The European Broadband Competence Offices Network Support Facility
Šajā rakstā pētīts, kā ES to atbalsta, jo īpaši ar tādām iniciatīvām kā Eiropas Platjoslas kompetences biroju tīkls, Smart Rural 21 un Viedie ciemati, kā arī ar virkni finansēšanas instrumentu un mērķtiecīgu rīcībpolitiku.
Eiropa saskaras ar nenovēršamuun ilgtermiņa problēmukopumu. Vissvarīgākās ir klimata pārmaiņas, demokrātija, izglītība, ekonomikas lejupslīde, migrācija un enerģētikas krīze. Lai šīs problēmas risinātu lauku kontekstā, būtiska nozīme ir kopienu iesaistei unfiziskās un digitālās savienojamības modernizācijai. Tie ir priekšnosacījumi, uz kuriem var balstīt daudzas iniciatīvas, lai cita starpā uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai informācijai un izglītībai,sociālajiem un valsts pakalpojumiem, apmācībai, profesionālajai attīstībai un uzņēmējdarbības iespējām, mobilitātei un veselības aprūpei, kā arīnovatoriskām un ilgtspējīgām pieejāmdaudzās jomās.
Šādas iniciatīvas ir būtiskas ne tikailauku kopienu atjaunošanai un to ilgtermiņa dzīvotspējai un noturībai. Tie rada arī tālejošu ietekmi un pārmaiņas ārpus to kopienām, attiecībā uz viņu valstīm un Eiropu kopumā. Pamatojoties uzto, viedociematu koncepcijair pieeja, kuras mērķis ir radīt šķēršļus ilgtspējīgiem un sabiedrības virzītiem attīstītājiem,izmantojot inovatīvus risinājumus holistiskā veidā, izmantojot dažādu veidu sociālās, ekonomiskās un vides intervences visās ekonomikas nozarēs.
“Mūsu lauku kopienas 21. gadsimtā saskaras ar daudzām neatliekamām problēmām,sākotar transportu, atstumtību un pakalpojumu samazināšanu un beidzot ar klimata pārmaiņām, iedzīvotāju skaita samazināšanos un jauniešu emigrāciju. Šīm problēmām ir vajadzīgi viedi risinājumi tādās jomās kā izglītība, sociālā iekļaušana, atjaunojamie energoresursi un ātrdarbīga platjosla, transporta un infrastruktūras attīstība, kā arī ilgtspējīga lauksaimniecība un rīcība klimata jomā,” video vēstījumā Viedu lauku 21 noslēguma konferencē, kasnotika 2022. gada 17. un 18.oktobrī Sopotā-Gdaņskā (Polija), norādīja ES lauksaimniecības komisārs Janusz Wojciechowski.
Smart Rural 21 ir ES iniciatīva, kuras otrais posms ir “Viedie lauki 27” un kura sākotnējā posmā (2020–2022) mudina izstrādāt un īstenot vieda ciemata pieejas un stratēģijas 17 lauku kopienās visā Eiropā. Tā rezultātā ir īstenotas vairākas sekmīgas iniciatīvas, kas aptver dažādas kopienas iesaistes telpas un rīkus, reģeneratīvu lauksaimniecību, pamatpakalpojumu uzlabošanu, izmantojot digitalizāciju, viedu mobilitāti, viedu tūrismu un jauniešu iesaisti. Projekta noslēguma konferencē tika demonstrēti šādi piemēri:
- Smart Rural Ostana (Itālija): uzturēšanās programma un kopienas vieta (ieskaitot kopdarba telpu, bibliotēku, kultūras centru)
- Raudanmaa (Somija): viedo ciematu zāle un daudzpakalpojumu centrs
- Mukarov (Čehija): sadzīves pakalpojumudigitalizācija, atkritumu apsaimniekošana, iedzīvotāju līdzdalība un jauniešu iesaiste
- Torup’s (Dānija): Tools un talantu tiešsaistes platforma, lai atbalstītu un veicinātu rīku un resursu ilgtspējīgu kopīgošanu
- Alsunga (Latvija): tūrisma lietotnesizstrāde, iedzīvotāju apmācība mazo uzņēmumu dibināšanai un paplašinātās realitātes lietotne un sensoru stacija, iesaistot jauniešus
- Sentviska Gora (Slovēnija): starppaaudžu centrs
- Kythera (Grieķija): viedā lauksaimniecības sistēma un viedas lauksaimniecības risinājumu ieviešana
Šīm kopienām viedo ciematu stratēģiju un risinājumu īstenošanai ir bijusi pārveidojoša ietekme, uzlabojot vietējo iedzīvotāju iespējas un dzīves līmeni, kā arī piesaistot apmeklētājus un uzņēmumus viņu teritorijām. Šajā pirmajā posmā gūtās mācības veidos pamatu viediem laukiem 27, kā arī izmēģinājuma projektam“Viediekosociālie ciemati”. Pēc viedo ciematu pieejas pārbaudes, izmantojot šos sākotnējos projektus, jaunais mērķis ir “sagatavot dalībvalstis un lauku kopienas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) laikposmam pēc 2020. gada, kā arī citu ES rīcībpolitiku un iniciatīvu īstenošanai, kas potenciāli varētu atbalstīt papildu viedo ciematu izveidi visā Eiropas Savienībā”.
