Miguel Umlauff, eArchiving Initiative
2024. gada 7. novembrī Budapeštas kultūras centrā Eötvös 10 notika konference “Theory Meets Practice: mākslīgā intelekta izmantošana praktiskai īstenošanai digitālajā arhivēšanā”. Pasākumā,ko kopīgi organizēja e-arhivēšanas iniciatīva un Ungārijas Valsts drošības vēstures arhīvs (ÁBTL), tika apspriestas sekas, ko rada mākslīgā intelekta izmantošana vēstures arhīvos, un demonstrēta mākslīgā intelekta praktiskā izmantošana arhīvos Ungārijā un visā Eiropā.
Pasākumu atklāja Dr. Cseh Gergő Bendegúz, ÁBTL ģenerāldirektors, kurš uzsvēra jauno tehnoloģiju attīstības nozīmi vēstures arhīvos, jo to uzdevums būs saglabāt pašreizējos notikumus nākotnē.
Konferences pirmā sesija sākās ar AIT Austrijas Tehnoloģiju institūta un e-arhivēšanas iniciatīvas tehnisko vadītāju Sven Schlarb, kurš runāja par ētikas problēmām, ko varētu radīt mākslīgā intelekta izmantošana arhīvu avotos.
Pēc tam tika prezentēti Ungārijas pētniecības institūtu izstrādātie projekti, kas tiek vai var tikt izmantoti arhīvos. Péter Kőrösi-Szabó, Domokos Czifra un Gábor Kovács no Rényi Matemātikas institūta pētīja ar mākslīgo intelektu darbināmu OCR izmantošanu degradētiem dokumentiem un arhīviem un izguves paplašinātai ģenerēšanai un tās lietojumprogrammām arhīvos. Ungārijas Valodniecības pētniecības centra HUN-REN pārstāvis Tamás Váradi pārskatīja ungāru valodas modeļu attīstību globālo tendenču kontekstā.
Otrajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta MI izmantošanai dažādos arhīvos. Dienvidaustrumu Somijas Lietišķo zinātņu universitātes (XAMK) pārstāvis Anssi Jääskeläinen iepazīstināja ar praktisku atvērtā pirmkoda mākslīgā intelekta “stubu” izmantošanu arhīvos. Zsolt Bánki un Noémi Vadász apsvēra, kā Ungārijas Nacionālajā arhīvā ir izmantots mākslīgais intelekts. Zoltán Lux, Anna Kulcsár un Dániel Havasi-Mészáros no ÁBTL pārbaudīja mākslīgā intelekta izmantošanu vēstures arhīvos. Sesija noslēdzās ar Balint Csollei un Chris Reynolds of The National Archives (Apvienotā Karaliste), kuri pētīja MI izmantošanu ierakstu novērtēšanai.
Pasākums noslēdzās ar apaļā galda diskusiju, kurā paneļdiskusijas dalībnieki un dalībnieki apsprieda, kā mākslīgā intelekta izmantošana ietekmē arhīvus. Galvenais secinājums bija tāds, ka arhivāriem ir jāsadarbojas ar ierakstu vadītājiem, ražotājiem un IT ekspertiem, lai apmācītu šīs tehnoloģijas nolūkā nodrošināt sabiedrībai ātru piekļuvi dokumentācijai un informācijai.
Prezentācijas tagad ir pieejamas, un tuvākajās dienās tiks publiskoti pasākuma ieraksti.