2025. gada pakete “Stāvoklis digitālajā desmitgadē”

Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam ir noteikts ES digitālās pārveides satvars. Komisija katru gadu uzrauga tās attīstību, sagatavojot ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē.

Ziņojumā ir kartēts progress, kas panākts virzībā uz 2030. gada mērķrādītājiem un mērķiem. Tajā ir uzsvērti sasniegumi un trūkumi, vienlaikus ierosinot konkrētus, īstenojamus ieteikumus ES valstīm. Tajā arī novērtēts progress, kas panākts attiecībā uz daudzvalstu projektiem, un uzraudzīta Eiropas Deklarācijas par digitālajām tiesībām un principiem piemērošana.  

2025. gada ziņojumā ir aplūkoti arī galvenie virzītājspēki un problēmas, tostarp pašreizējā ģeopolitiskā paradigma, ģeneratīvā MI pieaugums un tā ietekme uz konkurētspēju un enerģijas ražošanu. Pastāvīgā stratēģiskā atkarība apdraud ES ekonomisko drošību un tehnoloģisko suverenitāti, jo īpaši pusvadītāju, mākoņdatošanas un datu infrastruktūras un kiberdrošības tehnoloģiju jomā. 2025. gada ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība saglabāt cilvēku un sabiedrības iesaisti arvien hibrīdākā un sarežģītākā kontekstā. 

2025. gada ziņojumā ir izvērtēti atjauninātie valstu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži, ko dalībvalstis pieņēma 2023. gadā.

2025. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē ir pausts aicinājums atjaunot rīcību digitālās pārveides un tehnoloģiskās suverenitātes jomā. 

Šie jautājumi ir analizēti kopās, kas definētas ap to ieguldījumu:

• konkurētspējīga, suverēna un noturīga ES
• aizsargāt cilvēkus un nodrošināt viņiem pilnvērtīgas iespējas;
• digitālās pārveides izmantošana viedai zaļināšanai
• saskaņot digitālo politiku un izdevumus, 

Neraugoties uz sarežģīto kontekstu, 2025. gadā Digitālās desmitgades politikas programma (DDPP) joprojām ir galvenais kompass, kas virza ES digitālo pārveidi. Ir panākts progress tādās jomās kā sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, pamata 5G pārklājums un perifēro mezglu izvēršana ātrākai un efektīvākai datu apstrādei, taču joprojām pastāv būtiskas nepilnības. Dalībvalstis centās īstenot pagājušā gada ieteikumus, savos ceļvežos izklāstot kopumā 1910 pasākumus 288,6 miljardu EUR vērtībā (1,14 % no ES IKP).  

Tomēr ziņojumā ir uzsvērtas strukturālās problēmas un jaunas problēmas:

