Šā gada Žurnālistikas partnerību uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus veido divas darbības: pirmkārt, palielināt sadarbību starp plašsaziņas līdzekļiem, stimulējot inovāciju uzņēmējdarbības modeļos un redakcionālos procesos, un otru — atbalstīt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un plašsaziņas līdzekļus, kas ir īpaši svarīgi demokrātijai un pilsoniskajai līdzdalībai.
Pirmā darbība: sadarbība
Pusē budžeta tiks ievērota iepriekšējo uzaicinājumu loģika un tiks atbalstīta pārrobežu sadarbība starp ziņu mediju organizācijām Eiropā, lai strādātu pie uzņēmējdarbības modeļa pārveides un/vai žurnālistikas projektiem ar pilnīgu redakcionālo neatkarību. Konsorciji var izvēlēties pievērsties ziņu plašsaziņas līdzekļu (apakš)nozarei (radio, televīzijai, digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem, drukāšanai, žurnālam utt.) un/vai konkrētam žurnālistikas žanram. Projektiem būtu jāuzlabo sadarbība, un tie var būt vērsti, piemēram, uz tehnisko un redakcionālo standartu izstrādi, jaunu uzņēmējdarbības modeļu, jaunu ziņu telpu un žurnālistikas formātu izmēģināšanu un paraugprakses apmaiņu starp līdzbiedriem (piemēram, izmantojot apmācību un pasākumus). Visbeidzot, projektiem būtu jānāk par labu arī citiem noieta tirgiem, tostarp maziem plašsaziņas līdzekļiem. Ierosinātajām darbībām jābūt skaidri norādītām un pamatotām, un to pamatā jābūt izvēlētās(-o) nozares(-u) vajadzībām.
- Konsorcijiem būtu jāsapulcina vismaz 3 partneri no vismaz trim dažādām valstīm, kas piedalās programmā “Radošā Eiropa”.
- ES finansētu 80 % no projektu izmaksām, un maksimālā individuālā dotācijas summa ir EUR 2 miljoni.
- Visiem projektiem būtu jāilgst 24 mēnešus.
Piekļūt izsaukuma pilnai informācijai
Otrā darbība: plurālisms
Novitāte ir tāda, ka otra budžeta puse tiks atvēlēta organizācijām, kas piedāvā dotācijas plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir īpaši svarīgi demokrātijai un pilsoniskajai līdzdalībai, jo īpaši:
- vietējie un reģionālie plašsaziņas līdzekļi,
- neatkarīga un pētnieciska žurnālistika,
- organizācijas, kas sniedz sabiedriskas nozīmes ziņas/publiskā dienesta žurnālistiku, piemēram, kopienas, juridiskā un pilsoniskā žurnālistika un plašsaziņas līdzekļi, vai ziņas par plašsaziņas līdzekļiem, kas palielina pārredzamību.
Tādējādi Komisija vēlas stiprināt plašsaziņas līdzekļu žanrus, piemēram, vietējos un reģionālos plašsaziņas līdzekļus, kopienas plašsaziņas līdzekļus un pētniecisko žurnālistiku, kas saskaras ar īpaši nelabvēlīgiem ekonomiskiem apstākļiem.
Papildus dotācijām projekti var arī piedāvāt apmācību un/vai izstrādāt citus pasākumus, kas dod labumu to izvēlētajai(-ām) nozarei(-ām), piemēram, izstrādāt deontoloģiskus standartus, kritērijus un rādītājus atbalsta satvaram utt.
- Priekšlikumus var iesniegt konsorciji vai atsevišķas organizācijas (piemēram, bezpeļņas organizācijas, bet ne tikai).
- ES finansētu 90 % no projektu izmaksām, un maksimālā individuālā dotācijas summa ir EUR 3 miljoni.
- Visiem projektiem būtu jāilgst 24 mēnešus.
Piekļūt izsaukuma pilnai informācijai
Skatīt arī
- Pievienojieties informatīvajai sesijai 2023. gada 13. janvārī.
- Iepazīstieties ar dažiem piemēriem par pagājušā gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus atbalstītajiem plašsaziņas līdzekļu sadarbības projektiem.
- Pārskats par ES atbalstu ziņu mediju nozarei.
- Jūs varat šeit abonēt automātiskus atjauninājumus CNECT ĢD tīmekļa vietnē un turpināt atjaunināt informāciju, izmantojot Twitter.