvām datu kopām, lai līdz minimumam samazinātu modelī iestrādātas negodīgas neobjektivitātes risku un nodrošinātu, ka to var novērst, izmantojot pienācīgu neobjektivitātes atklāšanu, labošanu un citus riska mazināšanas pasākumus. Tiem jābūt arī izsekojamiem un revidējamiem, nodrošinot, ka tiek glabāta atbilstoša dokumentācija, tostarp dati, ko izmanto, lai apmācītu algoritmu, kas būtu galvenais ex post izmeklēšanās.
Atbilstības sistēmas ir regulāri jāuzrauga, un iespējamie riski ir nekavējoties jānovērš pirms un pēc to laišanas tirgū.
Kāpēc ir vajadzīgi īpaši noteikumi par biometrisko tālidentifikāciju?
Biometriskā identifikācija var izpausties dažādos veidos. Biometriskā autentifikācija un verifikācija, t. i., viedtālruņa atbloķēšana vai verifikācija/autentifikācija robežšķērsošanas vietās, lai pārbaudītu personas identitāti, salīdzinot to ar tās ceļošanas dokumentiem (atbilstība “viens pret vienu”), joprojām nav reglamentēta, jo tā nerada būtisku risku pamattiesībām.
Turpretī biometriskā tālidentifikācija (piemēram, lai identificētu cilvēkus pūlī) var būtiski ietekmēt privātumu publiskajā telpā. Sejas atpazīšanas sistēmu precizitāti var būtiski ietekmēt plašs faktoru klāsts, piemēram, kameras kvalitāte, gaisma, attālums, datubāze, algoritms un subjekta etniskā piederība, vecums vai dzimums. Tas pats attiecas uz gaitas un balss atpazīšanu un citām biometriskajām sistēmām.
Lai gan 99% precizitātes līmenis kopumā var šķist labs, tas ir ievērojami riskanti, ja rezultāts var radīt aizdomas par nevainīgu personu. Pat 0,1 % kļūdu īpatsvaram var būt būtiska ietekme, ja to piemēro lielām datu kopām, piemēram, dzelzceļa stacijās.
Kā MI akts reglamentē biometrisko identifikāciju?
Reāllaika biometriskās tālidentifikācijas izmantošana sabiedriskās vietās (t. i., sejas atpazīšana, izmantojot videonovērošanas sistēmu) tiesībaizsardzībasnolūkos ir aizliegta. Dalībvalstis ar tiesību aktiem var ieviest izņēmumus, kas ļautu izmantot reāllaika biometrisko tālidentifikāciju šādos gadījumos:
- Tiesībaizsardzības darbības, kas saistītas ar 16 konkrētiem ļoti smagiem noziegumiem
- Konkrētu cietušo, cilvēku nolaupīšanas, tirdzniecības un seksuālas izmantošanas, kā arī pazudušu personu mērķtiecīga meklēšana
- Cilvēku dzīvības vai fiziskās drošības apdraudējuma vai terora akta novēršana
Jebkādai ārkārtas izmantošanai vajadzētu būt nepieciešamai un samērīgai, un tai būtu jāsaņem iepriekšēja atļauja no tiesu iestādes vai neatkarīgas administratīvas iestādes, kuras lēmums ir saistošs. Steidzamības gadījumā apstiprinājumu var pieprasīt 24 stundu laikā. Ja atļauja tiek noraidīta, visi lietošanas dati un rezultāti ir jādzēš.
Par reāllaika biometriskās tālidentifikācijas izmantošanu būtu jāpaziņo attiecīgajai tirgus uzraudzības iestādei un datu aizsardzības iestādei.
MI sistēmu izmantošana izmeklēšanai pakļauto personu biometriskajai tālidentifikācijai pēc tam (personu identifikācija iepriekš savāktos materiālos) nav aizliegta, bet ir nepieciešama tiesu iestādes vai administratīvas iestādes iepriekšēja atļauja, kā arī paziņošana attiecīgajai datu aizsardzības un tirgus uzraudzības iestādei.
