GettyImages
Tiek lēsts, ka uzņēmumi, kas atrodas ES, 2018. gadā ieguldīja aptuveni 1 miljardu EUR atklātā pirmkoda programmatūrā, kas pozitīvi ietekmēja Eiropas ekonomiku 65–95 miljardu EUR apmērā.
Pētījumā prognozēts, ka atklātā pirmkoda programmatūras kodu ieguldījuma pieaugums par 10 % katru gadu radītu papildu 0,4–0,6 % IKP, kā arī vairāk nekā 600 papildu IKT jaunuzņēmumu ES. Gadījumu izpēte liecina, ka, iepērkot atklātā pirmkoda programmatūru, nevis patentētu programmatūru, publiskais sektors varētu samazināt īpašumtiesību kopējās izmaksas, izvairīties no atkarības no pārdevēja un tādējādi palielināt savu digitālo autonomiju.
Pētījumā sniegti vairāki konkrēti sabiedriskās politikas ieteikumi, kuru mērķis ir panākt digitāli autonomu publisko sektoru, atvērtu pētniecību un inovāciju, kas veicina Eiropas izaugsmi, kā arī digitalizētu un iekšēji konkurētspējīgu rūpniecību. Ilgtermiņā pētījuma konstatējumus var izmantot, lai stiprinātu atklātā pirmkoda dimensiju nākotnes programmatūras un aparatūras politikas izstrādē ES rūpniecībai.
Turklāt kopš 2020. gada oktobra Komisijai ir sava jaunā atklātā pirmkoda programmatūras stratēģija 2020.– 2023. gadam, kas vēl vairāk veicina un izmanto atvērtā pirmkoda pārveidojošo, inovatīvo un sadarbības potenciālu, lai sasniegtu Komisijas visaptverošās digitālās stratēģijas mērķus un sniegtu ieguldījumu Digitālās Eiropas programmā. Komisijas stratēģijā īpašs uzsvars likts uz programmatūras risinājumu, zināšanu un speciālo zināšanu apmaiņu un atkārtotu izmantošanu, kā arī uz atklātā pirmkoda plašāku izmantošanu informācijas tehnoloģijās un citās stratēģiskās jomās.