Jaunā Eiropas datu tirgus pētījuma mērķis ir turpināt sniegt jēgpilnu un visaptverošu izpratni par ES datu ekonomikas galvenajām iezīmēm. Turklāt pasākumi tiks veltīti tam, lai sniegtu ziņojumus par dažādiem Eiropas datu ekonomikas aspektiem, tostarp kvantitatīviem faktiem un skaitļiem, kas vēl nav iekļauti pašos rādītājos. Visbeidzot, darbības, kas saistītas ar datu jomas ieinteresēto personu kopienas izveidi visā Eiropā, tiks atbalstītas ar regulāriem atjauninājumiem par ES datu vidi.
Galīgais ziņojums par politikas secinājumiem
2023. gadā sākās pretrunīgas tendences, kas palielina makroekonomisko nenoteiktību: enerģijas cenas stabilizējas, bet Krievijas un Ukrainas karš turpinās, inflācija samazinās, bet ne tik ātri, kā gaidīts, starptautiskā tirdzniecība atsākas, bet piegādes ķēdes tiek reorganizētas, un starptautiskās attiecības ir saspringtākas nekā jebkad agrāk. Tomēr, kā paredz lielākā daļa novērotāju (ECB, OECD, SVF, PB), attīstīto valstu izaugsme 2023. gadā bijusi lēna.
Šajā ziņojumā sniegts pārskats par Eiropas datu tirgus uzraudzības instrumenta galvenajiem rādītājiem, ņemot vērā pašreizējo datu politikas vidi, un interpretēti trīs ierosinātie scenāriji, kuru pamatā ir plānotie politikas pasākumi un atšķirīgie makroekonomiskie un politiskie apstākļi.
Otrais ziņojums par politikas secinājumiem
Šajā ziņojumā sniegts pārskats par Eiropas datu tirgus uzraudzības instrumenta galvenajiem rādītājiem, ņemot vērā pašreizējo datu politikas vidi, un interpretēti trīs ierosinātie scenāriji (bāzlīnijas scenārijs, straujas izaugsmes scenārijs un problēmu scenārijs), kuru pamatā ir plānotie politikas pasākumi un atšķirīgie makroekonomiskie un politiskie apstākļi.
Galvenie scenāriju sižeti ir atjaunināti, lai ņemtu vērā nesenos graujošos notikumus, jo īpaši Krievijas un Ukrainas kara iespējamās sekas un makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos.
Pirmais ziņojums par politikas secinājumiem
Šajā ziņojumā veiktā analīze balstījās uz trim iespējamas attīstības ceļiem Eiropā: “bāzlīnijas scenārijs”, “Augstas izaugsmes scenārijs” un “Izaicinājuma scenārijs”. Pašreizējā starptautiskā spriedze, straujā inflācija un nenoteiktība saistībā ar iespējamiem jauniem Covid variantiem, kas varētu rasties un skart 2022. gada rudenī, varētu mainīt paredzamo izaugsmi, kā paredzēts trijos scenārijos.
Šā iemesla dēļ mēs esam pārskatījuši mūsu prognozes par Eiropas datu tirgu un datu ekonomiku ES-27 valstīs 2030. gadam saskaņā ar trim mūsu pētījumā izklāstītajiem scenārijiem. Tomēr kopumā mēs nekonstatējām būtisku ietekmi, neraugoties uz abu rādītāju izaugsmes prognožu vispārēju pasliktināšanos.
Galīgais ziņojums par faktiem un skaitļiem
Šajā ziņojumā ir izklāstīta Eiropas datu tirgus uzraudzības rīka trešā un pēdējā mērījumu kārta 2023. gadā, kas seko pirmajam ziņojumam par faktiem un skaitļiem un otrajam ziņojumam par faktiem un skaitļiem, kas publicēts attiecīgi 2022. gada februārī un 2023. gada februārī.
