Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Platjoslas pakalpojumi Horvātijā

Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.

    Horvātijas karogs

Kopsavilkums par platjoslas attīstību Horvātijā

Valsts platjoslas attīstības plāna 2021.–2027. gadam mērķis ir nodrošināt lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s visām mājsaimniecībām ar iespēju tos modernizēt līdz 1 Gb/s un 1 Gb/s valsts birojiem un sabiedriskām ēkām, piemēram, skolām un veselības aprūpes iestādēm. 5G tīkliem jāaptver visas galvenās pilsētas un lielceļi.

Valsts platjoslas stratēģija un politika

Atbildīgās iestādes

  • Jūras, transporta un infrastruktūras ministrija (Ministarstvo mora, prometa i infrastrukture) ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, kas ir kompetenta un atbildīga par administratīviem uzdevumiem elektronisko sakaru jomā, tostarp platjoslas politikā un stratēģijā. Ar Gaisa satiksmes, elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu direktorāta starpniecību tā atbild par stratēģiju, pētījumu, pamatnostādņu, programmu un īstenošanas plānu priekšlikumu sagatavošanu. Ar to nosaka elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu, tostarp platjoslas infrastruktūras, attīstības politikas vispārējos principus un mērķus.
  • Reģionālās attīstības ministrija un ES fondi (Ministarstvo regionalnoga razvoja i fondova Europske unije) pārvalda divas ES finansētas NGN shēmas, Valsts pamatprogrammu platjoslas piekļuves infrastruktūras attīstībai un valsts programmu Backhaul platjoslas infrastruktūras attīstībai.
  • Horvātijas Tīkla nozaru regulatīvā iestāde HAKOM (Hrvatska regulatorna agencija za mrežne djelatnosti) nodrošina tirgus konkurenci, stabilu izaugsmi un vidi inovācijām elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu tirgū.

Platjoslas attīstības galvenie mērķi

Horvātijas Republikas valdība 2021. gada martā pieņēma Valsts plānu platjoslas attīstībai 2021.– 2027. gadam. Plāns atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam, daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem un 5G Eiropas rīcības plānam. Horvātijas plāna mērķis ir nodrošināt savienojamību ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s visām mājsaimniecībām, vienlaikus nodrošinot valdības birojiem un sabiedriskām ēkām, piemēram, skolām un veselības aprūpes iestādēm, simetriskus savienojumus ar vismaz 1 Gb/s. Tā arī meklē 5G tīklus visās galvenajās pilsētās un pie galvenajām automaģistrālēm.

Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai

Platjoslas kartēšana: HAKOM ir izstrādājis un atjauninājis centrālu kartēšanas rīku — Interactive GIS portālu, kas sniedz informāciju par platjoslas piekļuves pieejamību, mobilo sakaru infrastruktūras konsolidētu plānu, kā arī publikācijas par ieviešanas un joslas platuma ātrumiem.

Valstu platjoslas finanšu instrumenti

Valsts pamatprogramma platjoslas atvilces maršrutēšanas infrastruktūras attīstībai teritorijās, kurās ir pietiekamas komerciālās intereses ieguldījumiem (ONP), ir valsts (jumta) platjoslas valsts atbalsta shēma. Papildus vispārējiem valsts atbalsta noteikumiem ONP arī sniedz pamatnostādnes vietējām pašvaldībām atsevišķu projektu īstenošanai ONP ietvaros. Kopējais aplēstais (maksimālais) pamatprogrammas finansējums valsts līmenī ir EUR 257,9 miljoni, no kuriem EUR 123,1 miljons ir jāfinansē no ERAF un atlikušie EUR 134,8 miljoni tiks segti ar EIB aizdevumu. Abi finansējuma avoti (ERAF un EIB aizdevumi) ir dotācijas publiskām iestādēm vietējā un reģionālā līmenī (pilsētām, pašvaldībām un apgabaliem). Paredzams, ka privāto līdzekļu ieguldījums NGA platjoslas tīklu līdzfinansēšanā programmas īstenošanas laikā sasniegs EUR 120 miljonus. Programmas vidējais gada budžets 2016.–2023. gadam ir EUR 31,5 miljoni. Horvātijas Tīklu nozaru regulatīvā iestāde (HAKOM) ir noteikta par ONP turētāju.