Kā noteikumi aizsargā pamattiesības?
ES un dalībvalstu līmenī jau ir stingri aizsargātas pamattiesības un nediskriminācija, taču dažu MI lietojumu (“melnās kastes”) sarežģītība un nepārredzamība var radīt problēmas.
Uz cilvēku vērsta pieeja MI nozīmē nodrošināt, ka MI lietojumi atbilst pamattiesību tiesību aktiem. Integrējot pārskatatbildības un pārredzamības prasības augsta riska MI sistēmu izstrādē un uzlabojot izpildes spējas, mēs varam nodrošināt, ka šīs sistēmas jau no paša sākuma tiek izstrādātas, paturot prātā atbilstību tiesību aktiem. Pārkāpumu gadījumā šādas prasības ļaus valstu iestādēm piekļūt informācijai, kas vajadzīga, lai izmeklētu, vai MI izmantošana atbilst ES tiesību aktiem.
MI aktā ir noteikts, ka dažiem augsta riska MI sistēmu ieviesējiem ir jāveic ietekmes uz pamattiesībām novērtējums.
Kas ir ietekmes uz pamattiesībām novērtējums? Kam un kad jāveic šis novērtējums?
Augsta riska MI sistēmu sagādātājiem ir jāveic riska novērtējums un sistēma jāizstrādā tā, lai līdz minimumam samazinātu riskus veselībai, drošībai un pamattiesībām.
Tomēr dažus pamattiesību riskus var pilnībā identificēt, tikai zinot augsta riska MI sistēmas izmantošanas kontekstu. Ja augsta riska MI sistēmas izmanto īpaši jutīgās iespējamās jaudas asimetrijas jomās, ir vajadzīgi papildu apsvērumi par šādiem riskiem.
Tāpēc uzturētāji, kas ir publisko tiesību subjekti vai privāti operatori, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus, kā arī operatori, kas nodrošina augsta riska MI sistēmas, kuras veic kredītspējas novērtējumus vai cenu un riska novērtējumus dzīvības un veselības apdrošināšanā, veic novērtējumu par ietekmi uz pamattiesībām un paziņo rezultātus valsts iestādei.
Praksē daudziem uzturētājiem būs jāveic arī novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. Lai šādos gadījumos izvairītos no būtiskas pārklāšanās, ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu veic kopā ar minēto novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību.
Vispārēja mērķa AI (GPAI) modeļi
Kā tiek regulēti vispārīga lietojuma MI modeļi?
Vispārīga lietojuma MI modeļus, tostarp arge ģeneratīvā MI modeļus, var izmantot dažādiem uzdevumiem. Tos var integrēt daudzās MI sistēmās.
Tādas MI sistēmas nodrošinātājam, kurā integrēts vispārīga lietojuma MI modelis, ir jābūt piekļuvei nepieciešamajai informācijai, lai to izdarītu un nodrošinātu, ka sistēma atbilst MI aktam. MI akts uzliek šādu modeļu nodrošinātājiem pienākumu dokumentēt tehnisko informāciju par modeļiem un atklāt noteiktu informāciju lejupējo sistēmu nodrošinātājiem. Šāda pārredzamība ļauj labāk izprast šos modeļus.
Modeļu pakalpojumu sniedzējiem ir jāievieš politika, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem par autortiesībām un blakustiesībām. Jo īpaši identificēt un ievērot tiesību atrunas saskaņā ar tekstizraces un datizraces izņēmumu. Nodrošinātājiem ir arī jāpublicē modeļa apmācībai izmantotā satura kopsavilkums, pamatojoties uz MI biroja veidni.
