
Kopsavilkums par platjoslas attīstību Ungārijā
Valsts digitalizācijas stratēģija 2021.–2030. gadam tika apstiprināta 2021. gadā. Tā mērķis ir nodrošināt 95 % mājsaimniecību ar gigabitu tīkliem, uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, atbalstīt uzņēmējdarbības procesu digitalizāciju, kā arī palielināt e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanu.
Valsts platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Tehnoloģijas un rūpniecības ministrija (Technológiaiés Ipari Minisztérium) atbild par stratēģijām attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu,tostarp platjoslas politiku.
- Valsts informācijas tehnoloģiju attīstības aģentūra (KIFÜ) darbojas Tehnoloģiju un rūpniecības ministrijas pārraudzībā. Aģentūra pārvalda IT projektus, kas saistīti ar centrālo valsts pārvaldi un ko vada valdība, piemēram, Superfast Internet Programma, un darbojas kā valsts platjoslas kompetenču birojs (BCO).
- Valsts plašsaziņas līdzekļu informācijas komunikācijas iestāde (Nemzeti Média-és Hírközlési Hatóság, NMHH) nodrošina regulējumu attiecībā uz fiksētajiem un bezvadu elektroniskajiem sakariem un ir atbildīga arī par bezvadu platjoslas stratēģiju.
- Iekšlietu ministrija (Belügyminisztérium)iratbildīga par e-pārvaldes jautājumiem un piedalījās Valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam sagatavošanā.
Platjoslas attīstības galvenie mērķi un pasākumi
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģija 2021.–2030. gadam tika apstiprināta 2021. gada rudenī. Stratēģijas pamatā ir četri pīlāri: digitālā infrastruktūra, digitālās prasmes, digitālā ekonomika un digitālais stāvoklis. Tajā noteikti šādi mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam:
- 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli,
- mazāk nekā 2 % cilvēku bez digitālajām prasmēm vecuma grupā no 16 līdz 71 gadiem,
- vairāk nekā 30 % procesu uzņēmumos tiek digitalizēti;
- 90 % iedzīvotāju izmanto e-pārvaldes pakalpojumus.
Stratēģijā ir izklāstīti infrastruktūras, izglītības un ekonomiskā atbalsta pasākumi. Lai nodrošinātu vadu un bezvadu digitālās infrastruktūras pieejamību ar atbilstošām pakalpojumu iespējām un kvalitāti, stratēģijā ir paredzēta gigabitu tīklu, izglītības un augstākās izglītības iestāžu digitālās infrastruktūras attīstība, valsts telekomunikāciju pamattīkla turpmāka attīstība, bezvadu sakari profesionālām organizācijām, superdatošanas jaudas paplašināšana, kā arī 5G tīklu attīstības veicināšana.
Gigabitu spējīgu tīklu attīstība ietvers plašus īstenošanas pasākumus:
- plānot un īstenot valsts mēroga tīkla “Gigabit Hungary 2030” attīstības programmu, kas savienota ar 5G, lai līdz 2030. gada beigām būtu pieejami interneta savienojumi ar ātrumu vismaz 1 Gb/s,
- infrastruktūras un tīkla koplietošanas precizēšana saskaņā ar konkurences tiesību aktiem un noteikumi par piekļuvi optiskajiem un radiotīkliem, jo īpaši pasīvo (un daļēji aktīvo) infrastruktūras elementu koplietošana,
- Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšana valsts tiesību aktos,
- telekomunikāciju tīklu būvniecības noteikumu pārskatīšana un, ja nepieciešams, grozīšana,
- mazināt ziņošanas un administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem,
- sakaru pakalpojumu kvalitātes un patērētāju aizsardzības noteikumu pārskatīšana, standartu pārskatīšana, minimālo prasību formulēšana,
- paziņojumu regulas pārskatīšana, lai labāk atbalstītu politikas mērķus saistībā ar digitalizāciju, mikrolīmeņa un makrolīmeņa konkurētspēju,
- atjaunināt valsts elektronisko sakaru tīklu standartus,
- digitālo tīklu pozicionēšana kā būtiska infrastruktūra plašai sabiedrībai.
