Platjoslas pieslēgums: Publiskie un privātie fondi platjoslas izvēršanas finansēšanai

Publiskie līdzekļi

Publiskie līdzekļi veicina ekonomikas un sociālos uzlabojumus, un tie ir pieejami vietējā, reģionālā un valsts pārvaldes līmenī, kā arī ES līmenī. Eiropas Savienība ir arvien svarīgāks finansējuma avots, kas galvenokārt nodrošina dotācijas un aizdevumus, bet pat pašu kapitāla finansējumu. Tā kā gadu gaitā ir pieaudzis pieejamā finansējuma apjoms un veids, ir arī vairākas shēmas.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) ietver:

• Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju ES, novēršot nelīdzsvarotību starp tās reģioniem. ERAF atbalsts platjoslas izvēršanai galvenokārt ir vērsts uz tirgus nepilnību novēršanu, pievēršoties reģioniem, kuros ieguldījumi netiek veikti tikai uz tirgus pamata.
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kura mērķis ir atbalstīt ES lauku apvidus, lai risinātu visdažādākās ekonomiskās, vides un sociālās problēmas. To var izmantot, lai atbalstītu platjoslas projektus dažos reģionos un dalībvalstīs atkarībā no tā, kā ir plānots piešķirt līdzekļus.
• Eiropas Sociālais fonds (ESF), kas atbalsta nodarbinātību un nodarbinātības iespējas visiem ES pilsoņiem un ko daļēji var izmantot, lai atbalstītu platjoslas izvēršanu.
• Kohēzijas fonds (KF), kura mērķis ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības un veicināt ilgtspējīgu attīstību.

Savienojamībai veltīta programma ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), kas atbalsta platjoslas izvēršanu, izmantojot divus finanšu instrumentus: Platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds (CEBF, pašu kapitāls) un EISI parāda instruments. Platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds nodrošina pašu kapitālu un kvazikapitālu mazāka mēroga augstāka riska platjoslas projektiem, kuriem nav pietiekamas piekļuves finansējumam, piepilsētu un lauku apvidos (neapkalpotos reģionos). CEBF ir pašu kapitāla fonds EUR 420 miljonu apmērā, un EISI parāda instruments dara pieejamus aizdevumus aptuveni EUR 17 miljonu apmērā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI digitālā) digitālā daļa laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atbalstīs un stimulēs gan publiskās, gan privātās investīcijas digitālās savienojamības infrastruktūrās.

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir galvenais atveseļošanas instruments, kas ir Next Generation EU DFS pamatā un kas ir paredzēts, lai palīdzētu ES atgūties no pašreizējās krīzes. Mehānisms nodrošinās gan aizdevumus, gan dotācijas, priekšlaikus piešķirot finansiālu atbalstu būtiskajiem pirmajiem atveseļošanas gadiem (kopā EUR 672,5 miljardi, kas sadalīti dalībvalstīm dažādos pasākumos; vismaz 20 % paredzēti digitālajai jomai). Dalībvalstīm būtu jāsniedz detalizēts skaidrojums par to, kā ar ierosinātajiem pasākumiem tiek risinātas problēmas, kas apzinātas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, jo īpaši 2019. un 2020. gada pusgada ciklos. Tajos būtu arī jāpaskaidro, kā plāni atbilst problēmām, kas apzinātas jaunākajā Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Pārbaudiet ANM rezultātu ar tematisku analīzi par savienojamības tematu.

Portāls InvestEU ir ES tiešsaistes sadarbības portāls, kas ļauj ES reģistrētiem projektu virzītājiem — gan publiskiem, gan privātiem — sasniegt potenciālos ieguldītājus visā pasaulē. InvestEU dod iespēju projektu virzītājiem, kas atrodas ES, sasniegt potenciālos ieguldītājus visā pasaulē un palielināt viņu projektu pamanāmību lielam starptautisko ieguldītāju tīklam. Investoriem, kas meklē ieguldījumu iespējas platjoslas infrastruktūrā, tiek piedāvāta plaša dzīvotspējīgu projektu izvēle.

Turklāt ES dalībvalstis ir izveidojušas valsts platjoslas stratēģijas un politiku, finanšu instrumentus un īpašus fondus ieguldījumiem augstas veiktspējas platjoslas projektos.

Privātais kapitāls un finanšu tirgi

Finanšu tirgiem var piekļūt ieguldījumu fondi, kas nodrošina kapitāla vai aizņēmuma finansējumu, kā arī hibrīdrisinājumi (mezzanīna finansējums). Ieguldījumu fondi, kas meklē stabilu ieguldījumu atdevi un var koncentrēties uz drošiem, materiāliem aktīviem, piemēram, augstas veiktspējas platjoslas infrastruktūru:

• bankas, ieguldījumu fondi un privātā kapitāla ieguldītāji var būt ieinteresēti nodrošināt finansējumu agrīnā posmā, meklējot augstāku riska prēmiju un izeju no 3 līdz 7 gadiem pēc uzņēmuma dibināšanas;
• infrastruktūras fondi, pensiju fondi un citi institucionālie ieguldītāji pēc 3–7 gadiem var ieguldīt jau iepriekš minētajā infrastruktūrā un censties panākt ilgtermiņa ieguldījumus ar zemākām procentu likmēm.

Citus avotus, piemēram, riska kapitālu, parasti neizmanto ieguldījumiem infrastruktūrā, jo tie koncentrējas uz īstermiņa, augstākām riska iespējām un pieprasa augstas procentu likmes, izmantojot agrīnas izstāšanās iespējas.

Sīkāku informāciju un piemērus skatīt Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmatā.