Dalībvalstis un Komisija saskaņos savus centienus, lai atbalstītu starptautiskās interneta datplūsmas ieejas punktus Eiropā vai Eiropas datu vārtejas. Infrastruktūras uzlabošana, kas savieno Eiropu ar šiem reģioniem, ļaus Eiropai piedāvāt vairāk datu pakalpojumu. Tajā pašā laikā Eiropas partneri var gūt labumu no drošas datu apstrādes, pateicoties ES stingrajiem datu aizsardzības standartiem.
Interneta savienojamība starp ES un globālajiem partneriem: digitālās desmitgades atslēga
Komisijas digitālās desmitgades mērķi ietver Eiropas globālo partnerību stiprināšanu, un to mērķis ir izveidot digitālās savienojamības fondu, lai veicinātu stratēģiskās investīcijas starptautiskajos savienojamības tīklos. Saiknes stiprināšana starp Eiropu un tās globālajiem partneriem veicinās Eiropas normas un standartus un palīdzēs izstrādāt globālus risinājumus.
Lai uzlabotu starptautisko savienojamību, dalībvalstis un Komisija apņemas:
- stiprināt starptautiskās partnerības savienojamības jomā
- piedāvāt ES datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumus partneriem ārpus Eiropas
- uzlabot zemūdens kabeļu tīklus
- izveidot satelītsavienojamību
- nodrošināt drošus savienojamības tīklus
Labāka infrastruktūra un partnerības globālai savienojamībai
“Datu vārteju” deklarācijā dalībvalstis apņemas saskaņot savas valsts iniciatīvas, lai koncentrētos uz starptautiskās savienojamības stiprināšanu. Piemēram, dalībvalstis var izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai izstrādātu ES vietējos tīklus, ņemot vērā starptautisko stratēģiju. Turklāt dalībvalstis apņemas cieši sadarboties ar nozari, pilsonisko sabiedrību un attīstības iestādēm, lai veicinātu ciešāku ES iesaisti starptautiskajās digitālajās partnerībās.
Tajā pašā laikā dalībvalstis aicināja Komisiju atbalstīt starptautiskos savienojamības mērķus. Komisijai būtu jāpārskata starptautiskās savienojamības pašreizējās spējas un vajadzības, kā arī turpmākās prognozes. Jo īpaši Komisijai būtu jāveic pieejamo savienojamības infrastruktūru (zemes, zemūdens un kosmosa) kartēšana ārpus Eiropas, kā arī jāveido labāka izpratne par datu plūsmām starp Eiropu un citām pasaules daļām.
Plaši izplatīti un spēcīgi interneta savienojumi: zemūdens kabeļu un satelīttīklu nozīme
Zemūdens kabeļi ir būtiski, lai uzturētu interneta datplūsmas eksponenciālo pieaugumu. Vienā gadījumā interneta datplūsma pāri Atlantijas okeānam ik pēc diviem gadiem divkāršojas. Jaunas, drošas zemūdens kabeļu infrastruktūras var kalpot aizvien lielākām datu plūsmām Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Dalībvalstis un Komisija uzlabos dažādu sakaru tīklu un infrastruktūras pārvaldību, vienlaikus nodrošinot kiberdrošības stiprināšanu.
Satelītiem ir svarīga nozīme ES un pārējās pasaules sasaistīšanā. Kosmiskā savienojamība var papildināt zemūdens kabeļu tīklus, lai nodrošinātu, ka Eiropa visu laiku paliek savienota, lai paplašinātu savienojamību teritorijās ar nepietiekamu pārklājumu vai vispār nebūtu, kā arī lai nodrošinātu papildu kiberdrošību. Dalībvalstis sadarbosies ar Komisiju, lai izstrādātu un izstrādātu uz kosmosu balstītu drošas savienojamības iniciatīvu. Eiropā atrodas pasaulē vadoša satelītu nozare, kas varētu izveidot globālu satelīta platjoslas tīklu.
Deklarācijas parakstītājas valstis
ES dalībvalstis ir parakstījušas: Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija. Deklarāciju parakstīja arī Islande un Norvēģija.
Pamatinformācija
Eiropas digitālā suverenitāte un globālā konkurētspēja ir atkarīga no spēcīgiem un drošiem iekšējās un ārējās savienojamības tīkliem. Abas dimensijas būs būtiskas, lai sasniegtu Eiropas digitālās desmitgades mērķus. Eiropā noturīga savienojamība ir sekmīgas digitālās pārveides pīlārs. Komisija ir arī cieši sadarbojusies ar dalībvalstīm, lai uzlabotu savienojamību ES, jo īpaši, lai izvērstu progresīvos tīklus, piemēram, optisko šķiedru un 5G, piemēram, attīstoties pēc ieteikuma par savienojamības rīkkopu. Tikmēr EllaLink zemūdens kabeļu sistēma, ko līdzfinansē ES un kas sāks darboties turpmākajos mēnešos, stiprinās ES un Atlantijas okeāna datu vārtejas platformu, kas savieno Eiropu ar Latīņameriku.