Datu risinājumi enerģētikā: no mobilitātes līdz mājām un tehnikai

Daudzi no digitālajiem risinājumiem, kas izstrādāti ES finansētos projektos enerģētikas un mobilitātes nozarēs, drīz būs pieejami tirgū, un daži no tiem jau ir izrādījušies efektīvi dažādos reālās dzīves izmēģinājumos.

Aptuveni 1 miljards eiro no ES finansējuma tika darīts pieejams no programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas pasākumiem Eiropas Komisijas Eiropas rūpniecības digitalizācijas prioritārajā jomā. Lieli ieguldījumi ir paredzēti liela mēroga izmēģinājuma projektu (LSP) izveidē, lai sniegtu atbildes uz sabiedrības problēmām, atbalstītu digitālo inovāciju un politikas veidošanu dažādās jomās, piemēram, lietiskā interneta (IoT) platformās un datu kopīgošanā, tīrā enerģijā un savienotā mobilitātē.

AUTOPILOTS

Automatizētās braukšanas pieaugums palielinās ceļu satiksmes drošību, nodrošinās lielāku komfortu un radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas mobilitātes pakalpojumos. Paredzams, ka tirgus apjoms līdz 2035. gadam pieaugs līdz aptuveni 50 % no tirgus, un, lai saglabātu konkurētspēju, Eiropas autobūves nozare iegulda satīklotā un automatizētā mobilitātē (CAM), kur automašīnas var kļūt par objektiem, kas pārvietojas savstarpēji savienotā ekosistēmā.

Savienojamība un IoT spēj ietekmēt pilnībā automatizētu braukšanu visās vērtību ķēdēs, virzot mūs uz globālu redzējumu par viedo jebko visur. Izmantojot astoņas sadarbspējīgas atvērtā transportlīdzekļa platformas un standartizētu programmatūras arhitektūru, ko izstrādājusi AUTOPILOT, IoT ekosistēma ietver transportlīdzekļus, ceļu infrastruktūru un apkārtējos objektus, paturot prātā automatizētās braukšanas drošībai būtiskos aspektus.

Projekts AUTOPILOT tika uzsākts 2017. gada janvārī, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta lietu interneta plašākai izmantošanai viedajā mobilitātē. Saņemot ieguldījumu aptuveni EUR 20 miljonu apmērā, šis LSP ienes IoT ierīces automobiļu pasaulē, pārveidojot savienotos transportlīdzekļus par pilnībā automatizētu transportēšanas metodi.

Autopilots ir izstrādājis dažādus IoT pakalpojumus, piemēram, autonomo automobiļu koplietošanu, automatizēto autostāvvietu un dinamiskās digitālās kartes. Pašbraucošie automobiļi tika testēti reālos lietošanas gadījumos četrās pastāvīgajās pilotobjektos Somijā, Francijā, Nīderlandē un Itālijā, kā arī vienā vietā Spānijā un citā vietā Dienvidkorejā, kuru testu rezultāti sniedza ieskatu par to, kā IoT ietekmēs dažādus autonomās braukšanas līmeņus.

Katrs izmantošanas gadījums tika veikts ar gandrīz identiskiem testiem — vienu, izmantojot IoT tehnoloģiju, un otru — salīdzinājumu, kas paredzēts, lai parādītu, kā IoT sistēmas var uzlabot mūsu mobilitātes kvalitāti. Tādos sarežģītos scenārijos kā braukšana pilsētā un kopīga mobilitāte kā pakalpojums (MaaS) tika pierādīts, ka lietiskais internets ir būtisks, lai agrīni atklātu šķēršļus, piemēram, gājējus, riteņbraucējus vai neaizsargātus satiksmes dalībniekus, bieži vien ārpus redzes līnijas pašbraucošiem automobiļiem.

Papildus dažādiem satiksmes drošības aspektiem IoT testi parādīja, kā nodrošināt maršruta maiņas pakalpojumus, lai ietaupītu ceļā pavadīto laiku, kā arī kā nodrošināt vienmērīgāku ātruma pielāgošanu izciļņiem un citiem šķēršļiem, uzlabojot AUTOPILOT savienoto un automatizēto transportlīdzekļu braukšanas komfortu.

