Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai padarītu Dāniju par digitālo līderi, izveidojot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Dānijā
Dānijas platjoslas stratēģijā ir noteikti vērienīgi pārklājuma mērķi 2025. gadam. Digitālās stratēģijas 2022.–2025. gadam un 2024.–2027. gadam pievēršas darba ņēmēju trūkumam, atbalstam klimata pārmaiņu mazināšanai, digitālajai iekļaušanai, mākslīgajam intelektam, zaļajai pārkārtošanai un digitālajai izglītībai.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrija (Klima, Energi- og Forsyningsministeriet) ir atbildīga par Dānijas platjoslas politikas izstrādi un pārvaldību. Tās galvenās darbības ietver telesakaru nozares tiesisko regulējumu un platjoslas mērķu noteikšanu, par kuriem kopīgi vienojas valdība.
- Dānijas Datu piegādes un infrastruktūras aģentūra (Styrelsen for Dataforsyning og Infrastruktur) ir daļa no Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrijas, un tās pienākumos ietilpst platjoslas interneta piekļuves un pieslēguma nodrošināšana. Aģentūra ir valsts platjoslas kompetences centrs (BCO).
- Dānijas Enerģētikas aģentūra (Energistyrelsen) ir daļa no Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrijas un darbojas kā galvenā valsts telesakaru regulatīvā iestāde Dānijā. Tā pārvalda enerģētiku un piegādi Dānijā, kā arī klimata iniciatīvas, kā arī strādā ar telekomunikācijām un ūdens un atkritumu regulēšanu.
- Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde, kas ir Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrijas padotībā esoša aģentūra , ir neatkarīga regulatīvā iestāde, kas atbild par tirgus analīzi un lēmumiem un veic uzdevumus interneta regulējuma un e-privātuma jomā.
- Dānijas Digitālās pārvaldības aģentūra ir Finanšu ministrijas aģentūra, kas izveidota, lai paātrinātu digitalizācijas procesus, kuri vajadzīgi Dānijas labklājības sabiedrības modernizēšanai. Aģentūra ir atbildīga par Dānijas digitalizāciju un valdības digitālo mērķu īstenošanu publiskajā sektorā.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Vienošanās par Dānijas platjoslas stratēģiju tika panākta 2021. gadā. Stratēģijas mērķi ir šādi: a) līdz 2025. gadam aptvert visas mājsaimniecības un uzņēmumus ar 100/30 Mb/s pieslēgumu, b) līdz 2025. gadam aptvert 98 % mājsaimniecību un uzņēmumu ar 1 Gb/s lejupielādes ātrumu un c) līdz 2030. gadam apzināt vajadzības un pieprasījumu pēc gigabitu ātruma.
Centrālā valdība, reģioni un pašvaldības ir vienojušās par digitālo stratēģiju 2022.–2025. gadam. Stratēģijā ir iekļautas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst darba ņēmēju trūkumu, atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un digitālo iekļaušanu.
Par digitalizācijas stratēģiju 2024.–2027. gadam tika paziņots 2023. gada novembrī. Valdība plāno ieguldīt aptuveni DKK 800 miljonus virzībā uz labāku digitālo nākotni Dānijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Stratēģijā ir iekļautas 25 iniciatīvas, kas nosaka turpmāko gadu digitālās attīstības virzienu, cita starpā mākslīgā intelekta, zaļās pārkārtošanās un bērnu un jauniešu digitālās izglītības jomā.