1. Lai gan ir gūti zināmi panākumi, savienojamības infrastruktūras, piemēram, optiskās šķiedras un atsevišķu 5G tīklu, izvēršana joprojām kavējas. Dati liecina par dažiem uzlabojumiem perifērijas mezglu ieviešanā, kas ļauj ātrāk apstrādāt datus ar mazāku enerģijas patēriņu. Zemūdens datu kabeļi un satelītu sistēmas joprojām nav pietiekami attīstītas un ir neaizsargātas pret ārēju atkarību un drošības riskiem.
2. Ir uzlabojusies mākslīgā intelekta (MI), mākoņdatošanas un lielo datu ieviešana uzņēmumos, tomēr tā ir jāpaātrina. ES joprojām ir atkarīga no ārējiem MI un mākoņpakalpojumu sniedzējiem, kurus bieži izmanto sabiedriskajos pakalpojumos, kā arī no pusvadītāju un kvantu infrastruktūras komponentu ražošanas.
3. Nedaudz vairāk nekā pusei eiropiešu (55,6 %) ir digitālo prasmju pamatlīmenis, kas ir būtisks sabiedrības noturībai pret tiešsaistes apdraudējumiem, tostarp tiem, kas ietekmē informācijas integritāti, garīgo labbūtību un nepilngadīgos. IKT speciālistu ar padziļinātām prasmēm pieejamība joprojām ir zema un ar izteiktu dzimumu atšķirību, kas kavē progresu tādās svarīgās nozarēs kā kiberdrošība un mākslīgais intelekts.  
4. 2024. gadā ES panāca stabilu progresu galveno sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā. Ievērojama daļa valdības digitālās infrastruktūras joprojām ir atkarīga no pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES.
5. ES digitālā nākotne kļūst arvien atkarīgāka no stabilas enerģijas ražošanas. Eksponenciāli pieaugošais enerģijas pieprasījums, tostarp saistībā ar pieaugošo MI izmantošanu, strauji apsteidz tīras un uzticamas energoapgādes un tīkla jaudas attīstību visā ES. Šī neatbilstība kļūst par potenciālu būtisku šķērsli galveno digitālo tehnoloģiju izvēršanai un kavē ES spēju pilnībā izmantot MI un uz datiem balstītu inovāciju ekonomikas konkurētspējai.
6. Efektīvas sadarbības trūkums starp civilo sektoru un aizsardzības nozari kavē divējāda lietojuma digitālo tehnoloģiju, piemēram, MI, kvantu datošanas un pusvadītāju, attīstību.
7. Ziņojumā ir uzsvērtas arī steidzamas sabiedrības problēmas, kas saistītas ar digitalizāciju ES. Lai gan tehnoloģijas attīstās, digitālā pārveide ir pastiprinājusi neaizsargātību un nevienlīdzību, jo īpaši ietekmējot nepilngadīgos un garīgo veselību. Lielas bažas rada informācijas integritāte, jo 88 % eiropiešu pauž bažas par viltus ziņām un manipulācijām tiešsaistē un 90 % bērnu aizsardzību tiešsaistē uzskata par būtisku prioritāti. Šie riski, ko pastiprina mākslīgais intelekts un tiešsaistes platformas, apdraud demokrātisko integritāti, padziļina sabiedrības polarizāciju un grauj sabiedrības uzticēšanos.

Pusceļā no digitālās desmitgades ir pienācis laiks rīkoties. 2025. gads būs izšķirošs gads, lai paātrinātu darbības galveno problēmu risināšanai un veicinātu ES digitālo pārveidi. Sasniedzot digitālās desmitgades mērķrādītājus un mērķus, ES var gūt būtiskus ekonomiskus ieguvumus, kas tiek lēsti līdz 1,8 % apmērā no tās IKP, aizsargāt savu suverenitāti un nodrošināt, ka tās iedzīvotāji ir aizsargāti un spēj pilnībā gūt labumu no digitālo tehnoloģiju ieviešanas. 

Ziņojumā ir izklāstītas konkrētas ieteicamās darbības digitālās desmitgades mērķrādītāju un mērķu sasniegšanai:

• turpmāki ieguldījumi no publiskiem un privātiem avotiem un uzlabota piekļuve riska kapitālam ES uzņēmumiem, lai veicinātu inovāciju un paplašinātu stratēģiskās tehnoloģijas. Priekšroka būtu jādod mērķtiecīgām investīcijām kritiski svarīgās jomās, piemēram, modernā savienojamības infrastruktūrā, progresīvos pusvadītājos, drošā un suverēnā mākoņdatošanas un datu infrastruktūrā, mākslīgajā intelektā un kvantu datošanā, kiberdrošībā un digitālo prasmju attīstībā, jo tās var dot ievērojamu atdevi izaugsmes un produktivitātes ziņā.
• strukturālas reformas ES, lai stiprinātu un integrētu tās vienoto tirgu, nodrošinot tehnoloģisko un ekonomisko suverenitāti. Šo reformu mērķis ir uzlabot ES tehnoloģiju un infrastruktūru suverenitāti un drošību, jo īpaši savienojamības un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā. ES aktīvi cenšas sasniegt šos mērķus, izmantojot gaidāmos pasākumus, piemēram, Digitālo tīklu aktu, Kvantu stratēģiju un Mākoņdatošanas un MI attīstības aktu.
• vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana ES uzņēmumiem, ierosinot Omnibus paketes un iniciatīvas, piemēram, ES uzņēmējdarbības makus, kas samazinās nevajadzīgus sarežģījumus, radot inovatīvāku un konkurētspējīgāku vidi ES. 

