Minētās dalībvalstis ir: Beļģija (INFR(2024)2055), Čehija (INFR(2024)2057), Vācija (INFR(2024)2060), Igaunija (INFR(2024)2058), Grieķija (INFR(2024)2061), Francija (INFR(2024)2059), Itālija (INFR(2024)2062), Kipra (INFR(2024)2056), Latvija (INFR(2024)2064), Luksemburga (INFR(2024)2063), Malta (INFR(2024)2065), Austrija (INFR(2024)2054), Polija (INFR(2024)2066), Portugāle (INFR(2024)2067), Rumānija (INFR(2024)2068), Slovēnija (INFR(2024)2070), Slovākija (INFR(2024)2071) un Zviedrija (INFR(2024)2069).
Datu pārvaldības akts atvieglo datu kopīgošanu starp nozarēm un ES valstīm iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Tas palielinās uzticēšanos datu kopīgošanai, paredzot noteikumus par to datu starpnieku neitralitāti, kuri savieno privātpersonas un uzņēmumus ar datu lietotājiem. Datu starpniecības darbībām jābūt pilnīgi neatkarīgām no jebkādiem citiem to sniegtajiem pakalpojumiem, tām jābūt reģistrētām un identificējamām ar vienotu ES logotipu. Likums arī atvieglos konkrētu publiskā sektora rīcībā esošu datu atkalizmantošanu un stimulēs brīvprātīgu datu kopīgošanu. Datu altruisms ļauj iedzīvotājiem dot piekrišanu darīt pieejamus datus, ko viņi ģenerē kopējam labumam, piemēram, medicīnisko pētījumu projektiem. Datu altruisma organizācijas var nolemt tikt iekļautas publiskā reģistrā un izmantot kopējo ES logotipu. Tiem jābūt bezpeļņas raksturam un jāatbilst pārredzamības prasībām, kā arī jāpiedāvā īpaši aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu to iedzīvotāju un uzņēmumu tiesības un intereses, kuri nolemj kopīgot savus datus. Kopš 2023. gada 24. septembra piemērojamās atbildīgās iestādes atbild par datu altruisma organizāciju reģistrāciju un datu starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbilstības uzraudzību. Tāpēc Komisija nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli 18 attiecīgajām dalībvalstīm, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.