2023. gada sākumā tika uzsākti divpadsmit projekti — gan darbi, gan pētījumi —, kas finansēti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālās programmas (EISI Digital) un pašlaik tiek īstenoti.
Pēc tam tika izsludināts otrs un papildinošs uzaicinājums, kas tika slēgts 2023. gada martā. Šis uzaicinājums pastiprināja pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, un tā rezultātā tika atlasīti 6 papildu projekti, 2 darbi un 4 sākotnējie pētījumi, ko 2024. gadā finansēs no EISI Digitalizācijas.
Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA) ir pabeigusi dotāciju nolīgumu parakstīšanas procesu ar veiksmīgajiem projekta saņēmējiem.
Trešais uzaicinājums tika izsludināts 2023. gada 17. oktobrī un beigsies 2024. gada 20. februārī. Tas ir atvērts gan darbiem, gan pētījumiem, tādējādi sagatavojot projektu plūsmu, vienlaikus arī īstenojot projektus uz vietas.
5G koridori
Rezultātā izveidotais 6 projektu portfelis, kas saņems ES finansējumu, turpinās pavērt ceļu satīklotai un automatizētai mobilitātei (CAM), tostarp drošības un ar drošību nesaistītiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir autotransports, dzelzceļš, iekšzemes ūdensceļi vai multimodāls transports.
Konkrētāk, projekti atbalstīs 5G infrastruktūras izvēršanu 5G koridoru pārrobežu posmos un nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību, šķērsojot minēto robežu. Tādējādi tie palīdzēs savienot dažādus reģionus visā Eiropā.
Divos no šiem projektiem nekavējoties sāks izvērst vajadzīgo infrastruktūru — gan aktīvo, gan pasīvo —, lai CAM pakalpojumi varētu attīstīties turpmākajos gados. Vienlaikus četri sākotnējie pētījumi sagatavos pamatu turpmākiem plaša mēroga 5G infrastruktūras izvēršanas projektiem, ņemot vērā gaidāmos EISI digitālos uzaicinājumus.
Plašāka informācija par šiem projektiem un pētījumiem ir pieejama turpmāk tekstā.
5G koridoru izvēršanas projekti
5G BALKĀNI: nepārtraukta savienojamība, kas aptver Bulgārijas un Serbijas robežu
Balkānu mērķis ir pabeigt nepārtrauktu savienojamību nākotnē, izvēršot tumšo optisko šķiedru un nodrošinot gigabaitu infrastruktūru, vienlaikus uzlabojot radio tīkla jaudu, izmantojot attiecīgo joslas platumu, lai nodrošinātu vajadzīgo bitu caurlaidspēju.
Tādējādi CETIN Bulgaria kopā ar CETIN LTD un Sofijas Tehnisko Universitāti palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu savienojamību un aptvers pārrobežu posmu Sofija-Dimitrovgrada pamattīkla koridorā “Austrumu-Vidusjūras austrumu daļa” Belgrada-Sofija-Kalotina.
Projekta mērķis ir arī izstrādāt un izvērst pietiekamu RAN jaudu, lai nodrošinātu savienotu un automatizētu mobilitāti (CAM) minētajās jomās, sasniedzot minimālos un klasiskos scenārijus attiecībā uz automatizētiem automobiļiem, kuru attālums starp objektiem ir 2,88 km, pieņemot, ka nepieciešamā jauda aptver taisnīgu tirgus daļu.
Kopējais ES ieguldījums: 3 364 403 EUR
BALTCOR5G: 5G un V2X infrastruktūras izvēršana pāri robežām starp Poliju un Čehiju
Šā projekta mērķis ir izvērst 5G un C-v2x infrastruktūru, kas savieno pārrobežu autoceļu koridoru posmus Baltijas-Adrijas 5G koridorā starp Poliju un Čehiju, lai nodrošinātu kvalitatīvu netraucētu tīkla pārklājumu un nodošanu.
Towerlink Poland kopā ar CETIN AS centīsies izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus tirgus nepilnību jomās, lai sniegtu digitālos pakalpojumus.
Kopējais ES ieguldījums: 2 058 524 EUR
5G KORIDORI: SĀKOTNĒJIE PĒTĪJUMI
5G HSL EUROLINK: sākotnējais pētījums par 5G izvietošanu dzelzceļa pārrobežu posmā starp Parīzi (Francija) un Briseli (Beļģija)
Projekta 5GHSL Eurolink mērķis ir sagatavot sākotnējo pētījumu, lai sagatavotu 5G infrastruktūras ieviešanu dzelzceļa pārrobežu posmā starp Parīzi (Francija) un Briseli (Beļģija), lai gūtu labumu no dzelzceļa pasažieru savienojamības un dzelzceļa pārvadājumu digitalizācijas.