Visprogresīvākie no šiem modeļiem varētu radīt sistēmiskus riskus. Pašlaik tiek uzskatīts, ka vispārīga lietojuma MI modeļi, kas apmācīti, izmantojot kopējo skaitļošanas resursu apjomu, kurš pārsniedz 10^25 FLOP (peldošā komata operācijas), rada sistēmiskus riskus. Komisija var atjaunināt šo robežvērtību, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Pēc nodrošinātāja pieprasījuma Komisija var arī atspēkot pieņēmumu, ka modelis, kas pārsniedz FLOP robežvērtību, rada sistēmisku risku, ja modelis netiek uzskatīts par vienu no visprogresīvākajiem. Komisija var arī noteikt modeļus, kas nesasniedz FLOP robežvērtību, par vispārīga lietojuma MI modeļiem ar sistēmisku risku, pamatojoties uz MI akta XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
Modeļu ar sistēmisku risku nodrošinātājiem ir jānovērtē un jāmazina šie riski, tostarp veicot mūsdienīgu modeļu izvērtēšanu, ziņojot par nopietniem incidentiem un nodrošinot savu modeļu un fiziskās infrastruktūras pienācīgu kiberdrošību.
Lai atbalstītu nodrošinātājus šo pienākumu izpildē, Komisija ir veicinājusi vispārīga mērķa MI (GPAI) prakses kodeksa izstrādi. GPAI prakses kodekss ir brīvprātīgs rīks, ko sagatavojuši neatkarīgi eksperti daudzu ieinteresēto personu procesā un kas izstrādāts, lai palīdzētu nozarei izpildīt MI aktā noteiktos pienākumus vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem. Kodeksu papildina Komisijas pamatnostādnes par vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātāju pienākumu tvērumu saskaņā ar MI aktu.
Kā tika uzrakstīts vispārīga mērķa MI prakses kodekss un kā tas darbojas?
Pirmajā vispārīga lietojuma MI (GPAI) prakses kodeksā ir sīki izklāstīti MI akta noteikumi vispārīga lietojuma MI modeļu un vispārīga lietojuma MI modeļu ar sistēmiskiem riskiem nodrošinātājiem. GPAI prakses kodekss ir brīvprātīgs rīks, ko sagatavojuši neatkarīgi eksperti daudzu ieinteresēto personu procesā un kas izstrādāts, lai palīdzētu nozarei izpildīt MI aktā noteiktos pienākumus vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem.
MI birojs atviegloja kodeksa izstrādi. Procesu vadīja neatkarīgi eksperti, iesaistot gandrīz 1000 ieinteresēto personu, kā arī ES dalībvalstu pārstāvjus, Eiropas un starptautiskos novērotājus. Komisija un MI padome ir apstiprinājušas, ka kodekss ir piemērots brīvprātīgs rīks GPAI modeļu nodrošinātājiem, lai pierādītu atbilstību MI aktam.
Pēc apstiprināšanas GPAI modeļu nodrošinātāji, kas to brīvprātīgi paraksta, var pierādīt, ka ievēro MI aktu, ievērojot kodeksu. Tas samazinās to administratīvo slogu un sniegs tiem lielāku juridisko noteiktību nekā tad, ja tie pierādītu atbilstību, izmantojot citas metodes. Kodeksu papildina Komisijas pamatnostādnes par galvenajiem jēdzieniem, kas saistīti ar vispārīga lietojuma MI modeļiem.
MI birojs attiecīgā gadījumā veicinās un atvieglos kodeksa pārskatīšanu un pielāgošanu, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstību un jaunākos sasniegumus. Kad saskaņotais standarts būs publicēts un MI birojs to būs novērtējis kā piemērotu, lai aptvertu attiecīgos pienākumus, atbilstībai Eiropas saskaņotajam standartam būtu jānodrošina nodrošinātājiem atbilstības prezumpcija.
Vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem būtu jāspēj pierādīt atbilstību, izmantojot alternatīvus piemērotus līdzekļus, ja prakses kodeksi vai saskaņotie standarti nav pieejami vai ja tie izvēlas uz tiem nepaļauties.
