Dalībnieku viedokļi tika apkopoti tiešsaistes līdzdalības seminārā 2021. gada 27. janvārī, kas tika organizēts kā daļa no apspriešanās pasākumiem, kuri paredzēti Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas (BCRD) pārskatīšanai. Seminārā no ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes, kā arī atsauksmes, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā un citos apspriešanas pasākumos, tiks izmantotas Komisijas novērtējumā, ietekmes novērtējumā un jaunā tiesību akta priekšlikumā. Šis ziņojums neatspoguļo Komisijas nostāju attiecībā uz šo jautājumu, kā arī tas neizslēdz BCRD pārskatīšanas procesa galīgo iznākumu.
Tiešsaistes līdzdalības darbseminārs guva labumu no līdzsvarotas līdzdalības (42 % tirgus ieinteresēto personu un 53 % publisko iestāžu) no aptuveni 180 pārstāvjiem no 23 dalībvalstīm un dažādām ieinteresētajām personām, sākot no elektronisko sakaru operatoriem, citiem tīkla operatoriem, fiziskās infrastruktūras operatoriem, kā arī to attiecīgajām apvienībām, publiskajām iestādēm (valsts, reģionālajām, vietējām), kurām uzticēti BCRD noteiktie uzdevumi, un ekspertiem.
Darbseminārs tika atklāts ar galveno runu, ko teica CONNECT ĢD savienojamības direktore Rita Wezenbeek, kura norādīja, ka divējādā pārkārtošanās — uz zaļu un digitālu ekonomiku — ir milzīga iespēja Eiropai un viena no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm. Turklāt Covid-19 pandēmija ir uzsvērusi elektronisko sakaru tīklu svarīgo nozīmi iedzīvotāju dzīvē un uzņēmumu stratēģijās. Saistībā ar to M. Wezenbeek atgādināja, ka laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ES darīs pieejamus 1,8 triljonus EUR, lai atbalstītu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas krīzes un ES ilgtermiņa prioritātes dažādās politikas jomās. Papildus digitālajiem mērķiem, ko atbalsta dažādas ES programmas, katrā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā vismaz 20 % būtu jāpiešķir digitālajai pārejai.
Wezenbeek atgādināja, ka BCRD pārskatīšanas, kas paredzēta 2022. gada 1. ceturksnī, galvenie mērķi ir šādi: nodrošināt ātrāku un efektīvāku ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN), tostarp optiskās šķiedras un 5G, izvēršanu; nodrošināt noteikumu saskaņošanu ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (EECC), kas dalībvalstīm jāpiemēro no pagājušā gada beigām, un izpētīt iespējamos stimulus pārejai uz ilgtspējīgākiem tīkliem. Šajā sakarā Komisija turpinās centienus stimulēt privātos ieguldījumus tīklos ar viedu un nākotnē uzlabotu regulējumu, lai veicinātu modernu elektronisko sakaru tīklu efektīvāku izvēršanu. Visbeidzot, viņa aicināja visus dalībniekus aktīvi piedalīties diskusijās un kopīgi veidot šīs direktīvas pārskatīšanu.
Dalībnieku galveno viedokļu kopsavilkums
- Savienojamības infrastruktūrai būs izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikas atveseļošanā. Tā arī atbalstīs turpmāku inovatīvu pakalpojumu izstrādi, panākot ekonomikas lielāku digitalizāciju, kā arī novēršot digitālo plaisu, kas joprojām ir ļoti svarīgs jautājums. ES būtu jāsaglabā savi mērķi, jo tiek sagaidīts, ka visā Eiropā būs pieejams visuresošs šķiedru pārklājums.
- EECC un tās savlaicīga transponēšana un īstenošana ir būtiska tīkla izvēršanai. Ir svarīgi arī precizēt saistību ar pārskatīto instrumentu, jo īpaši attiecībā uz simetriskiem/asimetriskiem pienākumiem un jēdzieniem, kas izmantoti abos instrumentos.
- BCRD ir būtiska tīkla izvēršanai. Daži no direktīvas piedāvātajiem lietderīgajiem noteikumiem nav pilnībā izmantoti, daļēji tāpēc, ka daudzi noteikumi ir brīvprātīgi. Daži dalībnieki norādīja uz direktīvas sadrumstaloto īstenošanu un izpildes grūtībām, kas, iespējams, izraisīja tirgus sadrumstalotību visā ES.
- Tīklu izvēršanai joprojām ir svarīgi šādi jautājumi: vienkāršot apgrūtinošas administratīvās procedūras (atļauju piešķiršana, process, grafiks, noteikumi), darīt pieejamu informāciju gan par plānotajiem inženiertehniskajiem darbiem, gan esošo fizisko infrastruktūru, paplašināt piekļuvi publisko struktūru fiziskajai infrastruktūrai, pārvarēt grūtības veidot sinerģiju ar dažādiem komunālo pakalpojumu tīkliem, uzlabot plānošanu un koordināciju, stiprināt vienotā informācijas punkta (SIP) lomu.