Turpinot iepriekšējās mērījumu kārtas, nobeiguma ziņojumā par faktiem un skaitļiem galvenā uzmanība pievērsta šādiem sešiem rādītājiem: 1) datu speciālistu skaitu (t. sk. datu zinātnieku skaitu); 2) datu uzņēmumu un datu lietotāju uzņēmumu skaitu (ieskaitot jaunuzņēmumu un MVU skaitu); 3) datu uzņēmumu (tai skaitā jaunuzņēmumu un MVU) radītos ieņēmumus; 4) datu tirgus lielumu; 5) datu ekonomikas vērtību; un 6) datu prasmju trūkums (tostarp datu zinātnieku prasmju trūkums). Rādītāji ir atspoguļoti trijos iespējamos attīstības scenārijos līdz 2030. gadam, pamatojoties uz alternatīviem attīstības virzieniem, kas tika modelēti, pamatojoties uz iespējamām atšķirīgām izmaiņām galveno pamatfaktoru kopumā (piemēram, makroekonomiskie faktori, politikas un regulatīvie nosacījumi, datu tirgus piedāvājuma un pieprasījuma dinamika un globālās megatendences).
Šis ziņojums aptver datu ekonomiku ārpus Eiropas Savienības un ietver īpašu sadaļu par četrām valstīm ārpus Eiropas, proti, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas Tautas Republiku, Brazīliju un Japānu.
Pilnīgi skaitļi, kas sniegti ziņojumā
Otrais ziņojums par faktiem un skaitļiem
Šajā otrajā ziņojumā ir izklāstīti rezultāti, kas iegūti Eiropas datu tirgus uzraudzības rīka otrajā mērījumu kārtā. Tas aptver 2020.–2022. gadu ar pamatscenāriju 2025. un 2030. gadam saskaņā ar trim alternatīviem scenārijiem.
Saskaņā ar iepriekšējo mērījumu kārtu katrs rādītājs tiek mērīts visas ES līmenī un katrai atsevišķai dalībvalstij, ja tas ir pieejams un piemērojams. Ja iespējams, tiek piedāvāti arī nozares un uzņēmuma lieluma skatījumi ar rādītājiem, ko sniedz rūpniecības nozare un uzņēmumu lieluma grupas. Apvienotā Karaliste un Šveice, kā arī EEZ valstis (Norvēģija, Islande un Lihtenšteina) tika novērtētas atsevišķi. Šajā ziņojumā ir iekļauta īpaša sadaļa par četrām valstīm ārpus Eiropas, proti, Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas Tautas Republiku, Brazīliju un Japānu.
Pilnīgi skaitļi, kas sniegti ziņojumā
Pirmais ziņojums par faktiem un skaitļiem
Šajā ziņojumā ir izklāstīti rezultāti, kas iegūti Eiropas datu tirgus uzraudzības rīka mērījumu pirmajā kārtā. Iepazīstinot ar šajā ziņojumā izmērīto rādītāju prognozēm trīs atsevišķos scenārijos, šajā dokumentā ir iekļauti 2025. un 2020. gada rezultāti.
Tajā galvenā uzmanība pievērsta vairākiem rādītājiem, piemēram, datu ekonomikas ietekmei uz IKP vai datu speciālistu prasmju trūkumam. Katrs rādītājs ir izmērīts attiecībā uz kopējo ES-27 un visām ES-27 dalībvalstīm, ja tas ir pieejams un piemērojams; tiek piedāvāti arī nozares un uzņēmuma lieluma skatījumi, pēc iespējas izmantojot rādītājus pa rūpniecības nozarēm un uzņēmumu lieluma grupām. Apvienotā Karaliste un Šveice, tāpat kā EEZ (Norvēģija, Islande un Lihtenšteina), tika novērtētas atsevišķi. Turklāt ir izstrādāti un atjaunināti atlasīti rādītāji četrām valstīm ārpus Eiropas, proti, Brazīlijai, Japānai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnai.
