Mākoņdatošana

Pakāpeniska mākoņdatošanas datu un pakalpojumu pāreja uz malu ir neatņemama mērķa daļa. Mākoņdatošanai ir vajadzīga droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, kā arī droša datu uzglabāšana un pārraide. 

Pasaules datu apjoms pieaug ļoti strauji. Tā kā mākoņdatošana mūsdienās notiek galvenokārt lielos datu centros, līdz 2025. gadam šī tendence pavērsies pretējā virzienā: Paredzams, ka 80 % no visiem datiem tiks apstrādāti lietotājam tuvākās viedierīcēs, ko dēvē par perifērdatošanu. Lai nodrošinātu datu apstrādi visefektīvākajā veidā, būtiska nozīme ir gan perifērdatošanas, gan mākoņdatošanas pieejamībai. Energoefektīvai un uzticamai perifērdatošanas un mākoņdatošanas infrastruktūrai būs būtiska nozīme perifērdatošanas un mākoņdatošanas tehnoloģiju ilgtspējīgā izmantošanā. 

.

Šis plašais mākoņdatošanas un malas mērķis ir balstīts uz diviem ES digitālās desmitgades mērķiem. Līdz 2030. gadam: 

• 75 % Eiropas uzņēmumu savā darbībā būtu jāizmanto mākoņdatošanas tehnoloģijas. 

• 10,000 klimatneitrālu un ļoti drošu malu mezglu ieviešana nodrošinās nepieciešamo savienojamību un ļaus ātri pārsūtīt datus. 

Saskaņā ar Eurostat publicēto regulāro statistikas vākšanu par mākoņdatošanas izmantošanu uzņēmumos tikai 41 % ES uzņēmumu 2021. gadā izmantoja mākoņdatošanu.  

Edge observatorija uzraudzīs klimatneitrālu un ļoti drošu perifērijas mezglu skaita pieaugumu (Digitālās desmitgades pētījums sākās 2022. gadā). 

Lai sasniegtu šos mērķus, mums ir vajadzīgs plašs pasākumu klāsts, kas atspoguļo temata sarežģītību un stratēģisko nozīmi. Tāpēc Komisija ir ieviesusi visus tās rīcībā esošos instrumentus, kas izriet no Eiropas Datu stratēģijas, digitālās stratēģijas, digitālās desmitgades, industriālās stratēģijas un digitālo investīciju programmām. 

Eiropas Datu stratēģija 

ES Datu stratēģijā ierosinātās darbības atvieglos pāreju uz perifēriju, vienlaikus attīstot sadarbspējīgus mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumus, lai atbalstītu kopīgu Eiropas datu telpu izveidi. Pārejot uz mākoņdatošanu, lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir jājūtas drošiem un jāgūst labums no augsta līmeņa konkurences tirgū. Darbības, kas veicina šo mērķu sasniegšanu, ir šādas: 

• Ieguldīt svarīgā projektā visas Eiropas interesēs (IPCEI), kas apvienos energoefektīvas un uzticamas mākoņdatošanas infrastruktūras un saistītos pakalpojumus.  

• Simpl — atvērta pirmkoda, ilgtspējīga un droša starpprogrammatūra, kas nodrošinās mākoņdatošanas un perifērijas federācijas un būs galvenā programmatūra, kas nodrošina datu telpas, kuras citādi finansē ES. 

• ES plāno apkopot noteikumu kopumu, proti, ES mākoņdatošanas noteikumu kopumu un norādījumus par datu apstrādes pakalpojumu publisko iepirkumu. Noteikumu kopums nodrošinās vienotu Eiropas satvaru atbilstošiem saistošiem un nesaistošiem noteikumiem mākoņpakalpojumu lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem Eiropā. Lai palielinātu datu apstrādes pakalpojumu publiskā iepirkuma efektivitāti un kvalitāti Eiropā, norādījumos tiks ierosināti ieteikumi, kā īstenot saskaņotu valsts politiku, ko papildina visaptverošs būtisku kritēriju kopums attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, kas publiskā sektora iestādēm jāņem vērā iepirkuma procesā. 

