Inovācija un digitalizācija salīdzinājumā ar lauku un pilsētu iespēju atšķirībām
80 % ES ir lauku un mājvieta 30 % iedzīvotāju, tomēr daudzi lauku apvidi ir pakāpeniski atstāti novārtā, savukārt pilsētu centri attīstās, nodrošinot labāku piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un piedāvājot plašāku iespēju klāstu. Tā kā šī plaisa pieaug, lauku kopienas var sākt ciest no iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo visu vecumu cilvēki pārceļas uz labākiem resursiem, bieži vien pilsētu teritorijām, lai cita starpā meklētu kvalitatīvu izglītību, nodarbinātības iespējas un veselības aprūpi. Samazinoties lauku iedzīvotāju skaitam un ekonomikai, samazinās arī ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos un infrastruktūrā, un līdz ar to lauku un pilsētu atšķirības turpina palielināties.
Izvēli dzīvot lauku vai pilsētas teritorijā nevajadzētu izdarīt, pamatojoties uz piekļuvi pamatpakalpojumiem vai iespējām. Mēs spējam tos darīt pieejamus visur. Daudzi lauku apvidi patiešām ir dinamiski un augoši. Tomēr šā jautājuma būtība ir tāda, ka droša un ātrdarbīga platjosla ir priekšnoteikums, lai piekļūtu moderniem pakalpojumiem, kas var pārvarēt digitālo un iespēju plaisu starp lauku un pilsētu teritorijām.
Pandēmijas pāreja uz tāldzīvošanu izraisīja paradigmas maiņu, kurā milzīga daļa iedzīvotāju kopumā kļuva par attāliem iedzīvotājiem, gandrīz vienas dienas laikā. Pēkšņi attālināto pakalpojumu tirgus bija plašs, pieprasījums bija nenoliedzams, un ātri sekoja samērīgs investīciju un inovācijas vilnis. No tā izrietošie risinājumi daudziem mainīja dzīvi — tā bija dzīvības līnija pārvietošanās ierobežojumu apstākļos, tomēr vēl ir jārod arvien vairāk un labāki risinājumi.
Tā kā mēs tos arvien vairāk integrējam mūsu ikdienas dzīvē un tuvas piekļuves līmeni padarām par normu visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, mēs virzām attālināto pakalpojumu integrēšanu un pieejamību. To darot, mēs atbalstām plašu inovācijas pieņemšanu, kas vajadzīga, lai digitāli pārvarētu plaisu starp lauku un pilsētu piekļuvi iespējām.
Pandēmijas izraisītām radikālām izmaiņām attālo pakalpojumu jomā ir tālejošs potenciāls gan tūlītējai, gan ilgtermiņa ilgtspējai un lauku kopienu uzplaukumam. Tas savukārt būtiski ietekmēs sabiedrību kopumā. Lielāka kohēzija un izpratne par mūsu savstarpējo atkarību apvienojumā ar mūsu sociālo un ekonomisko apstākļu vispārēju izlīdzināšanu būtiski veicinās mūsu noturību, saskaroties ar izaicinājumiem, ko mēs sagaidām nākamajās desmitgadēs.
Dziļāka
Lai padziļināti izpētītu šo koncepciju un diskusijā sniegtu papildu perspektīvas un praktiskus piemērus, Eiropas Pašvaldību un reģionupadome (CEMR) un Eiropas Platjoslas kompetences birojutīkls (BCO tīkls) 2021. gada Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas ietvaros notikušajā darbseminārā pulcēja dažādus ekspertus: “Lauku savienojumi: zaļā un digitālā inovācija, lai atraisītu lauku un attālu reģionu potenciālu”.
Vietējo iespēju nodrošināšana
Ķelnes mēra vietnieks Andreas Wolter (Vācija) un CEMR runaspersona pilsētu un starpteritoriālās mobilitātes jautājumos aicināja dot iespēju “mūsu kopienām, mūsu mazajām pilsētām un ciematiem veikt pasākumus, kas uzlabos viņu dzīves apstākļus”, par prioritāti nosakot to, kā mēs varam pārvērst šīs problēmas iespējās, un uzsvēra vietējo un reģionālo apvienību lomu Eiropas mēroga diskusiju veidošanā.
Dzimumu atšķirība starp laukiem un pilsētām
Kā norādīja EP deputāte Clara Aguilera, Eiropas Parlamenta sadarbības grupas “Lauku, kalnu un attālie reģioni” (RUMRA) un viedie ciemati līdzpriekšsēdētāja, atšķirības starp iespējām iedzīvotājiem pilsētās un lauku apvidos ir vērojamas ne tikai vispārējā nodarbinātības un izglītības līmeņa ziņā, bet arī dzimumu nevienlīdzības palielināšanās ziņā. EP deputāte Aguilera mudināja dalībniekus to sīkāk izpētīt, izmantojot Eiropas Komisijas neseno paziņojumu par ES ilgtermiņa redzējumu lauku apvidiem, kurā sniegta laba analīze par galvenajām problēmām un nepieciešamajām darbībām.