Pilnīgi skaitļi, kas sniegti ziņojumā
Datu stāsti
Prognostiskās datu ieguves politikas veidošana
Datiem un digitālajām tehnoloģijām ir potenciāls pārveidot ikdienas uzdevumus un uzlabot pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām. 21. gadsimtā valdības saskaras ar uzdevumu izpildīt iedzīvotāju pieaugošās cerības, pārvaldīt pieaugošo budžeta spiedienu un risināt jaunus politikas jautājumus, kas varētu būtiski ietekmēt sabiedrības uzticēšanos, ja tie netiks pienācīgi risināti. Prognozējošai uz datiem balstītai politikas veidošanai ir izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu uzlabotiem sabiedrisko pakalpojumu noteikumiem un politikas veidošanai.
Datu stāsts sniedz pārskatu par publiskā sektora iniciatīvām, kuru pamatā ir jaunās tehnoloģijas (piemēram, mākslīgais intelekts un blokķēde), un trīs dziļās gadījumu izpētes.
Eiropas veselības datu telpa — dati veselības aprūpei
Izmantojot kvalitatīvus un kvantitatīvus primāros pētījumus, esošos dokumentu pētījumus un intervijas ar galvenajiem lēmumu pieņēmējiem un sabiedriskās domas veidotājiem, tostarp veselības aprūpes aģentūru, pētniecības un dzīvības zinātņu organizāciju vadītājiem, šajā stāstā pētīta EVDT pašreizējā loma un tā potenciāls atraisīt veselības aprūpes datu vērtību un gūt labumu no plaša mēroga digitālās pārveides visās Eiropas veselības aprūpes sistēmās.
Pateicoties lielākai standartizācijai, kopīgām infrastruktūrām un pārvaldības sistēmai, EVDT var palīdzēt pārvarēt veselības aprūpes organizāciju digitālās brieduma atšķirības, apsolot būtiskas priekšrocības pacientiem, valstu veselības aprūpes sistēmām un plašākai veselības aprūpes ekonomikai.
Mobilitātes dati
Šis pētījums atspoguļo dinamiskās tirgus tendences, kas veido mobilitātes nākotni, galveno uzmanību pievēršot
trim galvenajiem aspektiem: klientu pieredze, satiksmes un transporta operācijas un
ekosistēmu sadarbība. Par katru atribūtu pētījumā ir sniegta visaptveroša analīze,
kas aptver pieprasījuma puses tendences, piedāvājuma puses veidotājus un apgaismojošu gadījumu izpēti.
Tās atziņas un konstatējumi ir izstrādāti, lai dotu iespēju lēmumu pieņēmējiem izdarīt stratēģisku
izvēli attiecībā uz mobilitātes klientu pieredzes, operāciju un ekosistēmu
sadarbības nākotni.
Data4Food: Kā datu ekonomikas tendences ietekmē pārtikas sistēmu
Šis datu stāsts sniedz pārskatu par datu jaunuzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības pārtikas jomā, un vairākus
gadījumu pētījumus:
- viens no demonstrējumiem sniedz ieskatu par to, kā datu starpnieki (
DjustConnect datu apmaiņas platforma) var veicināt lauksaimniecības pārtikas nozares uzplaukumu, izmantojot datus juridiskā, ētiskā un taisnīgā datu apmaiņas procesā. - otrā vitrīna sniedz būtisku informāciju par to, kā viedo paplāšu izmantošana uzlabo pārtikas piegādes ķēdi un palīdz samazināt pārtikas izšķērdēšanu.
- trešā izstāde (AgriFood Data Space Finland) veicina un uzsāk datu apmaiņas pasākumus starp lauksaimniecības un pārtikas sistēmu ieinteresētajām personām, lai konkrēti palīdzētu lauksaimniecības pārtikas nozarei Somijā.