Lai veicinātu 5G tīklu attīstību, būs vajadzīgi vairāki turpmāki pasākumi:
- stiprināt un paplašināt 5G koalīcijas darbību,
- uzsākt stratēģiskus nolīgumus starp pakalpojumu sniedzējiem un valdību, lai paātrinātu modernu fiksēto un mobilo un konverģēto tehnoloģiju attīstību,
- pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta shēmas izstrāde saskaņā ar digitālās infrastruktūras attīstību, jo īpaši 5G,
- Széchenyi István University 5G izcilības centra attīstība,
- ieguldījums ES 5G koridoru būvniecībā,
- 6G tehnoloģijas iepriekšēja analīze.
Valsts un reģionālie platjoslas finansēšanas instrumenti
- Kredīti: Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam finanšu resursi no Ekonomikas attīstības un inovācijas darbības programmas (EDIOP/GINOP) atbalsta publisko platjoslas tīklu paplašināšanu un ātrgaitas savienojumu paplašināšanu. Valstu fondi palīdz paplašināt platjoslas tīklus nekonverģentā Tuvo ungāru reģionā.
- ESIF fondi: 2014.–2020. gada programmās lēsts, ka ieguldījumi NGA ātrdarbīgos platjoslas tīklos ar ātrumu 30 Mb/s vai vairāk sasniegs 253 miljonus euro. Daļa no platjoslas budžeta tiks iztērēta, izmantojot finanšu instrumentus.
- Superfast Internet Programma (SZIP): Lielākā daļa projektu ieviesa FTTH (šķiedra uz mājām), kas nodrošina gigabitu ātrumu. SZIP, ko finansē no ES struktūrfondiem un kas paredzēts, lai aptvertu gandrīz 410 000 mājsaimniecību, līdz 2023. gadam nodrošina vismaz 30 Mb/s platjoslas interneta pakalpojumu. Apgabaliem, kas nav komerciāli dzīvotspējīgi, ir izveidota valsts atbalsta shēma 250 miljonu euro apmērā, lai nodrošinātu platjoslas izvēršanu. Līdz 2020. gada beigām gandrīz ceturtdaļu miljonu mājsaimniecību ar SZIP starpniecību nodrošināja vismaz 30 Mb/s platjosla.
Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Ungārijā
Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām, skatiet rezultātu pārskata ziņojumus un valstu ziņojumus par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).
Spektra piešķiršana bezvadu platjoslai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatiet Eiropas 5G observatorijā.
Publikācijas un preses dokumenti
Latviešu valoda
- Pētījums par valsts platjoslas plāniem
- Ceļvedis ātrgaitas platjoslas ieguldījumiem
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā
- Pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā
Ungāru ungāru
- Portāls szelessav.net apkopo un apkopo pakalpojumu kvalitātes datus par platjoslu
- Szupergyors interneta programma (SZIP)
- Nemzeti Digitalizációs Stratégia (NDS) 2021–2030
Kontaktinformācija
BCO Hungary (Platjoslas kompetenču valsts birojs): Tehnoloģiju un rūpniecības ministrija, Informācijas komunikācijas valsts sekretariāts
E-pasta adrese: Iskola u. 13, Budapešta, 1011 Ungārija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 36 30 977 4707 Tīmekļa vietne
Valsts plašsaziņas līdzekļu un informācijas komunikācijas iestāde (Nemzeti Média-és Hírközlési Hatóság)
E-pasta adrese: Ostrom u. 23–25, 1015 Budapest, Ungārija Sazināties pa e-pastu Tālrunis: + 36 1 4577100 Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas 2016. gadā pieņemtajā valsts platjoslas plānā ir pilnībā savienota Zviedrija, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī ir viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus un tiecas uz 100 Mb/s, kas ir uzlabojams līdz gigabitam, pilsētu un lauku teritorijās, kā arī 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par digitālo līderi, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Beļģijas platjoslas stratēģija ir iekļauta plašākā politikas stratēģijā Digital Belgium. Fiksētās un mobilās platjoslas valsts plāna mērķis ir likvidēt atlikušās “baltās zonas”, kurās ātrdarbīgi pakalpojumi nav pieejami. Samazinot izmaksas un samazinot administratīvo slogu...
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.