Samits noslēdzās ar politisku deklarāciju un ceļvedi, kurā izklāstītas konkrētas darbības tirdzniecības, klimata, enerģētikas, digitālās pārveides, pārtikas nodrošinājuma, veselības, izglītības, pētniecības un kultūras jomā.
Kopīgas iniciatīvas ir šādas:
- Spēcīgāki tīkli un viedākas tehnoloģijas: Nesen izveidotais ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu superdatošanas tīkls mākslīgā intelekta jomā savieno reģionālos datošanas centrus abos reģionos ar 15 miljoniem eiro no ES, Spānijas un Brazīlijas. Vienlaikus BELLA programma paplašināsies, izmantojot EllaLink optiskās šķiedras kabeli starp Eiropu un Brazīliju, līdz 2025. gada beigām nodrošinot ātrdarbīgus savienojumus arī ar Kostariku un Gvatemalu un 2026. gadā sasniedzot Centrālameriku, Peru un Karību jūras reģionu. EIB un CAF arī piesaistīs līdz 864 miljoniem eiro un nodrošinās CELAC valstīm reģionāli piederošu satelītu, nodrošinot digitālu piekļuvi attāliem apgabaliem, tostarp Amazones un Karību jūras salām.
- Pastiprināta sagatavotība katastrofām: ES un Karību jūras reģiona valstis sāk Stormwatch — jaunu partnerību, kas izmanto ES satelītdatus un superdatošanu, lai stiprinātu sagatavotību katastrofām ekstremālu laikapstākļu pasliktināšanās apstākļos. Iniciatīva nodrošinās progresīvus prognozēšanas rīkus Karību jūras reģiona meteorologiem, kurus atbalstīs ES Zemes novērošanas programma Copernicus un Galamērķa Zemes digitālā modelēšana. Karību jūras reģiona Meteoroloģijas un hidroloģijas institūtā tiks izveidots jauns Copernicus kompetences centrs, lai uzlabotu vietējo klimata monitoringu un apmācību. Šie ir daži no instrumentiem, kas palīdz īstenot ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu memorandu par sagatavotību katastrofu riskiem un to pārvaldību. Orkāna Melissa postošā ietekme uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir strādāt pie sagatavotības un noturības pret katastrofām.
Lasiet visu paziņojumu presei.