Skatoties ne tikai uz lauksaimniecību,
EP deputāts Aguilera arī uzsvēra, ka, plānojot intervences pasākumus lauku attīstības atbalstam, ir svarīgi teritorijas aplūkot no holistiskas un visaptverošas perspektīvas, lai varētu apmierināt visas vajadzības, nevis pievērsties tām no konkrētas nozares, piemēram, tūrisma vai lauksaimniecības, viedokļa, kā tas tika darīts iepriekš. Viņa brīdināja par šo risku, jo īpaši attiecībā uz to, kā tas varētu ierobežot iespējas, ko pretējā gadījumā varētu sniegt vidiskā pārkārtošanās un zaļais pakts.
Ilgtspējīga mobilitāte;
Papildu dimensija ir nepieciešamība pēc ilgtspējīgas mobilitātes un uzlabotas fiziskās savienojamības starp teritorijām. Cilvēku un preču aprite ir būtisks sociālās un ekonomiskās attīstības un kohēzijas aspekts, un tai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai nodrošinātu taisnīgu izaugsmi, taču, kā norādījis Sorijas mērs (Spānija), Carlos Martinez Minguez, tie jāīsteno ciešā saskaņā ar enerģētikas un ekoloģisko pārkārtošanos.
Digitālā infrastruktūra iekļaušanai
Salas mēre (Zviedrija) un Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionu asociācijas priekšsēdētāja vietniece Carola Gunnarsson norādīja, ka digitālā inovācija ir būtiska attālu apgabalu kopienu ilgtspējai, jo īpaši ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām un piekļuvi svarīgiem pakalpojumiem. Kā piemēru minot inovatīvus tālvadības risinājumus veselības aprūpē, piemēram, zāļu piegādes dronus mazapdzīvotu teritoriju iedzīvotājiem, Gunnarsson uzsvēra, ka ir svarīgi novērst digitālās infrastruktūras plaisu šādās teritorijās, lai digitalizācijas sniegtās priekšrocības būtu pieejamas vienlīdzīgi un iekļaujoši.
“Jo vairāk mēs veidosim digitalizācijas sistēmas, jo svarīgāk būs izveidot uzticamu infrastruktūru. Tas ir jautājums par uzticēšanos sabiedrībai un par pamata drošību labklājības sistēmā. Ja mums ir uzticama digitālā infrastruktūra, mēs varam attīstīt visu sabiedrību.”
Starpkopienu sadarbība
Digitālās plaisas novēršana ir sarežģītāka nekā fiziskās infrastruktūras klātbūtnes nodrošināšana, ko teica Eddy Hartog, Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta Viedo kopienu tehnoloģiju nodaļas vadītājs. Lai paātrinātu vajadzīgo tehnisko risinājumu īstenošanu, Hartog kgs ierosināja, ka teritorijas, pilsētas un kopienas sadarbojas, izmantojot tādas platformas kā Living-in.EU, lai dalītos zināšanās un pat kopīgi ieguldītu risinājumos.
Ilgtermiņa dzīves kvalitāte
Milānas Politehniskās universitātes profesore Simona Ferrante norādīja, ka cilvēkiem lauku un attālos apvidos, kuriem nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes un atbalsts, neintensīva attālināta veselības uzraudzība var mainīt dzīvi. Ar ES projekta piemēriem, piemēram, žestu izsekošanas tintes pildspalva vai balss analīzes lietotne, kas paredzēta, lai brīdinātu ģimeni, draugus vai klīnicistus gadījumā, ja tiek konstatētas iespējamas kognitīvas vai fiziskas lejupslīdes pazīmes, profesors Ferrante parādīja, kā inovatīvas digitālās tehnoloģijas var veicināt “jaunu mājās balstītas aprūpes modeli”, kas nodrošina lielāku neatkarību, dzīves kvalitāti un prāta mieru, kā arī, kas ir svarīgi, izvēli palikt savā mājās un kopienā.
Atzīmējot, ka visi ESSENCE risinājumi uzticami darbojas standarta joslas platuma tīklos, profesors Ferrante uzsvēra, ka, izstrādājot šādus rīkus, ir svarīgi uzlabot pieejamību un atvieglot to pieņemšanu, lai novērstu jebkādus šķēršļus to izmantošanai.