Valsts programma platjoslas atvilces maršrutēšanas infrastruktūrai (NP-BBI) aptver valsts atbalsta pasākumus NGN tīkla atvilces maršrutēšanas daļai baltajās zonās, un tās mērķis ir attīstīt valsts NGN platjoslas atvilces maršrutēšanu kā tīkla segmentu, kas savieno NGA tīklus un valsts pamattīklus. Programmu apstiprināja Eiropas Komisija, un tā tiks īstenota, izmantojot publisko investīciju modeli. Pasīvās šķiedras infrastruktūra tiks projektēta un būvēta un pastāvīgi saglabāta valsts īpašumā. Pēc tam, kad infrastruktūra būs uzbūvēta, tā tiks piedāvāta tirgus dalībniekiem ar vienādiem nosacījumiem. Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, programmas mērķis ir aptvert vismaz 540 apdzīvotas vietas, kurām sākotnēji ir piešķirta prioritāte un kuras ir noteiktas kā mērķtiecīgas apdzīvotas vietas (vismaz 25 % iedzīvotāju), kas atrodas Horvātijas piepilsētu un lauku apvidos. Pasākuma kopējais aplēstais (maksimālais) budžets ir EUR 101,4 miljoni, no kuriem EUR 86,2 miljonus (85 %) finansēs no ERAF un atlikušos EUR 15,2 miljonus (15 %) no valstu līdzekļiem. Shēmas gada budžets 2017.–2023. gadam ir 14,5 miljoni EUR.

Jaunajā partnerības nolīgumā un jaunajā darbības programmā “Konkurētspēja un kohēzija” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir ierosināti divi pasākumi:

  • Nākamās paaudzes platjoslas infrastruktūras shēma: Nākamās paaudzes platjoslas “atvilces maršrutēšanas” infrastruktūras izbūve kopā ar savienojumiem ar galalietotājiem atbalstīs piekļuves ātrumu 100 megabiti sekundē (Mbps). Shēma aptver 540 prioritārus apmetņus, kuros katrā ir vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, kā arī aptuveni 5800 mazākas apdzīvotās vietas. Visas vietas, uz kurām attiecas ieguldījums, ir demogrāfiski, sociāli un ekonomiski zemākas par valsts vidējo rādītāju. Tiks uzstādīti aptuveni 5,650 km šķiedras. Ja iespējams, tiks izmantoti esošie cauruļvadi, lai gan tiek lēsts, ka jauni cauruļvadi būs vajadzīgi aptuveni 45 % (aptuveni 2,450 km) no izmantotās šķiedras. Shēma ir sadalīta divās vienībās: viens attiecas uz nākamās paaudzes tīkla atvilces maršrutēšanas infrastruktūras būvniecību; otrs attiecas uz valsts pārvaldes iestāžu pieslēgumu optiskās šķiedras infrastruktūrai. Kopējie ieguldījumi shēmā ir 129,1 miljons EUR, un ES Eiropas Reģionālās attīstības fonds iegulda 86,2 miljonus eiro no darbības programmas “Konkurētspēja un kohēzija” 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Ieguldījums ietilpst prioritātē “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana”. Horvātija iegulda EUR 42,5 miljonus.
  • Investīcijas ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā tiešajiem lietotājiem NGA baltajās un pelēkajās zonās saskaņā ar programmu digitālās savienojamības atbalstam ar Horvātijas ieguldījumu EUR 57,5 miljonu apmērā.

Horvātijas atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti savienojamības pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt savienojamību kā sabiedrības un ekonomikas digitālās pārkārtošanās stūrakmeni. To mērķis ir sniegt VHCN savienojamības pakalpojumus aptuveni 106 miljonu eiro vērtībā saskaņā ar ES Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadā:

  • 100 Mb/s pakalpojumi 100 000 Horvātijas mājsaimniecību (700,000 iedzīvotāju) 20 projektos tik daudzās pašvaldību vienībās, lai jo īpaši pārvarētu savienojamības šķēršļus tāldarbam un tālmācībai, jo īpaši lauku apvidos un starp neaizsargātām grupām, piemēram, studentiem no nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm vai personām ar invaliditāti,
  • 1 Gbit pakalpojumi visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, universitātēm, pētniecības centriem, transporta mezgliem, slimnīcām, valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem.

