Kopsavilkums par platjoslas attīstību Beļģijā
2021. gada aprīlī paziņotais valsts plāns attiecībā uz fiksēto un mobilo platjoslu likvidēs atlikušās baltās zonas, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami, un aptvers laikposmu no 2022. līdz 2024. gadam. Tā atbalsta Eiropas gigabitu savienojamības 2025. gadam mērķu sasniegšanu.
Valsts un reģionālā platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Premjerministra vietnieks un valsts pārvaldes, valsts uzņēmumu, telekomunikāciju un pasta pakalpojumu ministrs ir atbildīgi par jautājumiem, kas attiecas uz telekomunikācijām, un abi kopā ar digitalizācijas valsts sekretāru ir atbildīgi par jautājumiem, kas saistīti ar digitalizācijas programmu.
- FPS Economy, MVU, pašnodarbinātie un enerģētika ir federālais sabiedriskais dienests, kas atbild par ekonomikas politiku Beļģijā. FPS atbalsta Beļģijas telekomunikāciju nozari noteikumu izstrādē un īstenošanā, kā arī inovāciju veicināšanā.
- Beļģijas Pasta pakalpojumu un telekomunikāciju institūts (BIPT) ir elektronisko sakaru regulators. Tās uzdevums cita starpā ir veicināt konkurenci, veicināt iekšējā tirgus attīstību un aizsargāt lietotāju intereses. BIPT ir iesaistīts daudzos valsts platjoslas stratēģijas aspektos. Tā jo īpaši apkopo, analizē un sniedz informāciju par platjoslas pakalpojumu sniegšanu, lai veicinātu platjoslas tīklu izvēršanu un noteiktu atlikušās “baltās zonas”. BIPT izveidoja tīmekļa vietni www.fibreinfo.be, informējot par šķiedru izvēršanu. Tajā ir sniegtas atbildes uz galalietotāju, operatoru, pašvaldību un īpašumu īpašnieku jautājumiem par tehnoloģiju, iespējām, tiesībām un pienākumiem u. c. attiecībā uz šķiedru.
- Valonija: Agence du Numérique (AdN) ir publisko tiesību sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbild par IKT attīstību Valonijā. Agence du Numérique ir atbildīga par Valonijas digitālās Valonijas stratēģijas 2019.–2024. gadam īstenošanu, ko izstrādājusi Valonijas valdība, lai novērstu nepilnības digitālajā attīstībā, tostarp platjoslas tīklos, un palīdzētu reģionam īstenot digitālo pārveidi.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Digitālā Beļģija nosaka piecas prioritātes:
- Digitālā infrastruktūra,
- Digitālā uzticēšanās un digitālā drošība,
- Digitālā pārvalde,
- Digitālā ekonomika un
- Digitālās prasmes un darbvietas.
Beļģijas Federālā Ministru padome 2021. gada 30. aprīlī nāca klajā ar valsts plānu attiecībā uz fiksēto un mobilo platjoslu, kura mērķis ir likvidēt atlikušās baltās zonas, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami (aptuveni 138.000 mājsaimniecību). Saskaņā ar plānu baltās zonas (aplēstās 2 % teritorijas) tiks kartētas kā pirmais solis, lai atvieglotu ātrgaitas pakalpojumu ieviešanu, piemēram, stimulējot operatoru ieguldījumus. Turklāt tiks izveidota īpaša valdības vienība, kas atbild par plāna īstenošanu un progresa uzraudzību, savukārt platjoslas kompetences birojs risinās visus attiecīgos jautājumus, kas saistīti ar publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu sadarbību, un atbalstīs ES savienojamības rīkkopas īstenošanu. Plāns ir veidots ap 5 asīm:
- tīkla pārklājuma kartēšana un balto zonu noteikšana,
- veicināt platjoslas izvēršanu, izveidojot pagaidu valsts BCO, kas plašāk koordinēs sadarbību starp publiskajām iestādēm un operatoriem vai investoriem, kā arī īstenojot ES savienojamības rīkkopu,
- veicinot ieguldījumus baltajās zonās bez ātra interneta,
- radīt atbalstu šķiedru un 5G izvēršanai, izmantojot tīmekļa vietni aptuveni 5G www.over5g.be,
- šūnu platjoslas izveide FPS ekonomikā.
Samazinot administratīvo slogu un samazinot tīkla operatoru izvēršanas izmaksas, valdība stimulē jaunu platjoslas tehnoloģiju ieviešanu (fibre, LTE Advanced, 5G). Piemēram, katrai mājai, kas tiek būvēta vai atjaunota nākotnē, būs jābūt gatavai šķiedrai. Turklāt proaktīva 5G sistēma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka Beļģija ir gatava, kad tiks ieviests visa veida internets.
Beļģijas valdība apņemas samazināt IKT infrastruktūru izvēršanas administratīvo slogu un izmaksas. Stratēģiju pārskata jaunā valdība sadarbībā ar vairākām nozares ieinteresētajām personām (digitālie prāti).
