
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Dānijā
Dānijas platjoslas stratēģijā ir noteikti vērienīgi pārklājuma mērķi 2025. gadam. Digitālā stratēģija 2022.–2025. gadam pievēršas darbinieku trūkumam, atbalsta sniegšanai klimata pārmaiņu mazināšanai un digitālajai iekļaušanai.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrija (Klima, Energi- og Forsyningsministeriet) ir atbildīga par Dānijas platjoslas politikas izstrādi un pārvaldību. Tās galvenās darbības ietver telekomunikāciju nozares tiesisko regulējumu un platjoslas mērķu noteikšanu, par kuriem kopīgi vienojas valdība.
- Dānijas Enerģētikas aģentūra (Energistyrelsen) ir Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrijas daļa un darbojas kā galvenā valsts regulatīvā iestāde telekomunikāciju jomā Dānijā. Aģentūra ir valsts platjoslas kompetences centrs, un tās uzdevumi ietver platjoslas politikas īstenošanu, jautājumus, kas saistīti ar fizisko infrastruktūru, labās puses, radioiekārtām, tīkla neitralitāti un spektra pārvaldību.
- Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde, kas ir Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrijas pakļautībā esoša aģentūra, ir neatkarīga regulatīvā iestāde, kas atbild par tirgus analīzi un lēmumiem un veic uzdevumus saistībā ar interneta regulējumu un e-privātumu.
- Dānijas Digitālās pārvaldības aģentūra irFinanšu ministrijas aģentūra, kas izveidota, lai paātrinātu digitalizācijas procesus, kas nepieciešami Dānijas labklājības sabiedrības modernizācijai. Aģentūra ir atbildīga par Dānijas digitalizāciju un ir atbildīga par valdības digitālo mērķu īstenošanu publiskajā sektorā.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi
Dānijas platjoslas stratēģija tika panākta 2021. gadā. Stratēģijas mērķi ir šādi: a) aptver visas mājsaimniecības un uzņēmumus par 100/30 Mb/s pieslēgumu līdz 2025. gadam, b) līdz 2025. gadam aptver 98 % mājsaimniecību un uzņēmumu ar lejupielādes ātrumu 1 Gb/s un c) nosaka vajadzības un pieprasījumu pēc gigabitu ātrumiem līdz 2030. gadam.
Centrālā valdība, reģioni un pašvaldības ir vienojušās par digitālo stratēģiju 2022.–2025. gadam. Stratēģijā ir iekļautas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst darba ņēmēju trūkumu, atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un digitālo iekļaušanu.
Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai
- Platjoslas kartēšana: Dānijas Enerģētikas aģentūra uzrauga platjoslas attīstību, izmantojot kartēšanas rīku (Tjekditnet). Tā ir piedāvāto un tehniski iespējamo ātrumu, pieejamo tehnoloģiju un abonementu sniedzēju interaktīva kartēšana adreses līmenī visām Dānijas adresēm, tostarp uzņēmumiem, mājsaimniecībām, sabiedriskajām ēkām un brīvdienu mājokļiem. Kartēšana aptver gan fiksēto piekļuvi, gan mobilo aptvērumu. Ir pieejami arī apkopoti dati par aptvērumu pašvaldību vai reģionālā līmenī. Vietne piedāvā rīku, lai izmērītu lietotāju pašreizējā savienojuma ātrumu un kvalitāti.
Valsts un reģionālie platjoslas finansēšanas instrumenti
Dānijas galvenā uzmanība ir pievērsta ātrgaitas tīkla infrastruktūras izvēršanai, pamatojoties uz privātām investīcijām, galvenokārt izmantojot uz tirgu balstītu izvēršanu un tehnoloģiski neitrālu regulējumu, ko atbalsta ierobežotas valsts dotācijas lauku nekomerciāli dzīvotspējīgos apgabalos. Svarīga loma ir pašvaldībām procesa koordinēšanā un veicināšanā sadarbībā ar telekomunikāciju operatoriem. Publiskais finansējums ir rezervēts apgabaliem ar sliktu platjoslas pārklājumu. Šajā sakarā 2022. gadā valsts platjoslas fondam ir piešķirti 13,5 miljoni EUR.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Dānijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI). Valstu dati ir pieejami arī Enerģētikas aģentūras tīmekļa vietnē.
Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.
Valstu publikācijas un preses dokumenti
Latviešu valoda
- Digitālā stratēģija 2022.–2025. gadam
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Ceļvedis ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
Dāņu dāņu valoda
Kontaktinformācija
BCO Denmark (Platjoslas kompetenču valsts birojs): Dānijas Datu piegādes un infrastruktūras aģentūra (Styrelsen for dataforsyning og Infrastruktur)
E-pasta adrese: Rentemestervej 8, 2400 København, Dānija Kontaktinformācija pa e-pastu Tālrunis: + 45 51 15 78 92 Tīmekļa vietne
Dānijas Klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrija (Klima, Energi- og Forsyningsministeriet)
E-pasta adrese: Stormgade 2–6, 1470 Kopenhāgena, Dānija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 45 33 92 28 00 Mājas lapa
Dānijas Rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu ministrija (Erhvervsministeriet)
E-pasta adrese: Slotsholmsgade 10–12, 1216 Kopenhāgena, Dānija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 45 33 92 33 50 Mājas lapa
Dānijas Uzņēmējdarbības iestāde (Erhvervsstyrelsen)
E-pasta adrese: Langelinie Allé 17, 2100 Kopenhāgena, Dānija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 45 35 29 10 00 Mājas lapa
Digitālās pārvaldības aģentūra (Digitalizeringsstyrelsen)
E-pasta adrese: Landgreven 4, 1017 Kopenhāgena, Dānija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 45 3392 5200 Tīmekļa vietne
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas 2016. gadā pieņemtajā valsts platjoslas plānā ir pilnībā savienota Zviedrija, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm ir komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.
Latvija atbalsta Gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, jaunināmu uz gigabitu, pilsētām un laukiem, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekta mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi — 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.