Kopsavilkums par platjoslas attīstību Slovēnijā
Gigabitu infrastruktūras attīstības plāns 2030. gadam un Slovēnijas nākamās paaudzes platjoslas tīkla attīstības plāns līdz 2020. gadam atbilst gigabitu sabiedrības un digitālās desmitgades mērķiem.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Slovēnijas Digitālās pārveides ministrija (Minstrstvoza digitalno preobrazbo) ir atbildīga par valsts platjoslas stratēģijas politisko satvaru un darbojas kā Platjoslas kompetenču birojs (BCO).
- Komunikācijas tīklu un pakalpojumu aģentūra (Agencija za komunikacijska omrežja in storitve, AKOS) darbojas kā valsts telekomunikāciju regulators, veicinot un uzraugot konkurenci, pārredzamību un sakaru tīklu un tirgu turpmāku attīstību.
- IKT tehnoloģiju tīkla institūts (Zavod Tehnološka mreža ICT) izstrādā un stiprina mehānismus, zinātību un rīkus, kas nodrošina efektīvus pakalpojumus, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu, inovāciju, intelektuālā īpašuma pārvaldību un aizsardzību.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Slovēnijas Republikas valdība pieņēma Informācijas sabiedrības attīstības stratēģiju līdz 2020. gadam – Digitālā Slovēnija 2020 (2016. gada marts). Šī pamatstratēģija nosaka Slovēnijas galvenos stratēģiskos attīstības mērķus šajā jomā un apvieno nākamās paaudzes platjoslas tīkla attīstības plānu laikposmam līdz 2020. gadam un kiberdrošības stratēģiju vienotā stratēģiskā satvarā. Slovēnijas nākamās paaudzes platjoslas tīkla attīstības plāns līdz 2020. gadam tika atjaunināts 2018. gadā. Saskaņā ar atjaunināto plānu Slovēnijas mērķi atbilst Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Slovēnijas attīstības stratēģijai 2030. gadam ir pieci galvenie pīlāri: iekļaujoša, veselīga, droša un atbildīga sabiedrība, ii) mācīšanās dzīvei un caur dzīvi, iii) ļoti produktīva ekonomika, kas rada pievienoto vērtību visiem, iv) labi saglabāta dabiskā vide, v) augsts sadarbības, kompetences un pārvaldības efektivitātes līmenis.
Ekonomikas digitālās pārveides stratēģija (2022. gada janvāris) ir daļa no pasākumiem saistībā ar atveseļošanas un noturības plānu uzņēmumu digitālās pārveides komponenta ietvaros. Tā attiecas uz trim galvenajām vai prioritārajām jomām: I) progresīvas digitālās tehnoloģijas, kas nodrošina ekonomikas digitālo pārveidi, ii) efektīvu ekosistēmu konkurētspējīgai ekonomikai un iii) atvērtu un ilgtspējīgu sabiedrību kā digitālās ekonomikas izaugsmes pamatu.
Gigabitu infrastruktūras attīstības plāna līdz 2030. gadam stratēģiskie mērķi atbilst gigabitu sabiedrības un digitālās desmitgades mērķiem:
- gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskās attīstības veicinātājiem, piemēram, skolām, kultūras iestādēm, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un digiiski intensīviem uzņēmumiem, līdz 2025. gada beigām,
- nepārtraukts 5G tīklu pārklājums visās pilsētu teritorijās un visos galvenajos sauszemes transporta maršrutos līdz 2025. gada beigām,
- Interneta piekļuve lietotājam ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, ko līdz 2025. gada beigām var uzlabot līdz gigabitu ātrumam visām lauku un pilsētu mājsaimniecībām,
- gigabitu savienojamība visām mājsaimniecībām, uzņēmumiem un citiem sociālekonomiskās attīstības veicinātājiem lauku un pilsētu teritorijās līdz 2030. gada beigām,
- līdz 2030. gada beigām aptver visas apdzīvotās teritorijas16 ar 5G tīklu.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Regulas pasākumi: Tiek īstenoti likumdošanas un regulatīvie pasākumi, lai veicinātu un nodrošinātu gan konkurenci, gan vēlamo mērķu savlaicīgu sasniegšanu attiecībā uz Slovēnijas platjoslas tīklu paplašināšanu. To mērķis ir uzlabot regulējuma paredzamību un likvidēt šķēršļus ieguldījumiem, padarot Slovēniju pievilcīgāku ieguldītājiem. Ir pieejams operatīvu datu publisks skatījums.
- Valsts atbalsts un citi pasākumi: Slovēnija 2014.–2020. gada plānošanas periodā mobilizēja struktūrfondu finanšu resursus un atbalsta platjoslas tīklu paplašināšanu, ieviešot izmaksu samazināšanas metodes, no kurām labumu var gūt visi operatori. Tie ietver detalizētu kartēšanas un pārklājuma analīzi, atklātus konkursus un regulatīvus pasākumus, kas nodrošina atvērtas piekļuves tīklus un esošās infrastruktūras izmantošanu.
- Platjoslas kartēšana: Infrastruktūras kartēšanas rīku PROSTOR ir izstrādājusi Mērniecības un kartēšanas iestāde (Geodetska uprava Republike Slovenije) Vides un telpiskās plānošanas ministrijas pakļautībā. Kartēšanas sistēma attēlo datu grafisko formu par kanāliem, kabeļiem, mezgliem, bāzes stacijām utt. Sistēma apkopo datus par elektronisko sakaru operatoru iekārtām, galvenokārt par izmantoto tīklu atrašanās vietu un veidu. Iedzīvotāji var pārbaudīt, vai operatoru nodrošinātā platjosla ir pieejama.
Valsts un reģionālie platjoslas finansēšanas instrumenti
- Valsts atbalsts (īpašas darbības — ERAF un ELFLA): Saskaņā ar nākamās paaudzes platjoslas tīkla attīstības plānu līdz 2020. gadam kopējās aplēstās platjoslas attīstības izmaksas saskaņā ar mērķiem ir 365 miljoni EUR (publiskie un privātie līdzekļi). Plānos par Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu 2014.–2020. gadā paredzēts, ka platjoslas izvēršanai kopumā tiks piešķirti EUR 72,5 miljoni no ES līdzekļiem.
- Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzētas investīcijas savienojamībā (30 miljoni EUR), lai pārvarētu digitālo plaisu. Plāns ietver savienojamības rīkkopas ceļveža izstrādi, lai veicinātu 5G un platjoslas izvēršanu, ieviešot paraugpraksi.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Slovēnijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
Latviešu valoda
- Ceļvedis ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
- Slovēnija — valstu ziņojumi par sniegumu digitalizācijas jomā: savienojamība, digitālās prasmes, digitālie publiskie pakalpojumi u. c.
Slovēņu slo
- Strategija digitalne transformacije gospodarstva
- Bezmaksas Lejupielādēt razvoja gigabitne infrastrukture do leta 2030
- Nerātnas razvoja širokopasovnih omrežij naslednje generacije do leta 2020
- Digitalna Slovenija 2020
- Slovenska digitalna koalicija — digitalna.si
Kontaktinformācija
BCO Slovēnija (Valsts platjoslas kompetenču birojs): Digitālās pārveides ministrija (Ministrstvo za digitalno preobrazbo)
E-pasta adrese: Davčna ulica 1, 1000 Ļubļana, Slovēnija
Kontaktinformācija pa e-pastu Mājas
lapa
Latvijas Republikas Komunikācijas tīklu un pakalpojumu aģentūra (Agencija za komunikacijska omrežja in storitve Republike Slovenije)
E-pasta adrese: Stegne 7, 1000 Ļubļana, Slovēnija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 386 1 583 6300 Mājas lapa
IKT tehnoloģiju tīkla institūts (Zavod Tehnološka mreža ICT)
E-pasta adrese: Dunajska cesta 159, 1000 Ļubļana, Slovēnija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 386 59 366 660 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas 2016. gadā pieņemtajā valsts platjoslas plānā ir pilnībā savienota Zviedrija, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekta mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi — 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par digitālo līderi, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.