Kopsavilkums par platjoslas attīstību Ungārijā
Valsts digitalizācijas stratēģija 2021.–2030. gadam tika apstiprināta 2021. gadā. Tās mērķis ir nodrošināt 95 % mājsaimniecību gigabitu tīklus, uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, atbalstīt uzņēmējdarbības procesu digitalizāciju, kā arī palielināt e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanu.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Par stratēģijām attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, tostarp platjoslas politiku, izmantošanu atbild Tehnoloģiju un rūpniecības ministrija (Technológiaiés Ipari Minisztérium).
- Valdības informācijas tehnoloģiju attīstības aģentūra (KIFÜ) darbojas Tehnoloģiju un rūpniecības ministrijas uzraudzībā. Aģentūra pārvalda IT projektus, kas saistīti ar centrālo valsts pārvaldi un vada valdību, piemēram, Superfast Internet programmu, un darbojas kā valsts platjoslas kompetences birojs (BCO).
- Valsts plašsaziņas līdzekļu informācijas sakaru iestāde (Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság, NMHH) nodrošina noteikumus par fiksētajiem un bezvadu elektroniskajiem sakariem un ir atbildīga arī par bezvadu platjoslas stratēģiju.
- Iekšlietu ministrija (Belügyminisztérium)iratbildīga par e-pārvaldes jautājumiem un bija iesaistīta Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam sagatavošanā.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi un pasākumi
Ungārijas Valsts digitalizācijas stratēģija 2021.–2030. gadam tika apstiprināta 2021. gada rudenī. Stratēģijas pamatā ir četri pīlāri: digitālā infrastruktūra, digitālās prasmes, digitālā ekonomika un digitālais stāvoklis. Tajā ir noteikti šādi mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam:
- 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli,
- mazāk nekā 2 % cilvēku bez digitālajām prasmēm vecuma grupā no 16 līdz 71 gadam,
- vairāk nekā 30 % procesu uzņēmumos ir digitalizēti,
- 90 % iedzīvotāju izmanto e-pārvaldes pakalpojumus.
Stratēģijā ir izklāstīti infrastruktūras, izglītības un ekonomiskā atbalsta pasākumi. Lai nodrošinātu vadu un bezvadu digitālās infrastruktūras pieejamību ar atbilstošām pakalpojumu spējām un kvalitāti, stratēģijā ir paredzēta gigabitu tīklu attīstība, izglītības un augstākās izglītības iestāžu digitālā infrastruktūra, valsts telekomunikāciju pamattīkla turpmāka attīstība, bezvadu sakari profesionālajām organizācijām, superdatošanas jaudas paplašināšana, kā arī 5G tīklu attīstības veicināšana.
Gigabitiem spējīgu tīklu attīstība ietvers plašus īstenošanas pasākumus:
- valsts mēroga tīkla attīstības programmas “Gigabit Hungary 2030” plānošana un īstenošana, kas savienota ar 5G, lai līdz 2030. gada beigām būtu pieejami interneta pieslēgumi ar ātrumu vismaz 1 Gb/s,
- infrastruktūras un tīklu koplietošanas precizēšana saskaņā ar konkurences tiesībām un noteikumi par piekļuvi optiskajiem un radio tīkliem, jo īpaši pasīvo (un daļēji aktīvo) infrastruktūras elementu koplietošana,
- transponēt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu valsts tiesību aktos,
- pārskatīt un, ja nepieciešams, grozīt noteikumus par telekomunikāciju tīklu būvniecību,
- mazināt ziņošanas un administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem,
- pārskatīt sakaru pakalpojumu kvalitātes un patērētāju aizsardzības noteikumus, pārskatīt standartus, formulēt minimālās prasības,
- paziņojumu regulas pārskatīšana, lai labāk atbalstītu politikas mērķus, kas saistīti ar digitalizāciju, mikrolīmeņa un makrolīmeņa konkurētspēju,
- elektronisko sakaru tīklu valsts standartu atjaunināšana,
- pozicionēt digitālos tīklus kā sabiedrībai kritiski svarīgu infrastruktūru.
Lai veicinātu 5G tīklu attīstību, būs vajadzīgi turpmāki vairāki pasākumi:
- stiprināt un paplašināt 5G koalīcijas darbību,
- uzsākot stratēģiskus nolīgumus starp pakalpojumu sniedzējiem un valdību, lai paātrinātu jaunāko fiksēto un mobilo un konverģēto tehnoloģiju attīstību,
- pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta shēmas izstrāde saskaņā ar digitālās infrastruktūras attīstību, jo īpaši 5G,
- Széchenyi István universitātes 5G izcilības centra attīstība,
- ieguldījums ES 5G koridoru būvniecībā,
- 6G tehnoloģijas sākotnējā analīze.
Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti
- Aizdevumi: Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam finanšu resursi no Ekonomikas attīstības un inovācijas darbības programmas (EDIOP/GINOP) atbalsta publisko platjoslas tīklu paplašināšanu un ātrdarbīgu savienojumu paplašināšanu. Valstu fondi palīdz paplašināt platjoslas tīklus nekonverģentā VidusUngārijas reģionā.
- ESI fondi: 2014.–2020. gada programmās tiek lēsts, ka ieguldījumi NGA ātrdarbīgos platjoslas tīklos ar ātrumu 30 Mb/s vai vairāk sasniegs EUR 253 miljonus. Daļu platjoslas budžeta iztērēs, izmantojot finanšu instrumentus.
- Superfast Internet programma (SZIP): Lielākā daļa projektu īstenoja FTTH (šķiedra uz mājām), nodrošinot gigabitu ātrumu. SZIP, ko finansē no ES struktūrfondiem un kas paredzēts, lai segtu gandrīz 410,000 mājsaimniecību, līdz 2023. gadam nodrošina vismaz 30 Mb/s platjoslas interneta pakalpojumus. Teritorijās, kas nav komerciāli dzīvotspējīgas, ir izveidota valsts atbalsta shēma EUR 250 miljonu apmērā, lai nodrošinātu platjoslas izvēršanu. Līdz 2020. gada beigām gandrīz ceturto daļu no miljonam mājsaimniecību ar SZIP starpniecību nodrošināja vismaz 30 Mb/s platjosla.
- Ungārijas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) ir paredzēti 30 % no sava piešķīruma digitālajiem pasākumiem (1,7 miljardi EUR). Plānā ir iekļauts visaptverošs tiesību aktu kopums ekonomikas un sabiedrības digitālās pārveides veicināšanai. Lielākā daļa komponentu ietver pasākumus digitālās pārkārtošanās jomā. Ir plānoti būtiski pasākumi, lai uzlabotu digitālo aprīkojumu un prasmes pamatizglītībā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar publiskās pārvaldes un veselības, transporta un enerģētikas nozares digitalizāciju.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Ungārijā
Jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām skatiet rezultātu pārskata ziņojumos un valstu ziņojumos par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētiem spektra piešķīrumiem skatīt Eiropas 5G novērošanas centrā.
Publikācijas un preses dokumenti
Angļu
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Norādījumi par ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
Ungāru
- Portāls szelessav.net vāc un apkopo pakalpojumu kvalitātes datus par platjoslas pakalpojumiem
- Szupergyors interneta programma (SZIP)
- Nemzeti Digitalizációs Stratégia (NDS) 2021–2030
Kontaktinformācija
Ungārijas BCO (valsts platjoslas kompetences birojs): Tehnoloģiju un rūpniecības ministrija, Informācijas komunikācijas valsts sekretariāts
Adrese: Iskola u. 13, Budapešta, 1011 Ungārija
Sazinieties pa e-pastu
Tālr.: + 36 30 977 4707 Mājas lapa
Valsts plašsaziņas līdzekļu un informācijas komunikācijas iestāde (Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság)
Adrese: Ostrom u. 23–25, 1015 Budapest, Ungārija
Sazinieties pa e-pastu
Tālrunis: + 36 1 4577100 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas valsts platjoslas plānā, ko pieņēma 2016. gadā, ir pausts redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan attiecībā uz ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovēnija izvēlas tehnoloģisko neitralitāti un tirgus dinamiku platjoslas tīklu attīstībā, jo īpaši uz infrastruktūru un pakalpojumiem balstītu konkurenci.
Slovākija ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt visām mājsaimniecībām piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānija koncentrējas uz valsts platjoslas tīkla izveidi kā soli ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Programma Portugal Digital un Valsts savienojamības stratēģija ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos 2023.–2030. gadam veido digitālās infrastruktūras attīstību Portugālē.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam lauku apvidiem nodrošināt 100 Mb/s, kā arī atbalstīt gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plānā paredzēts, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem.
Valsts platjoslas plāns 2021.–2027. gadam veicina fiksētu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G tīklu izmantošanu. Grieķijas Digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gadam mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes dod priekšroku uz konkurenci balstīta optiskās šķiedras tīkla izvēršanai, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir valsts mērogā nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par līderi digitālajā jomā, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju...
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksētu un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.