• Kiberdrošības akta ietvaros Eiropas kiberdrošības aģentūra ENISA strādā pie Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmas mākoņdatošanas pakalpojumiem (EUCS). Shēma nodrošinās uzņēmumiem, valsts pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem lielāku pārliecību, ka viņu dati ir droši neatkarīgi no to glabāšanas vai apstrādes.  

• Taisnīgs un konkurētspējīgs mākoņdatošanas tirgus kā daļa no Datu akta: Risinot jautājumu par atkarību no pārdevēja, Datu akta mērķis ir panākt, lai pāreja starp dažādiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem būtu ātra, bezmaksas un tehnoloģiski plūstoša. Tās mērķis ir arī uzlabot sadarbspēju un nodrošināt aizsardzības pasākumus starptautiskai datu nosūtīšanai. 

• Datu aizsardzība mākonī:  Komisija ir palīdzējusi nozarei izveidot platformu, lai izstrādātu divus rīcības kodeksus datu aizsardzībai mākonī. Plašāka informācija par personas datu un nepersondatu apstrādi mākonī ir atrodama Komisijas norādījumos par jauktām datu kopām. 

• Regula par nepersondatu brīvu apriti, kas kopā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu palielina juridisko noteiktību mākoņdatošanas lietotājiem, nodrošinot visu datu brīvu apriti ES. 

Eiropas mēroga datu plūsmu kartēšana ļaus novērtēt datu plūsmu apjomu un ekonomisko vērtību Eiropas digitālajā ekonomikā un sniegs vērtīgu ieskatu uzņēmumiem. 

Digitālā stratēģija 

Mākoņdatošana un perifērdatošana būs starp tām digitālajām tehnoloģijām, kas palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa ilgtspējas mērķus, atbalstot jaunus digitālos risinājumus. Tajā pašā laikā Komisija strādā pie tā, lai uzlabotu mākoņdatošanas un perifērdatošanas ilgtspēju, jo īpaši ar pasākumiem, kas vērsti uz datu centru resursefektivitāti, lai sasniegtu mērķi, ka “līdz 2030. gadam datu centriem jābūt klimatneitrāliem un ļoti energoefektīviem”. Pašreizējie piemēri par to, kā to panākt, ir šādi: datu centru iekļaušana ES ilgtspējīgu darbību taksonomijā, jauni noteikumi Energoefektivitātes direktīvā, zaļā publiskā iepirkuma kritēriji vai rīcības kodekss attiecībā uz energoefektīviem datu centriem.   

Digitālā desmitgade 

Papildus diviem mērķiem attiecībā uz mākoņdatošanas ieviešanu uzņēmumos un perifēro mezglu skaita pieaugumu ES ieguldīs daudzvalstu projektos. IPCEI par nākamās paaudzes mākoņdatošanas un malas datošanas pakalpojumiem ir daļa no daudzvalstu projekta par Eiropas kopējo datu infrastruktūru un pakalpojumiem digitālās desmitgades politikas programmas ietvaros. Tā cieši sadarbosies ar iespējamu Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC) nozaru kopējām Eiropas datu telpām. 

Investīcijas jaunās un transversālās mākoņdatošanas tehnoloģijās palīdzēs veidot nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru, tostarp, lai nodrošinātu kopīgas Eiropas datu telpas. Jauniem mākoņdatošanas pakalpojumiem būs jāatbilst augsta standarta prasībām attiecībā uz datu aizsardzību, veiktspēju, noturību un energoefektivitāti. Pakalpojumiem un infrastruktūrām būs jāatbilst rūpniecības un publiskā sektora digitalizācijas vajadzībām nākotnē. ES veic konkrētus ieguldījumus šajās jomās, attīstot mākoņdatošanu un perifērdatošanu, kā arī atvērto pirmkodu Eiropā, izmantojot ES finansējuma programmas “Apvārsnis Eiropa”, programmu DIGITAL Europe, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). 

Rūpniecības stratēģija 

Eiropas Rūpniecisko datu, malas un mākoņdatošanas alianses mērķis ir veidot nākamās paaudzes drošus, mazoglekļa un sadarbspējīgus mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumus un infrastruktūru. Izmantojot šo rūpnieciskās sadarbības platformu, publiskā un privātā sektora puses cita starpā sadarbojas pie investīciju ceļveža, kā arī pie mākoņdatošanas publiskā iepirkuma noteikumiem.