Apmeklējiet AUTOPILOT projekta tīmekļa vietni

Starpsavienot

Pakāpeniska pāreja uz tīru enerģiju un oglekļneitrālu ekonomiku ir viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem. Tiesību aktu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ir noteikts satvars vairāk atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanai tīklā ar vērienīgu mērķi — vismaz 32 % līdz 2030. gadam, mudinot patērētājus aktīvi iesaistīties enerģijas tirgos un modernizējot elektrotīklus, lai tie spētu tikt galā ar nestabiliem enerģijas avotiem.

Jaunās digitālās tehnoloģijas, piemēram, lietu interneta ierīces, viedierīces un viedās mājas un ēkas, savienoti uzkrāšanas risinājumi un elektromobilitāte ir būtiskas atjaunojamo energoresursu revolūcijai un enerģētikas pārkārtošanai. Progress šajās jomās rada daudzas iespējas Eiropas iedzīvotājiem, dodot viņiem lielāku izvēli savās mājās un lielāku elastību, lai pielāgotu savu enerģijas patēriņu zaļajiem avotiem, piemēram, samazinot enerģijas patēriņu maksimuma stundās un patērējot mazāk, kad ir pieejama saules vai vēja enerģija.

Starpsavienojums ir sešu projektu portfelis, ko kopīgi pārvalda Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CONNECT ĢD) un Enerģētikas ģenerāldirektorāts (Enerģētikas ģenerāldirektorāts), aptverot inovācijas gan digitālajos, gan enerģētikas tirgos. Šis LSP, kas tika uzsākts 2019. gada oktobrī un saņems aptuveni 30 miljonus eiro, uzlabos efektīvu enerģijas pārvaldību, izmantojot sadarbspējīgus tehniskus risinājumus, kuros var pienācīgi integrēt pieprasījuma puses elastību, piedāvājot daudzus ieguvumus galalietotājiem viņu mājas komfortā. Starpsavienojums pašlaik apvieno dažādus partnerus no attiecīgajām ieinteresēto personu grupām: vērtību ķēdē ir iekļautas visas īpašās kompetences IKT, lietu interneta, enerģētikas, datu zinātnes un programmatūras jomā, ko pārstāv pētniecības iestādes, ražotāji, sadales sistēmu operatori, mazumtirgotāji, IKT pakalpojumu sniedzēji un enerģijas lietotāji.

Lai nodrošinātu patiesu Eiropas mēroga ietekmi, InterConnect darbā ir iesaistītas arī vairākas ar tehnoloģijām un enerģētiku saistītas apvienības: paredzēts, ka septiņi VTP, kas atrodas Beļģijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē un Portugālē un kam ir atšķirīgi galalietotāji, garantēs pilnīgu pārstāvību un dimensiju attiecībā uz iesaistīto ierīču un pakalpojumu skaitu. Starpsavienojuma mērķis ir demonstrēt reālu digitālā tirgus vidi attiecībā uz elektrosistēmām ar ievērojamu pieprasījuma puses elastību, samazinot darbības izmaksas, kas ne tikai nāks par labu enerģijas lietotājiem, bet arī palīdzēs ES sasniegt tās energoefektivitātes mērķus turpmākajos gados.

Apmeklējiet InterConnect projekta tīmekļa vietni

Pateicoties ES ieguldījumiem, kas sadalīti starp dažādiem lietiskā interneta izmēģinājuma projektiem, enerģētikas un mobilitātes digitalizācija jau notiek, un tirgū kļūst pieejami daudzi “ražoti Eiropā” digitālie risinājumi. Šo nozaru digitalizācija nozīmē drošāku braukšanu un tīrāku enerģiju; būtiska nozīme, apsverot zaļā kursa kontekstu un ES mērķi līdz 2050. gadam kļūt oglekļneitrālam.