Vienlīdzība izglītības jomā un paaudžu maiņa
Horvātijas ES finansētās e-skolu programmas vadītāja vietnieks Goran Škvarc stingri iestājās par e-mācību ietekmi uz negatīvu demogrāfisko tendenču novēršanu. Viņš izklāstīja, kā vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai, izmantojot tādus rīkus kā IKT aprīkojums skolām, digitālo prasmju apmācība skolotājiem un tiešsaistes kursi salu skolēniem, var būt pārveidojoša gan indivīdiem, gan kopienām:
“Digitalizācija var uzlabot dzīves kvalitāti Horvātijas ciematos un mazpilsētās, piedāvājot labākas un daudzveidīgākas darbvietas lauku reģionos, un e-skolu programma var sagatavot skolotājus inovatīvākām pieejām darbā ar skolēniem. Tādējādi skolēni būs labāk sagatavoti tālākai izglītībai, būs konkurētspējīgāki darba tirgū un tiks mudināti palikt savā dzimtajā reģionā.”
Sociālā, ekonomiskā un vides ilgtspēja
Parādot, ka pieejamība un cenas pieņemamība visā spektrā atkārtojas kā galvenie faktori inovatīvu rīku un pieeju sekmīgai izplatīšanai un pieņemšanai, George Beers no Vāgeningenas Universitātes un ES projekta “Pārtikas un lauksaimniecības internets 2020” koordinators atspēkoja uzskatu, ka viedas lauksaimniecības inovācijas var šķist grūti pieejamas daudziem mazākiem lauksaimniekiem, tādējādi radot viņiem neizdevīgus konkurences apstākļus. Viņš skaidro, ka rodas jauni uzņēmumi, lai tieši ieviestu šādu inovāciju tirgū. Pēc tam, veicot ieguldījumus iekārtās, datu apstrādes programmatūrā un speciālajās zināšanās, tās piedāvā tos kā kompleksu pakalpojumu visu lielumu lauku saimniecībām, maksājot proporcionāli individuālā lauksaimnieka vajadzībām.
Vai nu ietaupīt resursu izmaksas un uzlabot lauku saimniecības vidisko pēdu, attālināti pārvaldīt darbības un atbrīvot lauksaimnieka personīgo laiku, vai arī iegūt tiešu piekļuvi tirgum un ietaupīt starpniekus, ir pieejamas jaunas tehnoloģijas un digitāli rīki, lai palīdzētu visu līmeņu lauksaimniekiem visās vietās, ja vien ir uzticama savienojamība.
Digitalizācija ir vārteja, bet savienojamība ir ļoti svarīga
Šīs dienas diskusiju laikā mēs atgriezāmies pie neizbēgamās realitātes, ka, lai gan digitalizācijai ir milzīgs potenciāls pārveidot dzīvi un iespējas lauku un attālos apvidos, joprojām ir viens liels šķērslis, kas šajās teritorijās ir pārāk izplatīts: uzticamas un ātrdarbīgas platjoslas savienojamības trūkums.
BCO tīkla atbalsta instrumenta vadītājs Jan Dröge kvantificēja problēmu:
“Mēs jau esam nesasniedzuši 2020. gada ES savienojamības mērķus, kas ietvēra 30 Mb/s platjoslas piekļuvi visiem iedzīvotājiem, un mums jau ir jauni mērķi, kas ir vēl vērienīgāki: līdz 2030. gadam savienot visus iedzīvotājus ar 1 Gb/s.
Pilsētu teritorijās mēs gandrīz esam sasnieguši 2020. gada mērķus 2019. gadā, un 90 % iedzīvotāju ir piekļuve 30 Mb/s. Tomēr lauku apvidos, kur dzīvo vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, aptvērums bija tikai 60 %, un tie ir tikai vidējie rādītāji: pastāv lielas atšķirības starp valstīm.”
Šā iemesla dēļ digitalizācija un daudzās iespējas, ko tā sniedz lauku attīstībai, plaukstošām kopienām un labākai dzīves kvalitātei, ir jāizmanto kā pieprasījuma virzītājs, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi platjoslā sasniedz visus lauku un attālos iedzīvotājus.
Dalībvalstīm un reģioniem ir pieejams daudz ES līdzekļu un ekspertu atbalsta, lai palīdzētu paātrināt platjoslas tīklu izvēršanu. Dalībvalstu Platjoslas kompetences birojiem (BCO) ir īpašas pilnvaras izmantot šos atbalstus un novirzīt tos teritorijām, kurām tas ir nepieciešams, kā arī sniegt norādījumus platjoslas projektu virzītājiem par plānošanu, finansēšanu, tehnoloģijām u. c.
Tāpēc Dröge kgs mudina ikvienu vērsties pie saviem BCO, lai uzzinātu, kā tie var palīdzēt nodrošināt ātrdarbīgu savienojamību, novērst digitālo plaisu un iespēju plaisu un pilnībā atraisīt lauku un attālo reģionu potenciālu.