Ziņojums liecina, ka, lai gan ir zināmi sasniegumi, savienojamības infrastruktūras, piemēram, optiskās šķiedras un atsevišķu 5G tīklu, izvēršana joprojām kavējas. Arvien vairāk uzņēmumu pieņem mākslīgo intelektu (MI), mākoņdatošanu un lielos datus, taču to pieņemšana ir jāpaātrina. Nedaudz vairāk nekā pusei eiropiešu (55,6 %) ir digitālo prasmju pamatlīmenis, savukārt IKT speciālistu ar padziļinātām prasmēm pieejamība joprojām ir zema un pastāv liela dzimumu plaisa, kas kavē progresu tādās svarīgās nozarēs kā kiberdrošība un mākslīgais intelekts. 2024. gadā ES panāca stabilu progresu galveno sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā, taču ievērojama daļa valdības digitālās infrastruktūras joprojām ir atkarīga no pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES.
Dati liecina par pastāvīgām problēmām, piemēram, sadrumstalotiem tirgiem, pārāk sarežģītiem noteikumiem, drošību un stratēģisko atkarību. Turpmāki publiskie un privātie ieguldījumi un vieglāka piekļuve riska kapitālam ES uzņēmumiem paātrinātu inovāciju un paplašināšanos.
Dalībvalstis pārskatīs Komisijas ieteikumus un apspriedīs turpmāko rīcību ar Komisiju. 2026. gadā Komisija pārskatīs DDPP mērķrādītājus, lai novērtētu, vai tie joprojām atspoguļo mainīgo digitālo vidi un atbilst ES prioritāšu un mērķu prasībām.
Plašāka informācija
Related content
Policy and legislation | 16 -JŪN- 2025
2025. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē ir izvērtēts ES digitālās pārveides progress virzībā uz Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanu.
Factsheet / infographic | 16 -JŪN- 2025
Šajā faktu lapā ir izklāstīti galvenie konstatējumi 2025. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.