Kādi ir MI aktā noteiktie pienākumi attiecībā uz mijiedarbības ar MI sistēmām atklāšanu un MI iznākumu ūdensmarķēšanu un marķēšanu?
Ar MI aktu tiek ieviestas īpašas pārredzamības prasības konkrētu interaktīvu vai ģeneratīvu MI sistēmu (tostarp sarunbotu vai dziļviltojumu) nodrošinātājiem un uzturētājiem. Šo pārredzamības prasību mērķis ir novērst maldinošas informācijas un manipulācijas, krāpšanas, uzdošanās par citu personu un patērētāju maldināšanas riskus:
- MI sistēmu, kas tieši mijiedarbojas ar fiziskām personām, sagādātājiem minētās sistēmas ir jāprojektē un jāizstrādā tā, lai attiecīgās fiziskās personas tiktu informētas par to, ka tās mijiedarbojas ar MI sistēmu.
- Ģeneratīvo MI sistēmu nodrošinātājiem ir jāmarķē MI iznākumi mašīnlasāmā formātā un jānodrošina, ka tie ir nosakāmi kā mākslīgi ģenerēti vai manipulēti. Tehniskajiem risinājumiem jābūt efektīviem, sadarbspējīgiem, stabiliem un uzticamiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā dažādu satura veidu specifiku un ierobežojumus, īstenošanas izmaksas un vispāratzītos jaunākos sasniegumus, ko var atspoguļot attiecīgajos tehniskajos standartos.
- Emociju atpazīšanas vai biometriskās kategorizācijas sistēmu ieviesējiem ir jānodrošina, ka personas, kas pakļautas šīm sistēmām, tiek informētas.
- Ģeneratīvo MI sistēmu uzturētājiem, kas ģenerē vai manipulē ar attēlu, audio vai video saturu, kurš ir dziļviltojums, ir redzami jādzēš, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts. Tāpat MI sistēmu uzturētājiem, kas ģenerē vai manipulē ar tekstu, kurš publicēts ar mērķi informēt sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, ir arī jāatklāj, ka teksts ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts.
Visiem minētajiem pārredzamības pienākumiem piemēro īpašus izņēmumus.
MI birojs izdos pamatnostādnes, lai sagādātājiem un uzturētājiem sniegtu papildu norādījumus par 50. pantā noteiktajiem pienākumiem, kas kļūs piemērojami 2026. gada 2. augustā.
Lai palīdzētu izpildīt dažus no šiem pārredzamības pienākumiem, MI birojs ir sācis izstrādāt prakses kodeksu par MI radīta satura pārredzamību. Kodeksu izstrādās neatkarīgi eksperti, kurus iecels MI birojs, pamatojoties uz iekļaujošu procesu. Kodeksa izstrādē piedalās vairāk nekā 200 ieinteresēto personu no dažādām nozarēm. Ja Komisija to apstiprinās, galīgais kodekss kalpos kā brīvprātīgs rīks ģeneratīvo MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem, lai pierādītu atbilstību to attiecīgajiem pienākumiem.
Pārvaldība, izpilde un īstenošana
Kad MI akts būs pilnībā piemērojams?
Mākslīgā intelekta aktu sāks piemērot divus gadus pēc tā stāšanās spēkā 2026. gada 2. augustā, izņemot šādus īpašus noteikumus:
- Aizliegumus, definīcijas un noteikumus, kas saistīti ar MI pratību, piemēro no 2025. gada 2. februāra. Komisija ir publicējusi pamatnostādnes par aizliegumiem un definīcijām, kā arī MI pratības prakšu dzīvo repozitoriju un īpašu FAQ.
- Noteikumi par vispārīga lietojuma MI pārvaldību un pienākumiem kļuva piemērojami 2025. gada 2. augustā.