Dānijas Enerģētikas aģentūras publicētais 5G rīcības plāns Dānijai tiecas sekmīgi ieviest un izmantot 5G, koncentrējoties uz frekvencēm, izvēršanu, regulējumu un izmantošanas gadījumiem.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Platjoslas kartēšana: Dānijas Enerģētikas aģentūra uzrauga platjoslas attīstību, izmantojot kartēšanas rīku (Tjekditnet). Tā ir interaktīva piedāvāto un tehniski iespējamo ātrumu, pieejamo tehnoloģiju un abonementu nodrošinātāju kartēšana adrešu līmenī visām Dānijas adresēm, tostarp uzņēmumiem, mājsaimniecībām, sabiedriskajām ēkām un brīvdienu mājām. Kartēšana aptver gan fiksēto piekļuvi, gan mobilo pārklājumu. Ir pieejami arī apkopoti dati par aptvērumu pašvaldību vai reģionālā līmenī. Vietne piedāvā rīku, lai izmērītu lietotāju pašreizējā savienojuma ātrumu un kvalitāti.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti
Dānijas galvenā uzmanība ir pievērsta ātrdarbīga tīkla infrastruktūras izvēršanai, pamatojoties uz privātām investīcijām, galvenokārt ar tirgū balstītu izvēršanu un tehnoloģiski neitrālu regulējumu, ko atbalsta ar ierobežotām publiskām dotācijām lauku apvidos, kuri nav komerciāli dzīvotspējīgi. Būtiska loma procesa koordinēšanā un veicināšanā sadarbībā ar telekomunikāciju operatoriem ir pašvaldībām. Publiskais finansējums ir rezervēts teritorijām ar vāju platjoslas pārklājumu. Šajā kontekstā 2024. gadā valsts platjoslas kopfondam ir piešķirti aptuveni 10 miljoni EUR.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Dānijā
Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu, iepazīstieties ar valstu ziņojumiem par Digital Economy & Society Index (DESI). Valstu dati ir pieejami arī Enerģētikas aģentūras tīmekļa vietnē.
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatīt Eiropas 5G novērošanas centra ziņojumā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
angļu
- Digitālā stratēģija 2022.–2025. gadam
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem ES-27
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
dāņu
- Den fællesoffentlige digitaliseringsstrategi 2022.–2025. gadam
- Digitalizācijas stratēģijas 2024.–2027. gadam
- Bredbåndspuljen
Kontaktinformācija
BCO Denmark (Valsts platjoslas kompetences birojs): Dānijas Datu piegādes un infrastruktūras aģentūra (Styrelsen for Dataforsyning og Infrastruktur)
Adrese: Rentemestervej 8, 2400 København, Dānija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +45 51 15 78 92
Tīmekļa vietne
Dānijas Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrija (Klima, Energi- og Forsyningsministeriet)
Adrese: Stormgade 2-6, 1470 Kopenhāgena, Dānija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +45 33 92 28 00
Tīmekļa vietne
Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrija (Erhvervsministeriet)
Adrese: Slotsholmsgade 10-12, 1216 Kopenhāgena, Dānija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +45 33 92 33 50
Tīmekļa vietne
Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde (Erhvervsstyrelsen)
Adrese: Langelinie Allé 17, 2100 Kopenhāgena, Dānija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +45 35 29 10 00
Tīmekļa vietne
Digitālās pārvaldības aģentūra (Digitaliseringsstyrelsen)
Adrese: Landgreven 4, 1017 Kopenhāgena, Dānija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +45 3392 5200
Tīmekļa vietne
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, kas pieņemts 2016. gadā, ir redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit Spānijas digitālās programmas stratēģiskajām prioritātēm.
Attīstot platjoslas tīklus, Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātram internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programma un Valsts stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu savienojamībai 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Uzticamas un spēcīgas digitālās infrastruktūras paplašināšana un digitālās plaisas novēršana ir Nīderlandes digitālās infrastruktūras politikas uzmanības centrā.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Sakaru infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķrādītājus.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus, un tās mērķis ir 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitiem pilsētu un lauku teritorijās, un 5G pārklājums visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam visiem nodrošināt gigabitu savienojamību.
Īrijas valsts platjoslas plānā ir paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2022.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 95 % mājsaimniecību ir gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no pieciem stratēģiskajiem virzieniem un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un 2022. gada Gigabitu stratēģijā prioritāte ir FTTH un 5G tīklu piegāde visā valstī.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstītai optiskās šķiedras tīklu izvēršanai, ko atbalsta ar valsts līdzekļiem nepietiekami apkalpotām teritorijām, un vietējām pašvaldībām paredzētiem padomiem par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi pamata platjoslas pārklājumu visā valstī. Igaunijas Digitālajā programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas stratēģiskā pieeja ĻAVT būvniecībai.
Kipras platjoslas plānā ir noteikti stratēģiskie mērķi 2021.–2025. gadam un ietverti likumdošanas un regulatīvie pasākumi, kā arī praktisks atbalsts platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam un daļēji 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Connected Bulgaria” un elektronisko sakaru politika tika atjaunināti un pieņemti 2020. gada augustā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā ar nosaukumu Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās baltās zonas, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādei visā valstī līdz 2030. gadam.