Skip to main content
Shaping Europe’s digital future
Report / Study | Publikācija

Rezultāti, kas gūti pētījumā par domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) ļaunprātīgu izmantošanu

Pētījumā tika novērtēts domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) ļaunprātīgas izmantošanas tvērums, apjoms un ietekme, sniedzot ieguldījumu politikas pasākumos, pamatojoties uz konstatētajiem trūkumiem.

Browsing online. Man using smartphone with virtual blank search bar

iStock images - Prostock-Studio

DNS

Domēnu nosaukumu sistēma (DNS) tulko cilvēkam draudzīgus domēnu nosaukumus ciparu interneta protokola (IP) adresēs, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu datplūsmu internetā uz pareizu galamērķi.

ES kiberdrošības stratēģijā digitālajai desmitgadei DNS ir raksturota kā viena no galvenajām interneta kodola daļām. Eiropas Komisijas nesenajā tiesību akta priekšlikumā par kiberdrošības pasākumiem ( TID 2 direktīvaspriekšlikums) arī uzsvērts, ka uzticama, noturīga un droša DNS saglabāšana un saglabāšana ir būtisks faktors interneta integritātes saglabāšanā un ir būtiska tā nepārtrauktai un stabilai darbībai, no kuras ir atkarīga digitālā ekonomika un sabiedrība.

Par DNS ļaunprātīgu izmantošanu

Ļaunprātīgas darbības DNS jomā jau gadiem ilgi ir bijušas biežas un nopietnas problēmas, kas ietekmē drošību tiešsaistē, nodarot kaitējumu lietotājiem un trešām personām un tādējādi mazinot viņu uzticēšanos internetam. Šīs darbības parasti sauc par DNS ļaunprātīgu izmantošanu, un tajās izmanto domēnu nosaukumus vai DNS protokolu. Tie ietver kiberdrošības apdraudējumus un nelikumīgu un kaitīgu materiālu izplatīšanu. Tomēr ieinteresēto personu starpā nav vienprātības par DNS ļaunprātīgas izmantošanas definīciju un par to, kas būtu jādara kolektīvi, lai novērstu vai apkarotu DNS ļaunprātīgu izmantošanu.

Līdz šim reaģēšana uz DNS ļaunprātīgu izmantošanu preventīvo un reaktīvo pasākumu ziņā ietver plašu brīvprātīgu un preskriptīvu instrumentu kopumu, sākot no tehniskiem pasākumiem un līguma klauzulām līdz sadarbībai starp DNS operatoriem un kompetentajām iestādēm un regulatīvām darbībām. Tomēr iepriekšējās iniciatīvas ir sadrumstalotas un, kā liecina dati, vēl nav būtiski samazinājušas DNS ļaunprātīgu izmantošanu.

Pētījums

Šajā pētījumā, veicot tiešus mērījumus un analizējot plašu ieguldījumu no plaša ieinteresēto personu un ekspertu loka, tika novērtēts DNS ļaunprātīgas izmantošanas tvērums, apjoms un ietekme un sniegts ieguldījums iespējamiem politikas pasākumiem. Pētījuma tehniskie mērījumi sniedza ticamus datus par DNS veselības stāvokli. Piemēram, tas pierādīja, ka Eiropas Savienības valstu kodu TLD (pirmā līmeņa domēni, piemēram,.de un.eu) tiek izmantoti vismazāk, savukārt jaunieviestie vispārējie TLD (piemēram, xyz. .Tiešsaistē un.top) ir visvairāk ļaunprātīgi izmantotā ALD grupa relatīvā izteiksmē.

Ieteikumi

Pamatojoties uz konstatējumiem, pētījumā ierosināts ieteikumu kopums DNS ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, atklāšanai un mazināšanai. Šie ieteikumi ir adresēti dažādiem dalībniekiem atkarībā no to lomas, un tie ietver ALD reģistrus, reģistratorus, tālākpārdevējus, mitināšanas pakalpojumu sniedzējus un interneta pakalpojumu sniedzējus. Ieteikumi attiecas uz DNS metadatiem, WHOIS un kontaktinformāciju, ziņošanu par pārkāpumiem, informētības par DNS darbībām aizsardzību, zināšanu veidošanu un sadarbību ES līmenī.

Pētījums sniedz pietiekamu pamatu, pamatojoties uz uzticamiem datiem, apspriest ar Eiropas un starptautiskajiem DNS dalībniekiem, vai ekskluzīva brīvprātīgu pasākumu izmantošana DNS ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai ir piemērota un pietiekama vai arī ir vajadzīga jauna politikas un prakses kombinācija. Pētījuma konstatējumi arī sniedz noderīgu ieskatu ES politikā attiecībā uz DNS kā būtisku interneta kodola elementu, kas ir jāsaglabā un jāsaglabā (ES kiberdrošības stratēģija).

Lai iegūtu plašāku informāciju, skatiet pilnu pētījumu.