SNCF Reseau kopā ar Infrabel SA veiks pētījumu kopā ar 4 dalībnieku konsorciju, iesaistot divus dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus un 2 RC no abām valstīm. Tās:
- noteikt sakaru pakalpojumu mērķprasības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un pasažieriem;
- plānot 5G tehnoloģijas ieviešanu visā koridorā, īpašu uzmanību pievēršot MTO/Dzelzceļa infrastruktūras koplietošanas modelim un pakalpojumu nepārtrauktībai robežšķērsošanas vietā;
- noteikt dzelzceļa un MTO sadarbības modeli, kas maksimāli palielina sinerģiju izvēršanai un ilgtermiņa sadarbībai un ilgtspējai;
- sagatavot detalizētu īstenošanas plānu, atkārtoti izmantojot esošos infrastruktūras aktīvus, definējot darbus un aplēšot izmaksas 5G pārklājumam, kas nodrošinās paredzamās pakalpojumu iespējas;
- izvērtēt uzņēmējdarbības dzīvotspēju attiecīgajā sliežu ceļa posmā, lai novērtētu iespējamo tirgus nepilnību koridoru un plaša mēroga izvēršanas ilgtermiņa perspektīvu;
- izvērtēt tehnoloģijas iespējamību ātrgaitas līnijās vienā no lielākajām Eiropas līnijām, kas savieno Beļģiju, Franciju un tuneli ar Apvienoto Karalisti.
Kopējais ES ieguldījums: EUR 433 145
5G FREJUS: sākotnējais pētījums, lai sagatavotu 5G izvietošanu Fréjus pārrobežu posmā starp Itāliju un Franciju
5G Fréjus sagatavos sākotnējo pētījumu par 5G izvēršanu un novērtēs centienus, kas vajadzīgi, lai pilnībā izvērstu transporta koridoru starp Itāliju un Franciju Fréjus dzelzceļa un autoceļu tuneļos ar neitrālu un agnostisku pasīvu un aktīvu infrastruktūru, kas paredzēta digitālo pakalpojumu attīstībai.
Cellnex Italia, OpEn Fiber SpA, Cellnex France, Anas SpA, Accenture SpA, Rete Ferroviaria Italiana, kopā ar Instituto Nazionale di Ricerca Metrologica:
- kartēt to lietojumu sarakstu, kurus varētu nodrošināt 5G pārklājums dzelzceļa tunelī, nosakot prasības, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu dimensijai;
- novērtē atbilstošas optiskās un tumšās šķiedras izmērus, lai apkalpotu koridora pārrobežu posmu, un ņem vērā sinerģijas kopīgas pasīvās infrastruktūras koplietošanā un līdz minimumam samazina ietekmi uz transporta koridoru darbību;
- novērtēt iespējas radīt sinerģiju, nākotnē izvēršot 5G pārklājumu kvantu sakariem, lai izveidotu noturīgu un uzticamu kvantu sakaru sistēmu.
Ir paredzēts rūpīgi izvērtēt valsts un starptautisko tiesisko, institucionālo, regulatīvo un administratīvo sistēmu, lai prognozētu un mazinātu 5G, VHCN spēju un kvantu sakaru īstenošanas posma sarežģītību.
Kopējais ES ieguldījums: 400 723 EUR
EUR 5G-ADRIA: sākotnējais pētījums par 5G pārrobežu izvēršanu starp Slovēniju un Horvātiju Vidusjūras koridorā
Projekts 5G-ADRIA būs vērsts uz to, lai noteiktu, kāda 5G infrastruktūra ir vajadzīga, lai atbalstītu turpmākos ar satiksmi saistītos pakalpojumus, kas tiks izmantoti TEN-T transporta koridoros Slovēnijā un Horvātijā.
Turklāt ierosinātais koridors savieno TEN-T pamattīkla ostas Adrijas jūras ziemeļu reģionā, proti, Koperā un Rijekā.
Attiecīgais transporta maršruts aptvers no Slovēnijas ostas Koperas caur Ļubļanu līdz Breganas robežšķērsošanai, turpinoties Horvātijai uz Zagrebu un tālāk līdz Port Rijekai.