- Noteikumi par augsta riska MI sistēmām tiks piemēroti no 2027. gada 2. decembra. Noteikumi par MI, kas iestrādāts fiziskos izstrādājumos (medicīniskās ierīcēs, rotaļlietās, liftos utt.), tiks piemēroti no 2028. gada 2. augusta.
Komisija 2025. gada 19. novembrī Digitālās Omnibus paketes priekšlikuma ietvaros ierosināja pielāgot augsta riska noteikumu piemērošanas grafiku, sasaistot piemērošanas datumu ar tādu atbalsta pasākumu pieejamību kā saskaņotie standarti, kopīgās specifikācijas vai Komisijas pamatnostādnes.
Digitālā Omnibus pakete stājās spēkā 2026. gada 27. jūlijā, ļaujot pagarināt šos termiņus un tādējādi vairāk laika sagatavot standartus un izveidot kompetentās iestādes ES dalībvalstīs, lai pārraudzītu īstenošanu.
Kā tiks īstenots Mākslīgā intelekta akts?
Ar MI aktu tiek izveidota divu līmeņu pārvaldības sistēma, kurā valstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par MI sistēmu noteikumu pārraudzību un izpildi, savukārt MI birojs ir atbildīgs par vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātāju un konkrētu MI sistēmu apakškopas pienākumu pārvaldību un izpildi.
Lai nodrošinātu ES mēroga saskaņotību un sadarbību, tika izveidota Eiropas Mākslīgā intelekta padome (MIpadome). Tajā ir augsta līmeņa pārstāvji no dalībvalstīm un specializētas apakšgrupas valstu regulatoriem un citām kompetentajām iestādēm.
Ar Mākslīgā intelekta aktu ir izveidotas divas padomdevējas struktūras, kas sniedz ekspertu ieguldījumu: Zinātnes ekspertu grupa un Konsultatīvā padome. Šīs struktūras sniegs vērtīgu ieskatu no ieinteresētajām personām un starpdisciplinārām zinātnieku aprindām, sniedzot informāciju lēmumu pieņemšanai un nodrošinot līdzsvarotu pieeju MI izstrādei.
Kāpēc ir vajadzīga Eiropas Mākslīgā intelekta padome un ko tā darīs?
Eiropas Mākslīgā intelekta padomē ir dalībvalstu augsta līmeņa pārstāvji un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU). Kā galvenais padomdevējs MI padome sniedz norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar MI politiku, jo īpaši MI regulējumu, inovācijas un izcilības politiku un starptautisko sadarbību MI jomā.
MI padomei ir izšķiroša nozīme MI akta netraucētas, efektīvas un saskaņotas īstenošanas nodrošināšanā. Tai ir specializētas apakšgrupas, kuru sastāvā ir tehniskie eksperti, valstu regulatori un citas kompetentās iestādes. MI padome ir forums, kurā MI regulatori var koordinēt MI akta konsekventu piemērošanu.
Kādas ir sankcijas par pārkāpumiem?
Dalībvalstīm ir jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas par MI sistēmu noteikumu pārkāpumiem. Regulā ir noteiktas robežvērtības, kas jāņem vērā:
- Līdz 35 miljoniem EUR jeb 7 % no kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā (atkarībā no tā, kura summa ir lielāka) par aizliegtu darbību pārkāpumiem
- Līdz 15 miljoniem EUR vai 3 % no kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā par neatbilstību kādai no pārējām regulas prasībām vai pienākumiem
- Līdz 7,5 miljoniem EUR vai 1 % no kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu paziņotajām struktūrām un valstu kompetentajām iestādēm, atbildot uz pieprasījumu
- Katrai pārkāpumu kategorijai robežvērtība būtu zemākā no divām summām MVU un augstākā – citiem uzņēmumiem.