Citi ANM ieguldījumi aptuveni EUR 20 miljonu apmērā būs vērsti uz: pasīvo elektronisko sakaru infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu piekļuvi VHCN un 5G pakalpojumiem lauku apvidos un mazapdzīvotos apgabalos, kur nav tirgus apstākļu, lai piesaistītu privātās investīcijas”; un ii) 5G pārklājums pilsētu teritorijās un galvenajos sauszemes transporta maršrutos (5G koridori). Aptuveni 55 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas šie pasākumi, atrodas lauku apvidos, 26 % — piepilsētu teritorijās un tikai 19 % — pilsētu teritorijās. Aptuveni EUR 400 000 tiks ieguldīti reformu pasākumos šķēršļu mazināšanai un būvniecības un atļauju piešķiršanas pamatnostādnēs, kā arī saskaņošanas procedūrās.

Savā savienojamības rīkkopas īstenošanas ceļvedī Horvātija paziņoja par plāniem novērst galvenos šķēršļus efektīvai VHCN ieviešanai, piemēram, plānošanas ierobežojumus, ātrākas procedūras attiecībā uz ceļa tiesībām un nepieciešamību izveidot koordinācijas struktūru atļauju apstrādei un izstrādāt vadlīnijas maksu piemērošanai.

Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Horvātijā

Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).

Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai

Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.

Valstu publikācijas un preses dokumenti

Latviešu valoda

Horvātu valoda

Kontaktinformācija

BCO Croatia (Platjoslas kompetenču valsts birojs): Horvātijas Tīklu nozaru regulatīvā iestāde, Attīstības programmu departaments (HAKOM, Hrvatska regulatorna agencija za mrežne djelatnosti)

E-pasta adrese: Roberta Frangeša Mihanovića 9, 10110 Zagreba, Horvātija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 385 1 700 7399 Mājas lapa

Jūras, transporta un infrastruktūras ministrija (Ministarstvo mora, prometa i infrastrukture)

E-pasta adrese: Prisavlje 14, 10000 Zagreba, Horvātija
Sazināties pa e -pastu1 vai email2
Tālrunis: + 385 1 6169–060/-110 Mājas lapa

Jaunākās ziņas

Broadband Investment Handbook

This handbook aims to assist public authorities in planning, implementing, and monitoring broadband projects within their territories.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Platjoslas pakalpojumi ES valstīs

Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.

Skatīt arī

Platjoslas pakalpojumi Zviedrijā

Zviedrijas 2016. gadā pieņemtajā valsts platjoslas plānā ir pilnībā savienota Zviedrija, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Platjoslas pakalpojumi Spānijā

Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.

Platjoslas pakalpojumi Slovākijā

Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.

Platjoslas pakalpojumi Rumānijā

Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.

Platjoslas pakalpojumi Portugālē

Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.

Platjoslas pakalpojumi Nīderlandē

Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.

Platjoslas pakalpojumi Luksemburgā

Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.

Platjoslas pakalpojumi Lietuvā

Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.

Platjoslas pakalpojumi Latvijā

Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.

Platjoslas pakalpojumi Īrijā

Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.

Platjoslas pakalpojumi Ungārijā

Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekta mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi — 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.

Platjoslas pakalpojumi Grieķijā

Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.

Platjoslas pakalpojumi Vācijā

Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.

Platjoslas pakalpojumi Francijā

Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.

Platjoslas pakalpojumi Somijā

Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.

Platjoslas pakalpojumi Igaunijā

Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.

Platjoslas pakalpojumi Dānijā

Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par digitālo līderi, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.

Platjoslas pakalpojumi Čehijā

Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.

Platjoslas pakalpojumi Kiprā

Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.

Platjoslas pakalpojumi Bulgārijā

2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.

Platjoslas pakalpojumi Beļģijā

Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...

Platjoslas pakalpojumi Austrijā

Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.