- Svarīga loma ir gan vienotajam informācijas punktam (SIP), gan strīdu izšķiršanas iestādēm. SIP lomu varētu palielināt (piemēram, izveidojot vienotu kontaktpunktu atļauju pieteikumiem, lielāku koordināciju un pārredzamību, piekļuves un izmaksu principus, pārvaldību, standartizētu un digitālu procedūru izmantošanu). Varētu uzlabot informāciju par strīdu izšķiršanas procesu rezultātiem, kā arī sadarbību starp SIP un strīdu izšķiršanas struktūrām.
- Tirgus un tiesiskā situācija ES ir ļoti atšķirīga, lai gan šķiet, ka problēmas ir vienādas. Dažās jomās var būt noderīgas potenciāli mīkstākas pieejas, un savienojamības rīkkopa ir pozitīvs instruments. Lai gan ļoti tālejoša saskaņošana ES līmenī dažās jomās varētu būt problemātiska, situāciju varētu uzlabot, lai atceltu atšķirīgus noteikumus, nosacījumus un procesus katrā dalībvalstī (piemēram, ieviešot ātrākas un efektīvākas atļauju piešķiršanas procedūras centralizētā sistēmā un/vai harmonizētos noteikumos, norādījumus par izmaksu sadalījumu un citus cenu noteikšanas aspektus utt.). Attiecībā uz iespējamo juridisko instrumentu daži dalībnieki aicināja izstrādāt regulu, savukārt citi deva priekšroku direktīvai.
- Attiecībā uz ilgtspējīgākiem elektronisko sakaru tīkliem tīkla koplietošana vai kopīga izvēršana, iespējams, var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Pārejai no vara tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem, kā rezultātā varš tiek atslēgts, var būt svarīga nozīme nozares vidiskās pēdas samazināšanā. Pārskatot BCRD, būtu jāņem vērā arī tīklu ietekme uz vidi.
- Varētu apsvērt iespēju atvieglot piekļuvi valsts īpašumā esošiem aktīviem, lai uzstādītu tīkla elementus ārpus mazās šūnas koncepcijas, kā arī apsvērt dažas konsekventas pieejas attiecībā uz izmantotajām izvēršanas metodēm, piemēram, mikrotirgošanu.
- Ir vajadzīga ātra sadarbība un koordinācija starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tostarp vietējā līmenī. Šajā sakarā jo īpaši vietējās pašvaldības gūtu labumu no pastiprināta atbalsta (piemēram, izmantojot IT rīkus, apmācību un informatīvus materiālus u. c.).
Jauni tīkla izvēršanas virzītājspēki — dalībnieku viedokļi
Jaunas vajadzības elektronisko sakaru tirgū saistībā ar VHCN ieviešanu ietver fragmentārās vides saskaņošanu attiecībā uz atļaujām izvērst tīklus un labāku izpildi. Ļoti svarīga būtu sadarbība starp vietējām iestādēm un ar operatoriem, kā arī plānošanas mehānismu koordinācija, jo atļauju piešķiršanas procedūras dažkārt ir palēninājušas tīkla izvēršanu.
Daži dalībnieki arī aicināja kopīgi plānot optiskās šķiedras kabeļus līdz mājām (FTTH) un 5G tīklus to savstarpējās sinerģijas dēļ, vienlaikus norādot uz kvalificēta darbaspēka trūkumu un dažu vietējo pašvaldību nevēlēšanos izmantot mikrokreditēšanas paņēmienus, kas varētu ievērojami samazināt izvēršanas izmaksas. Attiecībā uz sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko VHCN ieviešana sniegtu vietējām kopienām, daži dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir atbalstīt mazos un vidējos operatorus, veicinot speciālās zināšanas, kā arī sniegt norādījumus vietējām iestādēm un darīt pieejamu publisko finansējumu.
Attiecībā uz divējādo pārkārtošanos uz zaļu un digitālu ekonomiku dalībnieki vienojās par to, cik svarīgi ir iespējamie pasākumi tīkla izvēršanas vidiskās pēdas samazināšanai, un aicināja īstenot līdzsvarotu pieeju. Galvenie elementi, kas varētu samazināt vides pēdas nospiedumu gan attiecībā uz pasīviem, gan aktīviem elementiem, ir esošo infrastruktūru koplietošana, inženiertehnisko darbu koordinēšana, labāka piekļuve publiskajiem aktīviem un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pazemes tīklu izmantošana.
Neatrisinātās problēmas un ierosinātie risinājumi — dalībnieku viedokļi
Dalībnieki aicināja precizēt BCRD darbības jomu, jo īpaši, lai ņemtu vērā VHCN koncepciju, pārskatītu fiziskās infrastruktūras definīciju, iekļautu aktīvus, kas pieder valsts iestādēm vai ko tās pārvalda, precizētu pienākumus attiecībā uz piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, kā arī jēdzienu “taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” attiecībā uz piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai un tās cenu noteikšanu un nodrošinātu saskaņotību ar EECC noteikumiem.