Komisija var arī panākt noteikumu par vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem izpildi, piemērojot naudas sodus, ņemot vērā robežvērtību:
- Līdz 15 miljoniem EUR jeb 3 % no kopējā globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā par to, ka nav izpildīts kāds no pienākumiem vai pasākumiem, ko Komisija pieprasījusi saskaņā ar regulu.
Tiek sagaidīts, ka ES iestādes, aģentūras vai struktūras rādīs piemēru, tāpēc uz tām attieksies arī noteikumi un iespējamās sankcijas. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) būs pilnvarots tiem piemērot naudas sodus noteikumu neievērošanas gadījumā.
Kāda ir Mākslīgā intelekta pakta loma Mākslīgā intelekta akta īstenošanā?
2023. gada maijā sāktais MI pakts veicina sadarbību starp MI biroju un organizācijām (I pīlārs) un mudina nozari brīvprātīgi apņemties sākt īstenot MI akta prasības pirms tiesību aktos noteiktā termiņa (II pīlārs).
I pīlāra ietvaros dalībnieki sniedz ieguldījumu sadarbības kopienas izveidē, daloties pieredzē un zināšanās. Tas ietver MI biroja organizētus tīmekļseminārus, kas dalībniekiem sniedz labāku izpratni par MI aktu, viņu pienākumiem un to, kā sagatavoties tā īstenošanai. Savukārt šie tīmekļsemināri ļauj MI birojam apkopot ieskatu paraugpraksē un izaicinājumos, ar kuriem saskaras dalībnieki.
Saskaņā ar II pīlāru organizācijas tiek mudinātas proaktīvi atklāt procesus un praksi, ko tās īsteno, lai prognozētu atbilstību, izmantojot brīvprātīgas apņemšanās (.PDF). Apsolījumi ir paredzēti kā “iesaistes deklarācijas”, un tie ietvers darbības (plānotas vai notiekošas), lai izpildītu dažas MI akta prasības.
Lielākā daļa MI akta noteikumu (piemēram, dažas prasības attiecībā uz augsta riska MI sistēmām) tiks piemēroti pārejas perioda beigās (t. i., laikā no stāšanās spēkā līdz piemērošanas datumam). Šajā kontekstā un MI pakta ietvaros MI birojs ir aicinājis visas organizācijas proaktīvi paredzēt un īstenot dažus no galvenajiem MI akta noteikumiem, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu riskus veselībai, drošībai un pamattiesībām.
Pēc 2023. gada novembrī izsludinātā uzaicinājuma vairāk nekā 3000 organizāciju jau ir paudušas interesi pievienoties MI pakta iniciatīvai. Pirmā informatīvā sesija notika tiešsaistē 6. maijā, un tajā piedalījās 300 dalībnieku. Brīvprātīgās saistības oficiāli tika parakstītas 2024. gada rudenī, un līdz šim saistības ir parakstījuši vairāk nekā 230 uzņēmumu. MI birojs 2025. gada 15. decembrī pulcēja MI pakta solītājus, lai izvērtētu panākto progresu.
Kā MI akta pakalpojumu dienests atbalsta regulas īstenošanu?
Komisija ir izveidojusi MI akta pakalpojumu dienestu unvienoto informācijas platformu (SIP). Abas iniciatīvas tika uzsāktas kopā ar MI pielietošanas stratēģiju, un par tām jau bija paziņots MI kontinenta rīcības plānā. SIP sniedz visu attiecīgo informāciju, atbilstības rīkus un pielāgotus norādījumus par MI aktu. Tā piedāvā:
- Bieži uzdotie jautājumi un resursi par MI aktu
- atbilstības pārbaudītājs — rīks, kas izstrādāts, lai palīdzētu ieinteresētajām personām noteikt, vai uz tām attiecas juridiski pienākumi, un izprast pasākumus, kas tām jāveic, lai nodrošinātu atbilstību;
- MI akta pētnieks — tiešsaistes rīks, kas izstrādāts, lai palīdzētu lietotājiem intuitīvi pārlūkot dažādas MI akta nodaļas, pielikumus un apsvērumus;
- tiešsaistes veidlapa ļauj ieinteresētajām personām iesniegt jautājumus MI akta pakalpojumu dienestam — speciālistu komandai, kas strādā ciešā sadarbībā ar MI biroju.
