iStock photo Getty images plus
Saskaņā ar regulu VKC vajadzētu būt publiskā sektora struktūrai, kas lielākoties pieder valstij vai veic publiskās pārvaldes funkcijas, un tai vajadzētu būt spējīgai atbalstīt Kompetenču centru un Tīklu to pamatuzdevumu izpildē. Tam ir pētnieciskā un tehnoloģiskā lietpratība kiberdrošības jomā vai arī ir piekļuve tai. Tai ir arī spēja efektīvi iesaistīties un koordinēt darbību ar nozari, publisko sektoru, akadēmisko un pētniecības kopienu un iedzīvotājiem.
Katra dalībvalsts līdz gada beigām ieceļ savu nacionālo koordinācijas centru un var lūgt Komisiju sniegt atzinumu, lai novērtētu tās spēju pārvaldīt ES finansējumu. Komisijai būs trīs mēneši laika, lai sniegtu atbildi.
Jaunā kiberdrošības kompetenču centra un VKC tīkla finansējuma avoti ietver programmu “Digitālā Eiropa” un — ar konkrētiem nosacījumiem — programmu “Apvārsnis Eiropa”, kā arī dalībvalstu ieguldījumus.
Kiberdrošības kompetenču centrs tiek izveidots Bukarestē, un Komisija to provizoriski vadīs, līdz tas varēs darboties autonomi.
Kiberdrošības kompetenču centra valde, kuras sastāvā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, 20. oktobrī oficiāli tikās pirmo reizi. Valde jo īpaši apsprieda savu reglamentu, savu darba programmu 2021. gadam, vairākus administratīvus lēmumus, kas nepieciešami Centra darbības sākšanai, kā arī turpmākos pasākumus saistībā ar Centra darbu.
Eiropas Kiberdrošības kompetenču centram un VKC tīklam ir būtiska nozīme ES kiberdrošības stratēģijas īstenošanā, kuras mērķis ir nodrošināt, ka visi iedzīvotāji un uzņēmumi ir drošāki pret kiberdraudiem, padarīt fiziskās un digitālās kritiskās vienības noturīgākas un veidot globālu, atvērtu, stabilu un drošu kibertelpu.