Priekšlikums par Eiropas viedu pilsētu un kopienu sadarbspējas satvaru (EIF4SCC)

Atzīstot sadarbspējas nozīmi un īpašās problēmas, ko tā rada pilsētas kontekstā, Komisija (DIGIT ĢD un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD) iecēla Deloitte un KU Leven, lai sagatavotu “Priekšlikumu par viedu pilsētu un kopienu Eiropas sadarbspējas satvaru”. Lai gan EIF e-pārvaldes jomā darbojas kopš 2010. gada, šī ir pirmā reize, kad tur izstrādātās koncepcijas un idejas ir pielāgotas vietējam kontekstam.

EIF4SCC mērķis ir sniegt ES vietējās pārvaldes vadītājiem definīcijas, principus, ieteikumus, praktiskas izmantošanas gadījumus, kas iegūti no pilsētām un kopienām visā Eiropā un ārpus tās, un vienotu modeli, lai atvieglotu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai dažādās jomās, pilsētās, reģionos un pāri robežām.

Avots: Eiropas Komisija

Satvars tika izstrādāts, pamatojoties uz iepriekšējām un pašreizējām iniciatīvām, piemēram, kustību “Dzīvo in.EU”, 2017. gada Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF), minimālos sadarbspējas mehānismus (MIMs Plus) un ES finansēto iniciatīvu rezultātiem (piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) Digitālie pamatelementi, viedo pilsētu tirgus, Intelligent Cities Challenge, digitālās pārkārtošanās partnerība saskaņā ar pilsētprogrammu) un ES finansētiem projektiem (savlaicība,Triangulum u. c.).

Kāpēc pilsētām un kopienām ir vajadzīga sadarbspēja?

EIF4SCC mērķis ir nodrošināt vispārēju satvaru visu veidu sadarbspējai un to, kā tas var palīdzēt attīstīt viedu (labāku) pilsētu/kopienu. Tas pavērs ceļu pakalpojumu piedāvāšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem ne tikai vienā pilsētā, bet arī pilsētās, reģionos un pāri robežām.

Eiropas viedu pilsētu un kopienu sadarbspējas satvars

EIF4SCC ietver trīs koncepcijas (sadarbspēja, vieda pilsēta vai kopiena, EIF4SCC), piecus principus (pamatojoties uz “Dzīves ES” deklarāciju) un septiņus elementus (ko veido pieci sadarbspējas komponenti, viens transversāls slānis — integrēta pakalpojumu pārvaldība un sadarbspējas pārvaldības pamatlīmenis).

Avots: Eiropas Komisija

Savstarpējas izmantojamības komponenti

Priekšlikumā par EIF4SCC ir noteikti pieci sadarbspējas aspekti, kas ir svarīgi pilsētas un kopienas kontekstā. Tie ir līdzīgi sadarbspējas “slāņiem” 2017. gada Eiropas sadarbspējas satvarā, pievienojot arī kultūras sadarbspēju. Ziņojumā sniegti piemēri no ES pilsētām, lai ilustrētu, kā tie tiek piemēroti praksē.