- ceturtā vitrīna (DIH AGRI-FOOD Data Space, Slovēnija), kas ir federāli organizēta datu kopīgošanas platforma, ļauj ikvienam ieinteresētajam datu īpašniekam, datu sniedzējam vai jebkurai lauksaimniecības pārtikas nozares ieinteresētajai personai sniegt/kopīgot datus vai izmantot datus, izmantojot platformu, izmantojot iepriekš zināmu politiku un noteikumus, kas noteikti datu pārvaldības modelī.
Digitālā suverenitāte Eiropas Savienībā: Konvolutīvs ceļojums
Šajā dokumentā ir ierosināts pārskats par digitālās suverenitātes koncepciju un mēģināts analizēt tās praktiskos aspektus Eiropā šodien, izmantojot gan jauno akadēmisko literatūru par šo tematu, gan rezultātus, kas gūti padziļinātās intervijās ar galvenajām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas digitālās politikas izstrādē un īstenošanā. Pētījuma mērķis ir apzināt digitālās suverenitātes koncepciju, kā arī tās sekas un ietekmi uz datu ekonomiku, ņemot vērā dažādas ieinteresēto personu grupas dažādās perspektīvas.
Šajā pētījumā ierosināts pieņemt empīrisku definīciju, kas formulēta trīsdimensiju sistēmā:
- digitālās suverenitātes privātuma un datu aizsardzības dimensija, kas vērsta uz Eiropas organizāciju un iedzīvotāju spēju kontrolēt savus datus un digitālo dzīvi;
- digitālās suverenitātes kiberdrošības dimensija bija vērsta uz nepieciešamību veicināt vienotu un efektīvu kibertelpu, lai novērstu Eiropas digitālās struktūras pārmērīgu atkarību no nedaudziem un ārpus Eiropas esošiem tehnoloģiju nodrošinātājiem;
- digitālās suverenitātes stratēģisko/ģeopolitisko dimensiju ar mērķi veicināt Eiropas alternatīvu ES ekonomiskajiem un ideoloģiskajiem sāncenšiem digitālajā telpā pasaules līmenī.
Dati par enerģiju
Enerģētikas politika ir bijusi centrā, ņemot vērā zaļā kursa stratēģiskos mērķus un notikumus, kas saistīti ar Krievijas karu Ukrainā. Enerģijas ražošana un patēriņš veido 75 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES, tāpēc lielākai energoefektivitātei un zaļajai enerģijai ir būtiska nozīme, lai līdz 2050. gadam sasniegtu neto nulles emisiju mērķus. Šajā pārejā būtiska nozīme ir datiem un digitalizācijai, kā atzīts nesenajā ES politikā.
Šis datu stāsts sniedz pārskatu par datu jaunuzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas jomā, un trīs dziļu niršanas gadījumu izpēti, kas vērsta uz:
- samazināts enerģijas patēriņš, izmantojot viedo skaitītāju datus;
- līdzdalīga tīkla pārvaldība plašā mērogā un sadarbība starp visiem enerģētikas vērtības ķēdes dalībniekiem;
- jauni MVU enerģijas patēriņa rādītāji.
Datu kopīgošana būvniecībā
Šis pētījuma rezultāts veido padziļinātu izpratni par datu apmaiņas praksi būvniecības nozarē un gaidāmajiem izaicinājumiem kvantitatīva stāsta veidā.
Stāsta galvenais mērķis ir sagatavot aprakstošu analīzi par galvenajiem ES datu ekonomikas un sabiedrības attīstības kritiskajiem jautājumiem būvniecības nozarē, papildinot Eiropas datu tirgus statistikas rādītājus ar kvalitatīviem un kvantitatīviem pierādījumiem, kas balstīti uz gadījumu izpēti un ekspertu analīzi.
