Zemu izmaksu FTTH tīkls, lai atdzīvinātu Aller ieleju, Spānija
Tiešo investīciju modelis: publisko pašvaldību tīkla modelis (publisks DBO)
Šajā modelī valsts iestāde būvē platjoslas tīklu pašvaldībā, apgabalā vai reģionā (DBO ir projektēšana, būvniecība un ekspluatācija). Izvietošanu vada un tieši kontrolē valsts iestāde. Šajā nolūkā jaunizveidots uzņēmums vai specializēta nodaļa esošajā komunālajā sektorā tieši vai ar standarta iepirkuma palīdzību ievieš tīklu tirgū. Valsts iestāde saglabā īpašumtiesības uz tīklu un vada ekspluatāciju un uzturēšanu. Pēc tam tīklu parasti dara pieejamu visiem tirgus dalībniekiem (atvērtas piekļuves tīkls). Valsts iestādei vai īpašam nolūkam dibinātam uzņēmumam ir vajadzīga ievērojama iesaistīšanās, un tas uzņemas visus darbības finansiālos riskus, tomēr tas arī saglabā pilnīgu kontroli pār tīkla uzbūvi un izmantošanas veidu.
Koncesijas modelis: privāti pārvaldīts pašvaldības tīkla modelis
Šajā modelī valsts iestāde iepērk platjoslas tīkla būvniecību un ekspluatāciju pašvaldībā, apgabalā vai reģionā no privāta dalībnieka (saukts arī par publisko ārpakalpojumu vai koncesijas modeli), kas saņem koncesiju tīkla ekspluatācijai ilgu laiku, parasti divdesmit līdz trīsdesmit gadus.
Nolīgtais privātais uzņēmums parasti izveido atvērtu, operatoru neitrālu tīklu, kurā konkurējoši pakalpojumu sniedzēji var sniegt savus pakalpojumus visiem galalietotājiem. Valsts iestāde saglabā īpašumtiesības uz pasīvo infrastruktūru. Valsts iestādei kā tīkla īpašniecei ir liela ietekme uz projektēšanas un pakalpojumu sniegšanas procesu.
Lai visiem pakalpojumu sniedzējiem garantētu taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus, privātajam uzņēmumam, kas būvē un ekspluatē tīklu, ideālā gadījumā būtu jāliedz sniegt savus pakalpojumus. Tomēr tas ne vienmēr notiek galvenokārt tāpēc, ka dažās dalībvalstīs trūkst operatoru neitrālu tīkla nodrošinātāju un neatkarīgu pakalpojumu sniedzēju, kā arī nepietiekama informētība par šo iespēju.
Nolīgtais uzņēmums uzņemas ieguldījumu un uzņemas visus ieņēmumus, kā arī uzņēmējdarbības riskus visā līguma darbības laikā. Līguma beigās tīkla infrastruktūra paliek publiskai iestādei, kas pēc tam var nolemt pagarināt līgumu, parakstīt līgumu ar citu uzņēmumu vai pat pilnībā mainīt tā iesaisti un pieņemt pašvaldības publiskā tīkla modeli.
Kopienas atbalsta modelis
Šajā modelī ieguldījumi platjoslā tiek veikti kā vietējo iedzīvotāju privāta iniciatīva (augšupēja pieeja). Šādi projekti kopumā ir bijuši ļoti veiksmīgi, veicinot galalietotāju iesaistīšanos un veidojot finansiāli ilgtspējīgus gadījumus. Konkurences pakāpe dažādos projektos, kuros izmanto atvērtā tīkla uzņēmējdarbības modeli ar labu konkurences līmeni, atšķiras ar citiem projektiem, kuri vairākus gadus darbojas kā vertikāli integrēti operatori vai iepērk pakalpojumus no viena operatora.
Lai nodrošinātu atvilces maršrutēšanas savienojumus, publiskā iestāde var atbalstīt līdzfinansēšanu un labās puses (RoW) piešķiršanu, regulējumu un koordināciju ar citiem infrastruktūras izvēršanas veidiem un piekļuvi publiskajai infrastruktūrai un klātbūtnes punktiem. Valsts iestādes var arī palīdzēt radīt taisnīgus nosacījumus visiem operatoriem, kas vēlas piekļūt infrastruktūrai.
Operatora subsīdiju modelis (starpību finansējums vai privāts PBO)
Šajā modelī valsts iestāde nav tieši iesaistīta reģiona platjoslas izvēršanas projektos, bet subsidē vienu tirgus dalībnieku, lai modernizētu savu infrastruktūru. Vēsturiskajiem telekomunikāciju operatoriem un lielajiem alternatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem parasti pieder pasīvā infrastruktūra, aktīvais aprīkojums un pakalpojumi galalietotājiem, izmantojot vertikāli integrētu modeli.
Valsts iestāde finansē plaisu starp to, kas ir komerciāli dzīvotspējīgs, un segumu, ko valsts iestāde cenšas sasniegt. Finansējums tiek piedāvāts kā dotācija vienam vai vairākiem privātiem operatoriem.
Šā modeļa priekšrocības ir salīdzinoši vienkāršas līgumiskas vienošanās, relatīvi ātras izvēršanas potenciāls un risku kompensēšana dotāciju saņēmējam/operatoram. Tomēr publiskās iestādes nesaņems finansiālus ieguvumus, bet tām būs jāsaskaras ar lielāku finansējuma pieprasījumu katram jaunajam izvēršanas posmam, tādējādi radot lielākas investīcijas, nekā paredzēts.
Modeļa izvēle
Pirms investīciju modeļa izvēles valsts iestādei būs jāatbild uz šādiem jautājumiem:
- Kā mēs varam radīt dzinējspēku, kas nodrošina turpmākus ieguldījumus infrastruktūrā, pārsniedzot tūlītējo projektu un pieejamo finansējumu?
- Vai pastāv priekšrocības, ko sniedz pasīvās infrastruktūras kontroles un īpašumtiesību saglabāšana un izvēršanas prioritāšu noteikšana?
- Vai mēs labāk atstāsim infrastruktūras īpašumtiesības, bet ļausim operatoram definēt un īstenot ieviešanu?
- Kādi ir plusi un mīnusi, lai tīkla modernizēšanai vai paplašināšanai iesaistītu vertikāli integrētus operatorus (inkubentus un citus)?
- Vai mēs redzam arī iespējas atbalstīt vietējās augšupējās pilsoņu iniciatīvas?
- Ņemot vērā sociālos un ekonomiskos apstākļus uz vietas, kāds konkurences līmenis ir nepieciešams, lai veicinātu augstas kvalitātes un cenas ziņā pieejamu pakalpojumu izplatību?
Sīkāku informāciju skatīt Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmatā.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Platjoslas plānošanas nodaļa palīdz pašvaldībām un citām struktūrām plānot veiksmīgus platjoslas attīstības projektus.
Skatīt arī
Ieguldījumu centieni, lai finansētu publiskā un privātā sektora un privātā sektora tīklus, tiek īstenoti sadarbībā starp privātā sektora dalībniekiem, kuriem pieder esošā infrastruktūra, un valsts iestādēm.
Pašvaldības, pašvaldību uzņēmumi, kopuzņēmumi un privāti uzņēmumi var būt iesaistīti vienā, divos vai visos trijos platjoslas attīstības posmos.
Fiziskās infrastruktūras nodrošinātāja (PIP), tīkla nodrošinātāja (NP) un pakalpojumu sniedzēja (SP) galvenos uzdevumus var uzņemties dažādi dalībnieki.
Piekļuve platjoslas infrastruktūrai ir iespējama, izmantojot dažādus tīkla mezglus infrastruktūras un lietojumprogrammu līmenī.
Veiksmīgas reģionālās platjoslas attīstības pamatā ir politiski atbalstīts plāns vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, kas apvieno mērķus ar īpašām vajadzībām un ieinteresētajām personām.
Rīcības plānā sīki izklāstītas platjoslas stratēģijas īstenošanas izmaksas, ieinteresētās personas, darbības, koordinācija un uzraudzība.
Pareizā uzņēmējdarbības modeļa izvēle ir atkarīga no tirgus dalībnieku lomas platjoslas vērtību ķēdē.
Galvenie finansēšanas instrumenti ātrgaitas platjoslas attīstības projektiem ir pašu resursi, uz ieņēmumiem balstīts finansējums, aizdevumi, pašu kapitāls un dotācijas.
Valsts atbalsts platjoslas pakalpojumiem var būt nepieciešams dažās vietās, kur tirgus nenodrošina vajadzīgos ieguldījumus infrastruktūrā.
Platjoslas tīkls sastāv no ģeogrāfiskām daļām. Tīkla topoloģija apraksta, kā ir savienotas dažādas tīkla daļas. Visatbilstošākās topoloģijas pamattīkliem un teritoriju tīkliem ir koku topoloģijas, gredzena topoloģijas un acu topoloģijas. Par pirmo jūdzi, divas galvenās pamata...
Lai saprastu, kādas lomas var uzņemties valsts pārvaldes iestādes, ir lietderīgi aplūkot dažādos slāņus, kas veido platjoslas tīklu, kā arī galvenās uzņēmējdarbības lomas.
Platjoslas tīkliem ir vajadzīgi dažādi infrastruktūras veidi, kuru pamatā ir atšķirīgi loģistikas, ekonomiskie vai demogrāfiskie apstākļi. Izmantojiet jautājumus, lai palīdzētu izvēlēties.
Platjoslas tehnoloģiju salīdzinājums atspoguļo katra risinājuma iezīmes un palīdz pieņemt lēmumus par labāko risinājumu dažādiem reģioniem.