Līdz 2020. gadam 95 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem vajadzētu būt piekļuvei platjoslai ar minimālo jaudu 100 Mb/s, un līdz 2025. gadam visām Zviedrijai vajadzētu būt piekļuvei ātrdarbīgai platjoslai. Zviedrija ir atzinusi 5G ieviešanas nozīmi, piemēram, Ziemeļvalstu digitalizācijas ministru padomes ietvaros. Šai ad hoc padomei ir dots uzdevums uzņemties vadību saistībā ar deklarāciju par 5G, ko 2018. gada maijā parakstīja Ziemeļvalstu premjerministri.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Zviedrijā
Lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus, Zviedrijas valdība platjoslas stratēģijā ir noteikusi trīs stratēģiskas jomas: Platjoslas tirgus lomas un noteikumi, rentabla platjoslas infrastruktūras un pakalpojumu paplašināšana ikvienam. Saskaņā ar platjoslas stratēģiju “Pilnīgi savienota Zviedrija līdz 2025. gadam” kontaktpunktam ir jābūt iedzīvotāju vajadzībai pēc platjoslas piekļuves neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo blīvi apdzīvotos apgabalos, mazapdzīvotos apgabalos un lauku apvidos, vai apgabalos, kas atrodas starp tām. Zviedrija ir apņēmusies būt 5G attīstības priekšgalā. Viena no tā izpausmēm ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība 5G jomā, kas tiek īstenota Ziemeļvalstu Ministru padomes ietvaros. 2018. gada maijā Ziemeļvalstu premjerministri parakstīja deklarāciju par 5G, ar kopīgu redzējumu par to, ka tas ir pirmais un galvenais integrētais reģions pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu digitalizācijas ministri ir izstrādājuši kopīgu rīcības plānu 5G tehnoloģiju agrīnai pieņemšanai.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrija (Näringsdepartementet)ir atbildīga par digitalizāciju un platjoslas politiku.
- Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju iestāde (PTS) ir iestāde, kas uzrauga un regulē elektronisko sakaru un pasta nozares. Iestādes redzējums ir tāds, ka visiem Zviedrijā jābūt pieejamiem labiem telefonijas, platjoslas un pasta pakalpojumiem.
- Valdība 2010. gadā iecēla Bredbandsforum, un tas ir atbildīgs par sadarbības veicināšanu starp iesaistītajiem dalībniekiem, lai veicinātu platjoslas infrastruktūras efektīvu paplašināšanu. Foruma uzdevums ir arī izveidot arēnu valdībai, uzņēmumiem, iestādēm un citām organizācijām, lai kopīgi apzinātu šķēršļus izvēršanai un rastu risinājumus, kas atvieglo platjoslas piekļuvi visā valstī.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Valdības redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju ir tāds, ka platjoslas infrastruktūrai jāatbilst lietotāja vajadzībai pēc savienojamības. 2016. gada decembrī pieņemtajā platjoslas stratēģijā Zviedrijas valdība norādīja, ka ir vajadzīgi mērķi divās jomās: piekļuve ātrdarbīgai platjoslai visā Zviedrijā un piekļuve uzticamiem un augstas kvalitātes mobilajiem pakalpojumiem. Stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam 95 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem būtu piekļuve platjoslai ar vismaz 100 Mb/s jaudu. Stratēģija ir spēkā pēc 2020. gada, un tajā norādīts, ka līdz 2025. gadam visai Zviedrijai vajadzētu būt piekļuvei ātrdarbīgai platjoslai. Tas nozīmē, ka 98 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem vajadzētu būt piekļuvei platjoslai ar minimālo jaudu 1 Gb/s. Atlikušajiem 1,9 % vajadzētu būt piekļuvei savienojumiem ar minimālo jaudu 100 Mb/s un 0,1 % ar minimālo jaudu 30 Mb/s. Stratēģijas mērķis ir arī mobilo sakaru pārklājums: visai Zviedrijai ne vēlāk kā 2023. gadā vajadzētu būt piekļuvei uzticamiem un augstas kvalitātes mobilajiem pakalpojumiem.