Konkrētāk, ziņojumā ir sniegta informācija par:
- kādi dati tiek ģenerēti un kurus, iespējams, var izmantot atkārtoti
- kā atbalstīt un palielināt standartu izstrādi
- datu sertifikācija, ko veic trešās personas, lai izvairītos no viltotiem datiem
- kā kopīgot datus ar klientu un iestādēm
- kā kopīgot datus jaunos uzņēmējdarbības modeļos
- kā kopīgot datus lietotāju kopienās/mākoņdatošanas platformās: priekšrocības, problēmas un briesmas
- kā paplašināt mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir svarīga būvniecības nozares daļa.
- politikas ieteikumi.
Data4Green
Šis sasniedzamais rezultāts liecina, ka datu analīze ir pieejama visās Eiropas zaļā kursa prioritārajās jomās ar plašu ietekmes spektru. Tā var palīdzēt mazināt emisijas, piemēram, samazinot oglekļa emisijas, izmantojot precīzo lauksaimniecību. Un tas var palīdzēt pielāgoties, piemēram, labāk prognozējot plūdus.
Šis datu stāsts sastāv no trim galvenajām daļām:
- Data4Green iespējas ar pārskatu par attiecīgo Eiropas politikas kontekstu, zaļo datu vērtības cikla skaidrojums, uz datiem balstītu lietojumu taksonomija zaļās pārkārtošanās vajadzībām, pārdomas par šādu lietojumu paredzamo ietekmi un pārskats par vairākiem jaunuzņēmumiem, kas darbojas aprakstītajās jomās.
- Konkrēti gadījumi uz vietas, lai sniegtu dziļāku ieskatu mehānismos, ar kuru palīdzību dati var ietekmēt zaļo pārkārtošanos.
- Politikas ietekme, kas izriet no iespēju un problēmu analīzes iepriekšējās iedaļās.
Prasmes datu iegūšanai: Kā pārvarēt prasmju iztrūkumu un attīstīt kompetentus datu speciālistus
- Šis stāsts ir rezultāts pētījumiem par lielo plaisu starp digitālajām prasmēm un datu darbaspēku ES.
- Tas, izmantojot piecus gadījumu pētījumus, no kuriem katrs no privātā sektora piedāvā unikālu un starpnozaru perspektīvu, parāda piemērus par to, kā attīstīt uz datiem balstītus profesionāļus un tādējādi veicināt Eiropas uzņēmējdarbības panākumus.
ES ziņojumi par datu ainavu
- Ziņojumu mērķis ir apkopot Eiropas datu fenomenu un vienlaikus sniegt ieskatu par to, kā datu ekonomikā ieinteresētās personas katru gadu attīstās.
- Datu aina nodrošina stabilu datu ekonomikas galveno dalībnieku kartēšanu. Tajā izmantoti objektīvi un precīzi definēti kritēriji, lai atlasītu daudzsološākos lielo datu uzņēmumus Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot “galveno datu uzņēmumu” kategorijai.
- Kartēšana ir dinamisks process, kas cieši seko tendencēm datu ekonomikā (fintech, lietu internets, mākslīgais intelekts, datu sekundāra izmantošana u. c.), un kura mērķis ir pielāgoties tendencēm un pētījumu rezultātiem.
Galīgais ES datu ainavas ziņojums:
Otrais ES datu ainavas ziņojums:
Pirmais ES datu ainavas ziņojums:
Saistītie dokumenti:
Sākotnējais ziņojums: tajā ir precizēta taksonomija un metodika, kas jāizmanto pētījuma līguma darbības laikā, kā arī detalizēta informācija par resursiem un mērķiem saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajām norādēm.
Ekspertu tīmekļseminārs “Kopējās Eiropas datu telpas un datu ekonomika”
Ceturtdien, 2022. gada 3. novembrī, plkst.
11.00–12.15 pēc Viduseiropas laika
Microsoft Teams
Sīkāka informācija pieejama šeit: Kopīgas Eiropas datu telpas un datu ekonomika | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu)
Iepriekšējie datu tirgus pētījumi
Iepriekšējo pētījumu rezultāti ir pieejami turpmāk.