Paziņojums “Stāvoklis digitālajā desmitgadē 2025. gadā: Turpināt veidot ES suverenitāti un digitālo nākotni”, tostarp divus pielikumus: 1. pielikums: Stāvoklis ES digitālajā pārveidē 2025. gadā: progress un horizontālie ieteikumi 2. pielikums: Īsie ziņojumi par valstīm 2025. gadā

	Dienestu darba dokuments “Digitālā desmitgade 2025. gadā: Progress un perspektīvas” Šajā darba dokumentā sniegts visaptverošs pārskats par digitālo pārveidi ES līmenī attiecībā uz digitālās desmitgades galvenajiem aspektiem.
	Dienestu darba dokuments “Horizontālo ieteikumu uzraudzība 2024. gadā” Šajā dokumentā ir novērtēts progress, kas panākts, lai izpildītu ES līmeņa ieteikumus, kuri sniegti 2024. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.
	Dienestu darba dokuments “Progresa ziņojums par daudzvalstu projektiem” Šajā ziņojumā ir izklāstīts progress, kas laikposmā no 2024. gada maija līdz 2025. gada maijam panākts atlasītos daudzvalstu projektos un Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijos (EDIC).
	Dienestu darba dokuments “Eiropas Deklarācijas par digitālajām tiesībām un principiem uzraudzība” Šā uzraudzības ziņojuma mērķis ir parādīt, cik lielā mērā ES un dalībvalstis turpina virzīties uz digitālo pārveidi, ko veido Eiropas vērtības.
	Dienestu darba dokuments “Digitālās desmitgades 2025. gada ziņojumi par valstīm” 2025. gada ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē ietver 27 valstu ziņojumus, kas sniedz ieskatu par katras valsts progresu digitālajā pārveidē.
	Dienestu darba dokuments “DESI 2025 metodoloģiskā piezīme” DESI metodiskajā piezīmē ir izklāstīta metodika, kas izmantota, lai sekotu līdzi ES digitālajai pārveidei.

	Eirobarometra 2025. gada aptauja par stāvokli digitālajā desmitgadē Ziņojuma pamatā ir Eirobarometra speciālaptauja, kas veikta no 2025. gada februāra līdz martam.
	E-pārvaldes salīdzinošais pētījums E-pārvaldes etalons jau vairāk nekā desmit gadus uzrauga Eiropas Savienības galveno sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju, regulāri atjauninot savu metodiku, lai tā vienmēr atbilstu ES politikas vajadzībām.
	Platjoslas pārklājums Eiropā Šis pētījums ir uz datiem balstīts skatījums uz platjoslas pārklājumu 2024. gadā un progresu virzībā uz digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu.
	2025. gada digitālās desmitgades e-veselības rādītāju pētījums Šajā ziņojumā ir izklāstīti e-veselības mērķrādītāja uzraudzības rezultāti 2024. gada 31. decembrī attiecībā uz ES-27, Islandi un Norvēģiju.
	Deklarācijas par digitālajām tiesībām un principiem īstenošana Šajā pētījumā pētīts, kā dalībvalstis pilda savu apņemšanos ievērot digitālās tiesības un principus, un sniegti ieteikumi, kā uzlabot to īstenošanu visās dalībvalstīs.
	5G novērošanas centra ziņojums Šis ir neatkarīgs kopsavilkums par norisēm 5G ieviešanā ES, kurā novērtēts progress virzībā uz ES politikas mērķu sasniegšanu.
	ES līmeņa finansēšanas instrumentu kartēšana atbilstīgi digitālās desmitgades mērķrādītājiem Kopīgais pētniecības centrs (JRC) kartē, cik lielas investīcijas no ES finansējuma palīdz sasniegt digitālās desmitgades mērķrādītājus un mērķus, aptverot piecus galvenos finansēšanas instrumentus.
	Pētījums par uzņēmumu digitalizāciju ES dalībvalstīs Šajā pētījumā ir sniegta strukturēta analīze par to, kā ES dalībvalstis atbalsta uzņēmējdarbības digitalizāciju saskaņā ar digitālās desmitgades mērķrādītājiem, īpašu uzmanību pievēršot MI stratēģijām.