• Tehniskā sadarbspēja attiecas uz saskarnes specifikāciju, starpsavienojuma pakalpojumu, datu integrācijas pakalpojumu, datu uzrādīšanas un apmaiņas, kā arī drošu sakaru protokolu iekļaušanu. Atklātās tehniskās specifikācijas būtu jāpielāgo konkrētajam kontekstam, kurā tās tiks izmantotas. Piemēram, minimālie sadarbspējas mehānismi (MIMs Plus) un EISI pamatelementi, kuru pamatā ir kopīgi saskaņoti atvērti standarti un atvērtas tehniskās specifikācijas, nodrošina datu, sistēmu un pakalpojumu sadarbspēju starp pilsētām un piegādātājiem visā pasaulē un var palīdzēt tiem, kas strādā pie sadarbspējas viedo pilsētu ekosistēmā.
• Semantiskā sadarbspēja nozīmē, ka apmaiņas laikā starp indivīdiem un organizācijām tiek saglabāts un saprasts apmainīto datu un informācijas formāts un nozīme. Semantiskā sadarbspēja ietver gan semantiskos, gan sintaktiskos aspektus. Semantisks aspekts attiecas uz datu elementu nozīmi un to savstarpējo saistību, un ietver datu modeļus, kontrolētas vārdnīcas un kopīgus kodu sarakstus, lai aprakstītu datu apmaiņu. Sintaktisks aspekts attiecas uz precīzu tās informācijas formātu, ar kuru jāapmainās gramatikas un formāta ziņā.
• Organizatoriskā sadarbspēja attiecas uz veidu, kādā organizācijas saskaņo savus procesus, pienākumus un cerības, lai sasniegtu kopīgi saskaņotos mērķus. Organizatoriskā sadarbspēja nozīmē procesu dokumentēšanu, integrēšanu vai saskaņošanu un attiecīgās informācijas apmaiņu. Lietotāju kopienas aktīva iesaiste risinājumu līdzradīšanā ir daļa no organizatoriskās sadarbspējas komponenta.
• Juridiskā sadarbspēja nozīmē nodrošināt, ka privātpersonas un organizācijas neatkarīgi no tā, vai tās ir publiskas vai privātas organizācijas, kas darbojas saskaņā ar dažādiem tiesiskajiem un tiesiskajiem regulējumiem, iepirkuma noteikumiem, politiku un stratēģijām, var sadarboties. Politikai, noteikumiem un tiesību aktiem būtu jāļauj izveidot pakalpojumus pilsētās un starp tām. Jābūt skaidrai vienošanās par to, kā risināt politikas, noteikumu un tiesību aktu atšķirības, tostarp par iespēju izstrādāt jaunas politikas, noteikumus un tiesību aktus. Datu kopīgošanu, piemēram, spēcīgi ietekmē juridiskā sadarbspēja, jo tādēļ ir jāizstrādā un jāizmanto datu licences.
• Kultūras sadarbspēja attiecas uz pasākumiem, ko privātpersonas un organizācijas veic, lai ņemtu vērā to sociālās un kultūras atšķirības un attiecīgā gadījumā organizatoriskās kultūras atšķirības.
• Sadarbspējas pārvaldības pamatlīmenis ir būtisks holistiskai pieejai sadarbspējai. Tas attiecas uz lēmumiem par sadarbspējas satvariem, institucionālo kārtību, organizatoriskajām struktūrām, uzdevumiem un pienākumiem, politiku, nolīgumiem un citiem sadarbspējas nodrošināšanas un uzraudzības aspektiem vietējā, valsts un ES līmenī. Lai īstenotu šos sadarbspējas veidus pilsētas sarežģītajā vidē, priekšlikumā ir iekļauts konceptuāls integrētas pakalpojumu pārvaldības modelis, ko vietējās iestādes var pielāgot savām organizācijām raksturīgajām īpašajām struktūrām.

Konceptuālais modelis integrētai pakalpojumu pārvaldībai viedā pilsētā vai kopienā (SCC)

Lai nodrošinātu, ka ES vietējās pārvaldes vadītāji var viegli piemērot EIF4SCC savai pilsētai vai kopienai, tika izstrādāts konceptuāls integrētas pakalpojumu pārvaldības modelis. Šis konceptuālais modelis atspoguļo darbību koordinēšanai nepieciešamo pārvaldības atbalstu.

2017. gada Eiropas sadarbspējas satvars atsaucas uz pakalpojumu publisko raksturu un norāda, ka Eiropas publisko pakalpojumu sniegšanai bieži vien ir nepieciešams, lai publiskās pārvaldes iestādes sadarbotos, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un sniegtu sabiedriskos pakalpojumus integrētā veidā. Tomēr, atzīstot nepubliskās pārvaldes dalībnieku lomu pakalpojumu sniegšanā viedas pilsētas vai kopienas kontekstā, jēdziens “ publiskā sabiedrība” ir svītrots. Tā kā ievērojams datu un informācijas apjoms viedās pilsētās nav valsts pārvaldes iestāžu rokās, integrētajai pakalpojumu pārvaldībai ir vajadzīgs plašāks skatījums.

Integrēta pakalpojumu pārvaldība attiecas uz pārvaldības kontekstu un aptver visus sadarbspējas komponentus: kultūras, juridiskās, organizatoriskās, semantiskās un tehniskās. Sadarbspējas nodrošināšana kultūras konteksta izveidē, juridisko instrumentu sagatavošanā, sadarbības procesu organizēšanā, datu un informācijas apmaiņā SCC pakalpojumu sniegšanā ir pastāvīgs uzdevums. Integrētas pakalpojumu pārvaldības rezultātā tiek izveidots integrēts pakalpojumu ceļš un kopīgas darbplūsmas.

Modelis ietver sešus būtiskus elementus:

1. Pakalpojumu lietotāji — iedzīvotājiem, apmeklētājiem, uzņēmumiem, organizācijām un administratoriem būtu aktīvi jāpiedalās viedo pilsētu un kopienas pakalpojumu līdzradīšanā. Pakalpojumu lietotāji var sniegt savu ieguldījumu digitāli, tādējādi uzlabojot viņiem piedāvātos pakalpojumus. Šī dinamika nozīmē nepārtrauktu datu apmaiņu, garantējot drošību un privātumu.
2. Integrētie SCC pakalpojumi — integrētos SCC pakalpojumus var piedāvāt publiskais sektors vai sadarbībā starp publisko un privāto sektoru. Piemēri sniedzas no tādu pakalpojumu izstrādes, kas balstās uz mākoņdatošanu un nodrošina lietotājdraudzīgu saskarni pakalpojumu lietotājiem, līdz vietējā digitālā dvīņa izstrādei. Digitālais dvīnis ir pilsētas vai kopienas digitāla kopija, kas ļauj testēt politikas lēmumus digitālā vidē. Šajos pakalpojumos var izmantot moduļus, kas ir pieejami atkalizmantošanai. Šādu pamatelementu piemēri ir ISA² risinājumi un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pamatelementi, kas piedāvā pamatspējas un ko var izmantot jebkurā Eiropas projektā, lai atvieglotu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu pāri robežām. ISA² un EISI pamatelementu piemēri ir galvenās vārdnīcas, e-paraksts un e -rēķini.
3. Pakalpojumu sniedzēji — gan publiskie, gan privātie — sniedz dažādus pakalpojumus pakalpojumu lietotājiem pilsētā vai kopienā. Tie ietver gan bērna dzimšanas reģistrāciju, gan atkritumu savākšanu un ielu apgaismojuma apsaimniekošanu. Pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu lietotāju mijiedarbība viedo pilsētu kontekstā var notikt kopīgajā SCC padomē. Padome apvieno šos dalībniekus un var palīdzēt apzināt pakalpojumu vajadzības, plānot to īstenošanu, izpildīt pakalpojumu sniegšanu un izvērtēt rezultātus.
4. Datu avoti un pakalpojumi — pilsētā ir daudz datu avotu, tostarp administratīvie dati, zinātniskie dati, kolektīvo resursu un statistikas dati, lietiskā interneta dati vai dati, kas savākti, izmantojot vides un pilsētu sensorus, vai pilsētas iedzīvotāju ģenerēti dati. Datus var klasificēt kā atvērtus, koplietotus vai slēgtus atkarībā no īpašumtiesību, privātuma un drošības apsvērumiem. Lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu, viedās pilsētas vai kopienas publiskie un nepubliskie dalībnieki var apmainīties ar datiem. Pakalpojumi var būt arī atvērti, koplietoti vai slēgti.  Atvērtie un kopīgie pakalpojumi, ko izstrādājusi Eiropas Komisija un valstu, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, ir pieejami gan publiskiem, gan nepubliskiem dalībniekiem atkārtotai izmantošanai (piemēram, EISI pamatelementi). Tās ļauj pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt integrētus pakalpojumus rentablā un standartizētā veidā, tādējādi nodrošinot lielāku efektivitāti pakalpojumu sniedzējiem un, iespējams, lielāku lietotājdraudzīgumu pakalpojuma lietotājiem. Publiskā un privātā sektora dalībnieki apmainās ar datiem un pakalpojumiem, izmantojot Kopīgo viedo pilsētu vai Kopienas datu platformu, kas pazīstama arī kā vietējā datu platforma. Visu veidu datus, kas ir pieejami un radīti pilsētā, var piedāvāt atkalizmantošanai, izmantojot datu platformu, ar īpašiem atkalizmantojamības nosacījumiem. Pakalpojumu lietotājiem ir arī svarīga loma datu platformā, jo tie savā darbībā kopā ar pilsētu un pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus ģenerē datus. Datu privātumam un drošībai ir izšķiroša nozīme, un datu platforma to var atvieglot un kontrolēt.
5. Tehnoloģija — ļauj vākt, uzglabāt, kopīgot, atjaunināt un saglabāt datus un rada iespēju veidot atkalizmantojamus pakalpojumus. Tas ļauj pakalpojumu sniedzējiem radīt pakalpojumus un ļauj lietotājiem aktīvi iesaistīties šo pakalpojumu radīšanā. SCC kontekstā būtisku tehnoloģiju piemēri ir mākslīgais intelekts, lielie dati, blokķēde, mākoņdatošana, augstas veiktspējas datošana, digitālās dvīnis, datu platformas, lietu internets, mobilās lietotnes u. c.
6. Drošība un privātums — galvenās problēmas pakalpojumu sniegšanā, un gan valsts pārvaldei, gan nevalstiskajiem dalībniekiem ir jānodrošina, ka tiek ievērota integrēta privātuma un integrētas drošības pieeja. Pakalpojumiem nevajadzētu būt neaizsargātiem pret uzbrukumiem, un tiem jāatbilst līgumsaistībām un juridiskajām saistībām attiecībā uz datu aizsardzību un privātumu.

Turpmākie soļi

Eiropas Komisija mudina vietējās pārvaldes iestādes reģionālā, pilsētu un kopienu līmenī pārskatīt priekšlikumu par Eiropas viedu pilsētu un kopienu sadarbspējas satvaru (EIF4SCC) un tam pievienoto pētījuma ziņojumu, kurā sīki izklāstīta metodika, literatūras pārskats un veiktais ieinteresēto personu iesaistīšanas process. Priekšlikums par EIF4SCC tiks apspriests “Dzīvo. ES” kopienā un citos forumos, lai to pieņemtu kā oficiālu Komisijas dokumentu, pamatojoties uz lietotāju un ieinteresēto personu atsauksmēm.

Lai iegūtu plašāku informāciju, sekojiet mums Twitter @ConnectCitiesEU