Lai gan pētījums galvenokārt aptver šo koridoru, kura garums ir 378 km, tas nodrošinās arī kopīgus pasākumus un rezultātus, ko varētu pārnest uz citiem koridoriem abās valstīs.
Telemach Slovenija, sirokopasovne komunikacije, d.o.o., kopā ar saviem partneriem Druzba za Avtoceste pret Republiki Sloveniji D.D, Transmitters and Communications Ltd un Univerza/Ljubljani:
- Saskaņot esošo pasīvo un aktīvo infrastruktūru koridorā ar pašreizējiem satiksmes informācijas un pārvaldības pakalpojumiem. Pētījums veidos pamatu nākotnes tīklu un pakalpojumu attīstībai.
- Ieviest sākotnējos standartizētos CAM pakalpojumus ar uzlabotu satiksmes informāciju un pārvaldību, kam nepieciešams uzlabot 5G pārklājumu ar augstākām datu prasībām un transportlīdzekļu blīvumu.
- Ieviest uzlabotus CAM pakalpojumus ar sadarbīgu drošības un reāllaika starptautiskās satiksmes informācijas apmaiņu un satiksmes pārvaldību, radot spiedienu uz blīvu 5G pārklājumu, lielu datu caurlaidspēju, zema pakalpojuma latentumu un augsta pakalpojuma uzticamību.
- Sagatavot pamatu nākamās paaudzes tīkliem ar izciliem darbības rādītājiem, kas tuvākajā nākotnē varētu nebūt sasniedzami, piemēram, pakalpojumiem, kam nepieciešama ārkārtīgi liela datu caurlaide un neliela latenitāte.
Kopējais ES ieguldījums: 735 225 EUR
EUR 5G-SITACOR: Sākotnējais pētījums par 5G izvēršanu TEN-T Vidusjūras un Baltijas jūras-Adrijas koridoru pārrobežu posmos starp Itāliju un Slovēniju
Sākotnējā pētījuma galvenais mērķis ir novērtēt tehniskās prasības, kas vajadzīgas, lai pilnībā nodrošinātu TEN-T Vidusjūras un Baltijas-Adrijas koridorus. Tajā īpaša uzmanība pievērsta pārrobežu posmiem starp Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu (Itālija) un Slovēnijas Republiku. Neitrāla, agnostiska pasīva un aktīva infrastruktūra, kas paredzēta digitālo pakalpojumu attīstībai, novērtēs TEN-T autoceļu koridorus, kas pastāv Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā un Slovēnijas rietumos, jo īpaši attiecībā uz drošas, neapdraudētas un ilgtspējīgas augstas veiktspējas infrastruktūras, tostarp gigabitu un 5G tīklu, izvēršanu. Regione Autonoma Friuli-Venezia Giulia kopā ar tā partneriem Univerza/Ljubljani, Druzba Za Avtoceste v Republiki Sloveniji D.D, Universita degli Studi di Trieste, Telekom Slovenije DD, Aanas spa, Retelit Digital Services spa un Luka Koper Port and Logistic sistēma D.
Pētījuma 5G-SITACOR vispārīgais mērķis ir novērtēt un noteikt labāko kārtību, kā izmantot 5G tīkla tehnoloģijas potenciālu (augstāks pārraides ātrums, zemāks latentums un lielāka uzticamība) dažādiem izmantošanas gadījumiem lineāru infrastruktūru, piemēram, CAM un ceļu satiksmes drošības (t. i., eCall) attīstībai noteiktajās jomās.
Pētījuma mērķis būs:
- novērtēt esošo transporta un telekomunikāciju infrastruktūru, kas kalpo koridoram efektīvai koplietošanai un atkārtotai izmantošanai (piemēram, optiskās šķiedras, energoapgādes, komunālo pakalpojumu stabus, zemes platība u. c.);
- analizē nepieciešamo investīciju tehnisko un ekonomisko ilgtspēju, lai pilnībā aptvertu koridoru saskaņā ar uzaicinājuma mērķi;
- novērtēt izmaksu samazināšanas stratēģijas, kopīgi izmantojot pasīvo un aktīvo infrastruktūru;
- izstrādāt lineāru infrastruktūru, kas saistīta ar CAM un ceļu satiksmes drošību (t. i., eCall), kā arī saskaņošanu ar EuroQCI infrastruktūras mērķiem;
- apzināt ekonomiskās un tehnoloģiskās prasības, lai nodrošinātu netraucētu savienojamību, kas ļauj pilnībā digitalizēt koridoru saskaņā ar spēkā esošajiem standartiem.
Kopējais ES ieguldījums: 342 742 EUR