Inovācija un ilgtspēja
Kā MI akts var atbalstīt inovāciju?
MI akts var uzlabot MI ieviešanu divos veidos:
- Lietotāju uzticības palielināšana palielinās pieprasījumu pēc MI, ko izmanto uzņēmumi un publiskās iestādes
- saskaņojot noteikumus visās ES dalībvalstīs, MI nodrošinātāji piekļūs lielākiem tirgiem ar produktiem, kurus lietotāji un patērētāji novērtē un iegādājas;
Mākslīgā intelekta akts ir inovācijai labvēlīgs. Noteikumus piemēros tikai tad, kad tas būs absolūti nepieciešams, un tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu slogu ekonomikas dalībniekiem, ar vieglu pārvaldības struktūru. Attiecībā uz MVU Mākslīgā intelekta aktā ir paredzēti vienkāršoti atbilstības nodrošināšanas ceļi dažiem apgrūtinošiem pienākumiem, piemēram, tehniskajai dokumentācijai. Lai atstātu vietu novatoriem, ir paredzēti izņēmumi pētniecības un izstrādes darbībām.
MI akts arī ļauj izveidot “regulatīvās smilškastes” un testēšanu reālos apstākļos, kas nodrošina kontrolētu vidi inovatīvu tehnoloģiju testēšanai uz ierobežotu laiku. Šie pasākumi veicina uzņēmumu, MVU un jaunuzņēmumu inovāciju un palīdzēs radīt pareizos pamatnosacījumus MI izstrādei un ieviešanai. Papildu iniciatīvas, kas atbalsta inovāciju, ir šādas:
Vai Mākslīgā intelekta aktā ir noteikumi par vides aizsardzību un ilgtspēju?
MI akta mērķis ir novērst riskus drošībai un pamattiesībām, tostarp pamattiesībām uz augsta līmeņa vides aizsardzību. Vide ir arī viena no skaidri minētajām un aizsargātajām tiesiskajām interesēm.
2026. gadā Komisija plāno pieprasīt Eiropas standartizācijas organizācijām sagatavot standartizācijas nodevumu par ziņošanas un dokumentācijas procesiem, lai uzlabotu MI sistēmu resursu veiktspēju. Tas ietver augsta riska MI sistēmas enerģijas un citu resursu patēriņa samazināšanu tās dzīves ciklā un vispārīga lietojuma MI modeļu energoefektīvu izstrādi.
Komisija tiek aicināta iesniegt progresa ziņojumu par vispārējas nozīmes modeļu energoefektīvas izstrādes standartizācijas nodevumu izstrādi un izvērtēt, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi vai darbības (tostarp saistoši pasākumi vai darbības). Šis pienākums sākas divus gadus pēc MI akta piemērošanas dienas un pēc tam notiek reizi četros gados.
Vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem, kuri ir apmācīti par lieliem datu apjomiem un tāpēc ir pakļauti lielam enerģijas patēriņam, ir jāatklāj informācija par enerģijas patēriņu. Attiecībā uz vispārīga lietojuma MI modeļiem ar sistēmiskiem riskiem ir jānovērtē energoefektivitāte.
Komisija ir pilnvarota izstrādāt metodiku ar atbilstīgiem un salīdzināmiem mērījumiem attiecībā uz šiem informācijas atklāšanas pienākumiem.
Related content

Mākslīgā intelekta akts ir pirmais tiesiskais regulējums mākslīgā intelekta jomā, kas pievēršas mākslīgā intelekta radītajiem riskiem un nostāda Eiropu vadošajā pozīcijā pasaulē.
Last update
20 -OKT- 2026