Skip to main content
Shaping Europe’s digital future
Digibyte | Publikācija

1,3 miljardi eiro no programmas “Digitālā Eiropa” Eiropas digitālajai pārejai un kiberdrošībai

Eiropas Komisija ir pieņēmusi Digitālās Eiropas programmas darba programmu 2023.–2024. gadam.

slide showing an office worker holding a tablet, a doctor holding a laptop, a person holding a mobile phone and another person working seated on a laptop with text Digital Europe Programme

Copyright European Commisison

Komisija ir pieņēmusi divas daudzgadu darba programmas programmai “Digitālā Eiropa”, kurās izklāstīti mērķi un konkrētas tematiskās jomas, kas saņems finansējumu kopumā 1,284 miljardu eiro apmērā, no kuriem 553 miljoni EUR ir pieejami 2023. gadā. Šīs darba programmas ietver stratēģiskas investīcijas, kas būs svarīgas, lai īstenotu šo Eiropas digitālo desmitgadi. Programmas “Digitālā Eiropa” mērķis ir stiprināt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti un laist tirgū digitālos risinājumus iedzīvotāju, publiskās pārvaldes iestāžu un uzņēmumu labā, vienlaikus veicinot Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Programmas “Digitālā Eiropa” darba programma

Galvenās darba programmas vērtība 2023. un 2024. gadam ir 909,5 miljoni EUR, un tās mērķis ir nodrošināt 2021.–2022. gada budžeta ietvaros sākto darbību turpināšanu un attīstību. Tādējādi tā stiprina ES kritiskās digitālās spējas, koncentrējoties uz galvenajām jomām, kas saistītas ar klimata un vides aizsardzības tehnoloģijām, datiem, mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu, kiberdrošību, padziļinātām digitālajām prasmēm un ieviešanu šo tehnoloģiju optimālai izmantošanai (piemēram, blokķēde, sadarbspējīgi digitālo publisko pakalpojumu risinājumi un atsauces satvars, ar ko risina steidzamas vajadzības enerģijas patēriņa jomā).

Viens no atbalstāmajiem projektiem ir kopīgu datu telpu ieviešana tādās stratēģiskās jomās kā kultūras mantojums, tūrisms, valoda, enerģētika, ražošana, lauksaimniecība, tiesībaizsardzība un veselība, kas palīdzēs uzņēmumiem, tostarp MVU, jaunuzņēmumiem un publiskajam sektoram, apmainīties ar datiem pāri robežām. Tas tiek darīts kā daļa no Eiropas Datu stratēģijas, kuras mērķis ir izveidot vienotu datu tirgu, kas nodrošinās Eiropas globālo konkurētspēju un datu suverenitāti. 

Vēl viens piemērs būs AI tehnoloģiju ātrākas ieviešanas veicināšana Eiropā, jo īpaši to izmantošana uzņēmumos un MVU, virtuālās realitātes tehnoloģiju izstrāde pilsētām un kopienām un platforma progresīviem virtuāliem cilvēka dvīņu modeļiem veselības aprūpes jomā.

Galvenā darba programma arī investēs klimata un vides aizsardzības problēmu risināšanā, atbalstot Zemes digitālā dvīņa “Galamērķis Zeme” nākamo posmu, izveidojot zaļā kursa datu telpu un sagatavojot digitālo produkta pasi aprites ekonomikas veicināšanai.

Citos atbalstītajos projektos tiks izveidoti un pasniegti augstākās izglītības kursi progresīvo digitālo tehnoloģiju jomā un tiks stiprinātas prasmes, jo īpaši pusvadītāju un kiberdrošības jomās.  Turklāt darba programmā tiks pausti aicinājumi izveidot un pastāvīgi uzturēt digitālos publiskos pakalpojumus un atbalstīt pārrobežu sadarbspēju un risinājumus publiskās pārvaldes iestāžu atbalstam (piemēram, Eiropas digitālā identitāte).

Galvenā darba programma arī finansēs projektus tieslietu un patērētāju aizsardzības digitalizācijas jomā, padarot internetu par drošāku vidi bērniem un jauniešiem un ar Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) starpniecību cīnoties pret dezinformāciju;

Tas arī sniegs atbalstu digitālajiem jaunuzņēmumiem un MVU, izmantojot Stratēģisko digitālo tehnoloģiju investīciju platformu programmas InvestEU ietvaros, galveno uzmanību pievēršot kiberdrošībai.

Kiberdrošības darba programma

Līdztekus šai galvenajai darba programmai Komisija publicēja vēl vienu īpašu darba programmu, kurā galvenā uzmanība pievērsta kiberdrošībai un kuras budžets laikposmam no 2023. līdz 2024. gadam ir 375 miljoni EUR, lai uzlabotu ES kolektīvo noturību pret kiberdraudiem, kas jāīsteno Eiropas Kiberdrošības kompetenču centram, lai atbalstītu kiberdrošības stratēģiju un ar kiberdrošību saistītos noteikumus.

Šī kiberdrošības darba programma, piemēram, atbalstīs valstu un pārrobežu drošības operāciju centru spēju veidošanu, lai izveidotu mūsdienīgu draudu atklāšanas un kiberincidentu analīzes ekosistēmu. Tas arī ļaus veidot kiberdrošības spējas, izmantojot nacionālos koordinācijas centrus, kuru mērķis būs veicināt pārrobežu sadarbību un sagatavot kopīgas darbības, kā noteikts Eiropas Industriālajā, tehnoloģiskajā un pētnieciskajā kiberdrošības kompetenču centrā un tīkla regulā.  

Tā arī finansēs projektus, kas atbalsta industriju, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumus, kiberdrošības regulatīvo prasību, jo īpaši TID2 īstenošanas, vai prasību, kas attiecas uz ierosināto Kibernoturības aktu, izpildē.

Turpmākie pasākumi

Pirmie aicinājumi iesniegt šo kiberdrošības darba programmu tiks publicēti šovasar, un vēl citi aicinājumi tiks publicēti pēc vasaras. Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir pieejami uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm un citām struktūrām no ES dalībvalstīm, EBTA/EEZ valstīm un programmas “Digitālā Eiropa” asociētajām valstīm. Plašāku informāciju par darba programmām skatīt šeit. Lai iegūtu vairāk informācijas par to, kā saņemt finansējumu, skatiet šeit.

Pamatinformācija

Programma “Digitālā Eiropa” ir pirmā ES finansējuma programma, kas vērsta uz digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tā kā 7 gadu laikā plānotais kopējais budžets būs 7,5 miljardi eiro, tas paātrinās ekonomikas atveseļošanos un veidos Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi, sniedzot labumu jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Programmu “Digitālā Eiropa” īsteno ar daudzgadu darba programmām.

Programma “Digitālā Eiropa” papildina investīcijas citās ES programmās, piemēram, programmā “Apvārsnis Eiropa”, “ES — veselībai”, InvestEU, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, kā arī investīcijas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Regula, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa”, tika publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī 2021. gada 11. maijā un stājās spēkā tajā pašā dienā, un to piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.