Turklāt ESuzskata, ka viedie ciemati un ilgtspējīga lauku attīstība ir būtiski divi elementi ES ilgtermiņa redzējuma lauku apvidiem (LTVRA) un Lauku pakta īstenošanai. Dalībvalstis, piemēram, Polija, Somija un Austrija, savos KLP stratēģiskajos plānos ir iekļāvušas viedo ciematu koncepciju.
Tomēr, kā atzīts LTVRA un kā liecina projekti Smart Rural 21, digitālā savienojamība ir pamatnosacījums šādiem risinājumiem un dzīves kvalitātes nodrošināšanai lauku apvidos, kas ir salīdzināma ar dzīves kvalitāti pilsētās. Kā skaidrojis Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta Lauku attīstības direktors Mario Milouchev video intervijā ar BCO tīklu, LTVRA mērķis ir panākt, lai platjosla kļūtu par pamatpakalpojumu, piemēram, ūdeni vai elektrību.
Platjoslas pārklājumslauku apvidos, kas ir pietiekami kvalitatīvs mūsdienu lietojumam, joprojām ir klupšanas šķērslis daudziem Eiropas lauku apvidiem. Kā parādīts diagrammā turpmāk,saskaņā ar 2022. gadaDigitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa ziņojumu (DESI) vairāk nekā 60 % lauku mājsaimniecību joprojām navapkalpotas ļoti augstas veiktspējas tīklos (VHCN). Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pilsētu teritorijās neizmantoto īpatsvaru.
Attēls. Vidēji: fiksētais VHCN pārklājums ES (% mājsaimniecību), 2014.–2021. gads (avots: DESI 2022. gada ziņojums)
Attēls. Atsevišķa valsts: fiksētais VHCN pārklājums ES (% mājsaimniecību), 2021. gada vidus (avots: DESI 2022. gada ziņojums)
Lai pārvarētu šo digitālo plaisu, kas lauku iedzīvotājiem rada arvien nelabvēlīgākus apstākļus, ES ir noteikusi vērienīgus platjoslas savienojamības mērķus:
- Līdz 2030. gadam: 1 Gbps visiem un 5G pārklājums visos apdzīvotos apgabalos
- Līdz 2025. gadam: 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz 1 Gb/s visām mājsaimniecībām, un 1 Gb/s visām skolām, transporta mezgliem, galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un digitāli intensīviem uzņēmumiem
Lielākais izaicinājums digitālās plaisas novēršanai lauku apvidos ir tirgus nepilnība: nepietiekami apkalpotās kopienas ir visdārgākās, lai savienotos, un nesniedz pietiekamu ekonomisko pamatojumu, lai attaisnotu privātā sektora iejaukšanos.
Tādējādi ES un dalībvalstis ir paredzējušas virkni pasākumu, finansējuma un atbalsta platjoslas projektu veicināšanai valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
ES finansējums platjoslas pakalpojumiem
Lai atbalstītu publiskos un privātos ieguldījumus platjoslā, ES ir darījusi pieejamus šādus finanšu instrumentus:
- Atveseļošanas un noturības mehānisms
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds
- Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
- Taisnīgas pārkārtošanās fonds
- Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments — Digitalizācija
- Eiropas Platjoslas savienošanas fonds
- Fonds InvestEU
Eiropas Platjoslas kompetences biroju tīkls
Eiropas Platjoslas kompetences biroju tīkls (BCO tīkls) ir ES iniciatīva, kas apvieno par platjoslas izvēršanu atbildīgās dalībvalstu un reģionālās publiskās iestādes, lai apmainītos ar zināšanām un labu praksi ar līdzbiedriem, ekspertiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ar mērķi veidot valstu spējas nodrošināt uzticamu un ātrdarbīgu platjoslas savienojamību visiem ES iedzīvotājiem.
Tādējādi BCO tīkls arī strādā, lai potenciālajiem platjoslas projektu virzītājiem apmainītos ar informāciju par platjoslas finansējumu un labas prakses pārņemšanu, īpašu uzmanību pievēršot lauku un attālām kopienām, kurās veiksmīgo vietējā līmenī vadīto iniciatīvu atkārtošanai būs ļoti svarīga nozīme nepieciešamās savienojamības nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šādi piemēri tiek izplatīti BCO tīkla videospēļu sarakstā un publikācijās, piemēram, Lauku platjoslas rokasgrāmatā, kā arī Eiropas Platjoslas balvas un Lauku iedvesmas balvas ietvaros.