Digitālā Valonija 2019–2024 nosaka satvaru Valonijas valdības darbībām saistībā ar Valonijas digitālo pārveidi. Digitālā Valonija ir strukturēta astoņu starpdisciplīnu problēmu risināšanā, kas veido tās strukturēto satvaru, un tās galvenie elementi visiem pieņemtajiem lēmumiem un pasākumiem, kas veikti saistībā ar Digitālās Valonijas piecām tēmām. Viens no izaicinājumiem ir Giga reģions — īpaši ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums ikvienam kā digitālo iniciatīvu pamats.
Platjoslas attīstības pasākumi
Ceļvedis savienojamības rīkkopas īstenošanai: Beļģija paziņoja par plāniem novērtēt vajadzību pēc atbrīvojumiem no atļaujām, apzināt iespējas vēl vairāk digitalizēt atļauju pieteikumu procedūras, sniegt norādījumus vietējām struktūrām, kas nepiemēros uz izmaksām balstītas maksas, vēl vairāk uzlabot informācijas digitālo pieejamību, galvenokārt stiprinot sinerģiju starp dažādiem avotiem, un veicināt piekļuvi publisko struktūru fiziskajai infrastruktūrai.
Atveseļošanas un noturības plāns: plānā ir iekļautas investīcijas un galvenās reformas, kas saistītas ar savienojamību. Federālā līmenī Beļģija apstiprināja valsts plānu attiecībā uz fiksēto un mobilo platjoslu. Tas ietver savienojamības kartēšanu, kas ļauj valstij noteikt potenciālās baltās zonas un palielināt ieguldījumus šajās jomās.
Federālā valdība arī nolēma nākamajos gados ieguldīt 41 miljonu euro fiksētā platjoslas interneta ieviešanā tā sauktajās baltajās zonās.
Reģionālā līmenī visi reģioni apsvērs iespēju mainīt elektromagnētisko lauku (EMF) emisijas normas, kas pašlaik ir šķērslis 5G izvēršanai, jo īpaši Valonijā un Briseles reģionā. 19,5 miljoni eiro tiks atvēlēti, lai atbalstītu FTTH izvēršanu vāciski runājošajā kopienā. Valonija ieguldīs arī uzņēmējdarbības parku un skolu savienošanā (EUR 70,3 miljoni).
Platjoslas kartēšana: BIPT nodrošina platjoslas kartēšanas sistēmu (katrai tehnoloģijai), kas parāda, kur interneta piekļuve ir pieejama noteiktā ātrumā. Tādējādi var noteikt jomas, kurās vēl nav augstas veiktspējas infrastruktūras (baltās zonas) un ir vajadzīgi papildu pasākumi. Papildus mobilajām un platjoslas kartēm BIPT izstrādās arī īpašu FTTH šķiedru karti.
Pastāv kartēšanas rīki ar infrastruktūras informāciju, kas sniegta reģionālā līmenī. Piemērs ir KLIP — Kabel en Leiding Informatie portāla datubāze Flandrijā, kas sniedz attiecīgu informāciju plānošanas, atļauju pieteikumu iesniedzējiem, kabeļu un cauruļvadu operatoriem, kā arī valsts pārvaldei.
Līdzīgs portāls pastāv federālā mērogā: Klim-CICC — Sazinieties ar federālo informāciju Câbles et Conduites. Šeit, plānojot darbus, var vai nu pārbaudīt, vai ir iekārtas un cauruļvadi bīstamu produktu vai augstsprieguma kabeļu transportēšanai, kā arī citus kabeļus vai līnijas tuvumā, vai paziņot par darbiem kabeļu operatoriem un kabeļu operatoriem, kuri sniegs visu nepieciešamo informāciju.
Valonijas reģionam ir arī savs tīmekļa portāls, kas palīdz koordinēt darbu plānošanu, saukts par Powalco. Digitālā Valonija izveidoja jaunu reģionālu brīdināšanas platformu platjoslas savienojamības problēmu risināšanai: Digitālais Valonijas savienojums. Šī platforma tika izstrādāta sadarbībā ar trim mobilo telekomunikāciju operatoriem “ToP” līguma ietvaros.
GIPOD Flandrijas reģionā un Osiris Briseles galvaspilsētas reģionā ir portāli, kas palīdz koordinēt inženiertehniskos darbus.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Beļģijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
- Digitālā Beļģija
- fiberinfo — centrālais informācijas punkts par šķiedru izvēršanu Beļģijā
- Digitālā Valonijas stratēģija 2019.–2024. gadam
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Norādījumi par ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu
- Breedbandplan
- Alles virs 5G
Kontaktinformācija
BCO Belgium (valsts platjoslas kompetences birojs): Federālā valsts dienesta ekonomika, MVU, vidusšķiras un enerģētika
Adrese: Rue du Progrès 50–1210 Bruxelles, Beļģija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 32 2 2 77 88 78 Mājas lapa
FPS ekonomika, MVU, pašnodarbinātie un enerģētika — Ekonomikas regulējuma ģenerāldirektorāts
Adrese: City Atrium, Rue du Progrès 50, 1210 Brisele, Beļģija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 32 2 277 77 59 Mājas lapa
Agence du Numérique (Valonija)
Adrese: Avenue Prince de Liège 133, 5100 Jambes-Namur, Beļģija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 32 81 77 80 58 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.