2017. gadā pieņemtā Zviedrijas digitalizācijas stratēģija virza valsts darbu, lai sasniegtu savus digitālos mērķus. Zviedrijas mērķis ir atraisīt digitālās pārveides potenciālu, vienlaikus radot digitāli attīstītu publisko sektoru, kas nodrošina juridisko noteiktību un pieejamību un veicina efektīvas politikas izstrādi.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Platjoslas kartēšana: Zviedrijā tīmekļa pakalpojumu Ledningskollen ir izstrādājusi un vadījusi Zviedrijas pasta un telekomunikāciju iestāde (VRI), lai apmainītos ar informāciju par infrastruktūras īpašniekiem (t. i., cauruļvadiem un citu infrastruktūru). Platforma ir izstrādāta un ir publiski pieejama brīvprātīgi, lai novērstu kaitējumu izrakšanas laikā un uzlabotu koordināciju civilajā darbā. Papildus Ledningskollen, PTS ir valsts kartēšanas rīks, ko sauc par Platjoslas karti (Bredbandskartan), kas parāda platjoslas, tīkla īpašnieku un interneta pakalpojumu sniedzēju pieejamību konkrētas atrašanās vietas tuvumā visā Zviedrijā.
- Zviedrijas platjoslas izvēršana galvenokārt ir tirgus virzīta, bet jomās, kurās nav komerciālu stimulu veikt ieguldījumus, ir pieejams papildu publiskais finansējums. Zviedrijā pašvaldībām ir svarīga loma tīkla izvēršanā, kontrolējot un nosakot nosacījumus operatoru piekļuvei pašvaldības zemei.
Valsts un reģionālie platjoslas finansēšanas instrumenti
- Valsts atbalsts platjoslas izvēršanai apgabalos, kuros nav komerciālu ieguldījumu nākamās paaudzes piekļuves tīklos, ir pieejams no Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Zviedrijas ziemeļu daļas, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF).
- Lauku attīstības programmai 2014.–2020. gadam ir piešķirti 202,8 miljoni Zviedrijas kronu, lai turpinātu platjoslas pakalpojumu paplašināšanu lauku apvidos.
- Valdība, ko finansē no Atveseļošanas un noturības fonda, plāno ieguldīt SEK 1,4 miljardus 2021. gadā, SEK 500 miljonus 2022. gadā un pēc tam SEK 100 miljonus gadā 2023.–2025. gadā, lai paplašinātu platjoslas pakalpojumus visā valstī un sasniegtu valsts platjoslas mērķus. Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju aģentūra (PTS) ir šīs atbalsta shēmas vadošā iestāde. Pašreizējā lauku attīstības programmas periodā (2014–2020) valdība ir piešķīrusi platjoslas atbalstu aptuveni 4,45 miljardu Zviedrijas kronu apmērā paplašināšanai apgabalos, kur nav komerciāli izdevīgi paplašināties.
- Valdība ir arī veikusi ieguldījumus 1,2 miljardu Zviedrijas kronu apmērā no reģionālā fonda lielāku vietējo starpsavienojumu platjoslas tīklu paplašināšanai trijās ziemeļu reģionālā fonda programmās.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Zviedrijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.
Publikācijas un preses dokumenti
Latviešu valoda
- Pilnīgi savienota Zviedrija līdz 2025. gadam — platjoslas stratēģija
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Jauna Ziemeļvalstu sadarbība 5G jomā
- Ceļvedis ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
Zviedru zviedru valoda
- Pilnīgi savienota Zviedrija līdz 2025. gadam — platjoslas stratēģija
- Digitālā stratēģija Zviedrijai (Digitaliseringsstragi)
- Platjoslas infrastruktūras kartēšanas sistēma (Ledningskollen)
- Platjoslas pakalpojumu kartēšanas rīks (Bredbandskartan)
Kontaktinformācija
BCO Sweden (Platjoslas kompetenču valsts birojs): Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju iestāde (Post och telestyrelsen)
Pasta adrese: Izcēlums, SE-102 49 Stokholma, Zviedrija Apmeklējuma
adrese: Valhallavägen 117, SE-115 31 Stockholm, Zviedrija Kontaktinformācija pa e-
pastu Tālrunis
: + 46 8 678 56 12 Tīmekļa vietne
Uzņēmējdarbības un inovācijas ministrija (Näringsdepartementet)
E-pasta adrese: Mäster Samuelsgatan 70, 111 21 Stokholma, Zviedrija Sazināties
pa e-pastu Tālrunis
: + 46 8405 10 00 Mājas lapa
Bredbandsforum Sistēmas Prasības
E-pasta adrese: Valhallavägen 117, 115 31 Stokholma, Zviedrija Kontaktinformācija
pa e-pastu Tālrunis
: + 46 8678 55 00 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekta mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi — 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par digitālo līderi, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.