Kopsavilkums par platjoslas attīstību Dānijā
Dānijas platjoslas stratēģijā ir izvirzīti vērienīgi pārklājuma mērķi 2025. gadam. Digitālās stratēģijas 2022.–2025. gadam un 2024.–2027. gadam pievēršas darba ņēmēju trūkumam, atbalstam klimata pārmaiņu mazināšanai, digitālajai iekļaušanai, mākslīgajam intelektam, zaļajai pārejai un digitālajai izglītībai.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrija (Klima, Energi- og Forsyningsministeriet) ir atbildīga par Dānijas platjoslas politikas izstrādi un administrēšanu. Tās galvenās darbības ietver telekomunikāciju nozares tiesisko regulējumu un platjoslas mērķu noteikšanu, par kuriem kopīgi vienojas valdība.
- Dānijas Enerģētikas aģentūra (Energistyrelsen) ir Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrijas daļa un darbojas kā galvenā valsts regulatīvā iestāde telekomunikāciju jomā Dānijā. Aģentūra ir valsts platjoslas kompetences centrs, un tās uzdevumos ietilpst platjoslas politikas īstenošana, jautājumi, kas saistīti ar fizisko infrastruktūru, ceļa tiesībām, radioiekārtām, tīkla neitralitāti un spektra pārvaldību.
- Dānijas uzņēmējdarbības iestāde, kas ir Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrijas pakļautībā esoša aģentūra, ir neatkarīga regulatīvā iestāde, kas atbild par tirgus analīzi un lēmumiem un veic uzdevumus saistībā ar interneta regulējumu un e-privātumu.
- Dānijas Digitālās valdības aģentūra ir Finanšu ministrijas aģentūra, kas izveidota, lai paātrinātu digitalizācijas procesus, kas vajadzīgi, lai modernizētu Dānijas labklājības sabiedrību. Aģentūra ir atbildīga par Dānijas digitalizāciju un ir atbildīga par valdības digitālo mērķu īstenošanu publiskajā sektorā.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Par Dānijas platjoslas stratēģiju tika panākta vienošanās 2021. gadā. Stratēģijas mērķi ir šādi: a) līdz 2025. gadam aptver visas mājsaimniecības un uzņēmumus par 100/30 Mb/s pieslēgumu, b) līdz 2025. gadam aptver 98 % mājsaimniecību un uzņēmumu ar lejupielādes ātrumu 1 Gb/s un c) nosaka vajadzības un pieprasījumu pēc gigabitu ātruma līdz 2030. gadam.
Centrālā valdība, reģioni un pašvaldības ir vienojušās par digitālo stratēģiju 2022.–2025. gadam. Stratēģija ietver iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst darba ņēmēju trūkumu, atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un digitālo iekļaušanu.
Digitalizācijas stratēģija 2024.–2027. gadam tika paziņota 2023. gada novembrī. Valdība plāno ieguldīt aptuveni DKK 800 miljonus, lai virzītos uz labāku digitālo nākotni Dānijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Stratēģija ietver 25 iniciatīvas, kas nosaka turpmāko gadu digitālās attīstības virzienu, cita starpā mākslīgā intelekta, zaļās pārkārtošanās un digitālās izglītības jomā bērnu un jauniešu vidū.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Platjoslas kartēšana: Dānijas Enerģētikas aģentūra uzrauga platjoslas attīstību, izmantojot kartēšanas rīku (Tjekditnet). Tā ir piedāvātā un tehniski iespējamā ātruma, pieejamo tehnoloģiju un abonementu sniedzēju interaktīva kartēšana adrešu līmenī visām Dānijas adresēm, tostarp uzņēmumiem, mājsaimniecībām, sabiedriskajām ēkām un brīvdienu mājām. Kartēšana aptver gan fiksēto piekļuvi, gan mobilo sakaru pārklājumu. Ir pieejami arī apkopoti dati par aptvērumu pašvaldību vai reģionālā līmenī. Vietne piedāvā rīku, lai izmērītu ātrumu un kvalitāti lietotāju pašreizējo savienojumu.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti
Dānija galvenokārt pievēršas ātrdarbīga tīkla infrastruktūras izvēršanai, kuras pamatā ir privāti ieguldījumi, galvenokārt izmantojot uz tirgu balstītu izvēršanu un tehnoloģiski neitrālu regulējumu, ko atbalsta ar ierobežotām publiskām dotācijām nekomerciālos lauku apgabalos. Būtiska loma ir atvēlēta pašvaldībām, koordinējot un veicinot procesu sadarbībā ar telekomunikāciju operatoriem. Publiskais finansējums ir rezervēts teritorijām ar vāju platjoslas pārklājumu. Šajā kontekstā 2022. un 2023. gadā valsts platjoslas fondam tika piešķirti 13,5 miljoni EUR.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Dānijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI). Valstu dati ir pieejami arī Enerģētikas aģentūras vietnē.
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Valstu publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Digitālā stratēģija 2022.–2025. gadam
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Norādījumi par ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
Dāņu
Kontaktinformācija
Dānijas BCO (valsts platjoslas kompetences birojs): Dānijas Datu piegādes un infrastruktūras aģentūra (Styrelsen for Dataforsyning og Infrastruktur)
Adrese: Rentemestervej 8, 2400 København, Dānija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 45 51 15 78 92 Mājas lapa
Dānijas Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrija (Klima, Energi- og Forsyningsministeriet)
Adrese: Stormgade 2–6, 1470 Kopenhāgena, Dānija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 45 33 92 28 00 Mājas lapa
Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrija (Erhvervsministeriet)
Adrese: Slotsholmsgade 10–12, 1216 Kopenhāgena, Dānija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 45 33 92 33 50 Mājas lapa
Dānijas uzņēmējdarbības iestāde (Erhvervsstyrelsen)
Adrese: Langelinie Allé 17, 2100 Kopenhāgena, Dānija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 45 35 29 10 00 Mājas lapa
Digitālās pārvaldības aģentūra (Digitaliseringsstyrelsen)
Adrese: Landgreven 4, 1017 Kopenhāgena, Dānija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 45 3392 5200 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.