Atvērtie dati

ES publiskais sektors ir viens no vislielākajiem datiem attiecībā uz datu apjomu, ko tas ģenerē, vāc un maksā. Piemēram, laikapstākļu dati, ģeogrāfiskā informācija, statistika, publiski finansēti pētniecības projektu dati un digitalizētas bibliotēkas grāmatas. “Atvērtie” publiskie dati attiecas uz publiskā sektora informāciju (PSI), kas ir pieejama un atkalizmantojama, vēlams, bez ierobežojumiem.

Atļaujot publiskā sektora datus atkalizmantot citiem mērķiem, tostarp komerciāliem mērķiem, var:

• veicināt ekonomikas izaugsmi un inovāciju, izstrādājot jaunus produktus un pakalpojumus;
• palīdzēt risināt sabiedrības problēmas,izmantojot inovatīvus risinājumus, piemēram, veselības aprūpes un transporta jomā;
• uzlabot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu un palielināt valsts pārvaldes efektivitāti;
• kļūt par būtisku aktīvu tādu jaunu tehnoloģiju kā mākslīgais intelekts (MI) izstrādei, kam nepieciešama liela apjoma augstas kvalitātes datu apstrāde;
• veicināt iedzīvotāju līdzdalību politiskajā un sociālajā dzīvē un palielināt valdības pārredzamību.

Pašreizējā direktīva par atklātajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, kaspazīstama arī kā Atvērto datu direktīva, stājās spēkā 2019. gada 16. jūlijā, aizstājot 2003. gada PSI direktīvu. Tā pamatā ir divi galvenie iekšējā tirgus virzieni: pārredzamība un godīga konkurence.

ES valstīm bija jātransponē Atvērto datu direktīva līdz 2021. gada 16. jūlijam. Dalībvalstu paziņotie transponēšanas pasākumi ir pieejami šeit.

Saskaņā ar šiem noteikumiem:

• Publiskā sektora dati, kas ir pieejami saskaņā ar valsts tiesību aktiem par informācijas brīvību, principā ir pieejami atkalizmantošanai. Publiskā sektora struktūrām nevajadzētu iekasēt maksu, kas pārsniedz robežizmaksas par savu datu atkalizmantošanu, izņemot ļoti ierobežotus gadījumus. Tas ļauj lielākam skaitam MVU un jaunuzņēmumu ienākt jaunos tirgos, izstrādājot uz datiem balstītus produktus un pakalpojumus.
• Īpaša uzmanība tiek pievērsta augstvērtīgām datu kopām, kuru atkalizmantošana sniedz ievērojamu labumu sabiedrībai un ekonomikai. Šīm datu kopām jābūt pieejamām bez maksas mašīnlasāmā formātā, izmantojot API un lielapjoma lejupielādi. Ievērojot direktīvas pielikumā noteiktāstematiskās darbības jomas robežas un arES valstu pārstāvju komitejaspalīdzību, Komisija pieņēma konkrētu augstvērtīgu datu kopu sarakstu.
• Vairāk reāllaika datu, kas pieejami, izmantojot API, var ļaut uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus, piemēram, mobilitātes lietotnes.
• Publiskie uzņēmumi transporta un komunālo pakalpojumu nozarē rada vērtīgus datus, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus. Darot pieejamus šādus datus, tām jāievēro pārredzamības, nediskriminācijas un neekskluzivitātes principi un jāizmanto piemēroti datu formāti un izplatīšanas metodes. Tās joprojām var noteikt saprātīgu maksu, lai atgūtu datu sagatavošanas un to pieejamības atkalizmantošanai izmaksas.
• Dažas publiskās struktūras slēdz sarežģītus datu nolīgumus ar privātiem uzņēmumiem, kā rezultātā daži privātie partneri var “bloķēt” publiskā sektora informāciju. Direktīvā ir iekļauti aizsardzības pasākumi, lai pastiprinātu pārredzamību un ierobežotu šādus nolīgumus.
• Direktīvaattiecas arī uz publiski finansētiem pētniecības datiem: ES valstīm jāizstrādā atvērtas piekļuves politika attiecībā uz šādiem datiem, nodrošinot saskaņotus noteikumus par to atkalizmantošanu, kad tie ir pieejami repozitorijos.

Komisija rāda piemēru ar stabilu tiesisko regulējumu savu datu atkalizmantošanai, ko papildina ES finansētais oficiālais Eiropas datu portāls. Portālā ir pieejamas ES dalībvalstu un ES iestāžu un aģentūru datukopas, kā arī mācību materiāli par atvērto datu atkalizmantošanu un pētniecības pētījumu un veiksmes stāstu datubāze.

Fons

Eiropas Komisija 2003. gadā izveidoja tiesisko regulējumu publiskā sektora informācijas atkalizmantošanai, kas vēlāk tika pārskatīts ar Direktīvu 2013/37/ES. Pētījumā, kas atbalsta 2003.gada direktīvas pārskatīšanas ietekmes novērtējumu,prognozēts, ka PSI kopējā tiešā ekonomiskā vērtība palielināsies no 52 miljardiem EUR 2018. gadā (ES27 un Apvienotā Karaliste) līdz 194 miljardiem EUR 2030. gadā.

2013. gada direktīvā galvenā uzmanība pievērsta informācijas atkalizmantošanas ekonomiskajiem aspektiem, savukārt jautājums par to, kāda informācija būtu jāpublisko, galvenokārt tiek risināts dalībvalstu līmenī attiecībā uz tiesību aktiem par informācijas brīvību.

Komisija veica PSI direktīvas pārskatīšanu, pamatojoties uz sabiedrisko apspriešanu, plašu PSI direktīvas novērtējumu un ietekmes novērtējumu. Pašreizējā direktīva par atklātajiem datiem un PSI atkalizmantošanu, kas pieņemta un publicēta 2019. gada 20. jūnijā, ir šā procesa rezultāts.

Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar PSI direktīvu bija vērstas uz:

• samazināt šķēršļus iekļūšanai tirgū, jo īpaši MVU, ierobežojot izņēmumus, kas ļauj publiskajām struktūrām par savu datu atkalizmantošanu iekasēt vairāk nekā robežizmaksas;
• datu pieejamībaspalielināšana, direktīvas darbības jomā iekļaujot jauna veida publiskus un publiski finansētus datus. Tas ietver datus, kas ir publisko uzņēmumu rīcībā sabiedrisko pakalpojumu un transporta nozarē, kā arī publiski finansētus pētniecības datus;
• līdz minimumam samazināt pārmērīgas pirmpirkuma priekšrocības risku, kas dod priekšroku lieliem uzņēmumiem un ierobežo potenciālos datu atkalizmantotājus, pieprasot pārredzamu procesu publiskā un privātā sektora datu pasākumiem;
• uzņēmējdarbības iespēju palielināšana, veicinot dinamisku datu izplatīšanu, izmantojot API.