Dalībnieki vienojās, ka ir jāuzlabo koordinācija starp publiskās pārvaldes iestādēm, un atzinīgi novērtēja savienojamības rīkkopu kā ļoti noderīgu rīku, kas, apkopojot paraugpraksi un veicinot informācijas apmaiņu starp publiskās pārvaldes iestādēm, ļauj dalībvalstīm mācīties citai no citas un īstenot pasākumus, lai pārvarētu dažus no galvenajiem pašreizējiem šķēršļiem.
Dalībnieki uzskatīja, ka juridiskā noteiktība un pārvaldība ir svarīgi jautājumi, un daži no viņiem aicināja izstrādāt valsts pamatnostādnes par strīdu izšķiršanu (piemēram, attiecībā uz cenu noteikšanas mehānismiem, termiņiem), kā arī atjauninātu tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem, administratīvajām procedūrām un sodiem tiem ēku administratoriem, kuri nepamatoti liedz piekļuvi operatoriem.
Daži dalībnieki atzina, ka BCRD noteikumi par inženiertehnisko darbu koordinēšanu nav plaši izmantoti, un norādīja, ka ir vajadzīgi saskaņoti noteikumi, jo īpaši par EML līmeņiem un atļauju piešķiršanas procedūrām. Daži dalībnieki apgalvoja, ka koordinācijas trūkums attiecībā uz piekļuvi tīklam ir palēninājis izvēršanu un palielinājis tā izmaksas. Viņi aicināja koordinēt piekļuves tiesību piešķiršanu gan tīkla izvēršanai, gan antenu antenu uzstādīšanai, jo īpaši 5G un optiskās šķiedras izvēršanai. Daži dalībnieki arī norādīja uz atšķirīgajām metodēm un tiesību normām, ko piemēro citām tīkla nozarēm, kas apgrūtina starpnozaru koordināciju.
Daži dalībnieki uzsvēra, ka piekļuve publiskai infrastruktūrai varētu palīdzēt samazināt izvēršanas izmaksas, un aicināja uzlabot piekļuvi publiskajiem aktīviem un infrastruktūrai.
Attiecībā uz pārredzamību un SIP lielākā daļa dalībnieku vienojās, ka būtu lietderīgi izveidot vienotu platformu, kas nodrošinātu labāku piekļuvi informācijai par esošo fizisko infrastruktūru un plānotajiem inženiertehniskajiem darbiem, kā arī nodrošinātu pastiprinātu koordinācijas lomu. Esošo vietējā līmeņa platformu integrācija vienotā valsts līmeņa platformā būtu lietderīga, jo īpaši vietējām iestādēm, kurām nav vajadzīgo zināšanu vai resursu. Dalībnieki atgādināja, ka privātajam sektoram būtu arī jāuzlabo pārredzamības pienākumu izpilde, lai precīzi kartētu fizisko infrastruktūru.
Atļauju piešķiršanas procedūras — dalībnieku viedokļi
Tirgus ieinteresētās personas uzsvēra lielo atļauju skaitu un laiku, kas nepieciešams pieteikumu sagatavošanai, ņemot vērā atšķirīgos noteikumus dalībvalstīs un starp tām. Dalībnieki vienojās, ka ir ļoti vajadzīga saskaņošana un racionalizētas administratīvās procedūras gan mobilā, gan fiksētā tīkla izvēršanai. Konkrētāk, daži dalībnieki aicināja vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras, jo īpaši attiecībā uz mazākām būvēm vai izmantojot pamatnolīgumus. Īpašās atļaujas, kas attiecas uz kultūras vai vides mantojumu, tika minētas kā īpaši apgrūtinošas. Daži dalībnieki uzsvēra klusējot izteikta apstiprinājuma lietderību tīkla izvēršanas veicināšanā un aicināja to plašāk izmantot papildus atvieglotām procedūrām vai pat atbrīvot noteiktus izvēršanas veidus no atļauju saņemšanas.
Daudzi dalībnieki aicināja izveidot centralizētu atļauju piešķiršanas sistēmu (piemēram, vienas pieturas aģentūru, kuras pamatā būtu standartizētas digitālās procedūras), kurai pārredzamā veidā būtu jāsniedz informācija par atļauju pieteikumu statusu, kā arī labāka administratīvā koordinācija, jo īpaši attiecībā uz plašu tīklu izvēršanu, kas aptver vairākus reģionus. Šis risinājums ir paredzēts, lai jo īpaši atbalstītu tās vietējās pašvaldības, kurām trūkst resursu vai zināšanu.
Vairāki dalībnieki aicināja paplašināt atļauju piešķiršanas procedūras ārpus tuvas darbības bezvadu piekļuves punktiem saskaņā ar EECC 57. pantu. Turklāt dalībnieki atbalstīja atļauju piešķiršanas nosacījumu saskaņošanu ar piekļuves tiesību piešķiršanu, tostarp attiecībā uz piemērojamām maksām un maksām. Dalībnieki arī atbalstīja ideju par izmaksu ziņā balstītu atļauju un uzstādīšanas maksu, kā arī par piekļuves tiesībām, un daži no viņiem aicināja nodrošināt bezmaksas piekļuvi jumtiem vai dažu veidu vienkāršām iekārtām/darbiem, piemēram, konkrētām antenām mobilajam tīklam vai mikropieslēgšanai.