Kopsavilkums par platjoslas sakaru attīstību Latvijā
Latvijas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus un kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un sociāli ekonomiskajiem autovadītājiem. Tiek plānoti ātrumi vismaz 100 Mb/s, jaunināmi uz gigabitu, gan pilsētās, gan laukos, kā arī 5G pārklājums visās lielajās pilsētu teritorijās. Ar projektu „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” tiks uzlabots platjoslas sakaru pārklājums Latvijas lauku reģionos, jo operatori varēs sniegt piekļuves pakalpojumus, izmantojot neitrālu pasīvo optiskās šķiedras infrastruktūru, kuru finansēs valsts atbalsta programma. Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.-2020. gadam atbalsta Gigabitas sabiedrības mērķus. 2021.gadā tika apstiprināts Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Ministru kabinets apstiprināja valsts 5G ceļvedi 2020. gada februārī.
Nacionālā platjoslas stratēģija un politika
Atbildīgās valsts iestādes
- Satiksmes ministrija ir atbildīga par elektronisko komunikāciju politikas un tiesību aktu (likumu un Ministru kabineta noteikumu) izstrādāšanu, kā arī Latvijas platjoslas politikas īstenošanu.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīga par e-pārvaldības iniciatīvām, valsts informāciju tehnoloģijām un nacionālo frekvenču un numerācijas plānu izstrādi.
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir atbildīga par elektronisko komunikāciju sektora regulēšanu un uzraudzību.
- Konkurences padome kalpo par nacionālo konkurences centru, veicina konkurenci visos sektoros un tiecas nodrošināt brīvas un godīgas konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem.
- Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) īsteno platjoslas sakaru izbūvēšanas projektu „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos”.
Galvenie platjoslas sakaru attīstīšanas mērķi
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus Elektronisko sakaru nozares plānā 2018-2020.
2021.gadā apstiprināts Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam. Plāns regulē sakaru nozares politiku visā Latvijas teritorijā. Plāna mērķa grupas ir elektronisko sakaru uzņēmumi, plānošanas reģioni, pašvaldības un iedzīvotāji. Plāna mērķis ir veicināt pāreju uz ļoti augstas jaudas sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mb/s gan pilsētās, gan laukos. Ņemot vērā ierobežoto pieejamo publiskā finansējuma apjomu, centieni tiks koncentrēti, neaizstājot privātās investīcijas, jomās, kurās ekonomisku iemeslu dēļ elektronisko sakaru operatori nav ieinteresēti izvērst infrastruktūru vai dara to nepietiekami.
Latvija pieņēma Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Šī ir visaptveroša valsts digitālās transformācijas stratēģija, kas aptver IKT izglītību un prasmes, piekļuvi internetam, modernu un efektīvu valsts pārvaldi, e-pakalpojumus un digitālo saturu sabiedrībai. Vadlīnijas nosaka vīziju par vienlīdzīgu, ātru un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, lai nodrošinātu vismaz sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo sakaru infrastruktūras pieejamību. Mērķis ir:
- Visām mājsaimniecībām ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, ko var palielināt līdz gigabitu ātrumam, un
- 5G pārklājums visām lielajām pilsētu teritorijām 50% apmērā (Latvijā - Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils) un visām sauszemes transporta maģistrālēm.
Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti platjoslas attīstībai
- Normatīvie pasākumi: Ministru kabineta noteikumi sniedz iespēju investoriem, kuri attīsta optiskās šķiedras tīklus, iesaistīties kopīgos projektos ar citiem komersantiem (43 punkts).
- Projekta „Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” („vidējās jūdzes” projekts) īstenošana norit veiksmīgi. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā projekta ietvaros tiek izbūvēti tumšo optisko šķiedru tīkli un piekļuves punkti līdz lauku teritoriju novadu centriem, kurus pašlaik neapkalpo nākamās paaudzes tīkli (NPT) un kur nav paredzēta NPT ieviešana („baltās” teritorijas atbilstoši ES platjoslas vadlīnijām). Privātajiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina „pēdējā jūdze”, kurai nav paredzēts valsts atbalsts.
- Latvijas parlaments 2017. gada aprīlī īstenoja Izmaksu samazināšanas direktīvas transponēšanas pasākumus, it īpaši attiecībā uz jauno likumu par ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem.
- Savienojamības rīku komplekta ieviešanas ceļvedī Latvija paziņoja par plāniem vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūru elektronisko sakaru tīklu būvniecībai. Mērķis ir novērtēt klusuciešot apstiprinājuma iespēju un paātrinātu procedūru attiecībā uz ceļa tiesībām, turpināt attīstīt vienoto informācijas punktu un vienkāršot mazo šūnu izvietošanu. Ir izveidota darba grupa elektronisko sakaru tīklu ietekmes uz vidi izvērtēšanai.
- Latvijas atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti divi savienojamības infrastruktūru pasākumi, kuru kopējais budžets ir 16,5 miljoni eiro, kas veido 4% no RRP digitālā budžeta. Tie pievērsīsies pēdējās jūdzes savienojamībai lauku apvidos un pasīvajai infrastruktūrai Via Baltica 5G koridorā. Platjoslas jeb VHCN pēdējās jūdzes infrastruktūras attīstības pasākums paredz nodrošināt savienojamību 1500 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, skolām, slimnīcām un citām sabiedriskām ēkām lauku apvidos. Tā budžets ir 4 miljoni eiro. Pasīvās infrastruktūras izbūves pasākums Via Baltica koridorā 5G pārklājumam paredz investīcijas 12,5 miljonu eiro apmērā un tā mērķis ir nodrošināt 100% optiskās šķiedras atvilces maršruta pieejamību Via Baltica Latvijas daļā.
Informācija par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Latvijā
Jaunāko informāciju par platjoslas pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu platjoslu tehnoloģiju pārklājumu un izmaksām meklējiet Digitālā ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) progresa ziņojumos un valstu ziņojumos.
Spektra sadalījums bezvadu platjoslas pakalpojumiem
Sīkāku informāciju par saskaņotajiem spektra piešķīrumiem skatiet Eiropas 5G novērošanas centrā.
Nacionālās un ES publikācijas un preses dokumenti
Angļu valodā
- Study on National Broadband Plans
- Guide to High-Speed Broadband Investment
- Broadband Connectivity Reports and Analyses
- Mobile and fixed broadband prices in Europe
- Study on broadband coverage in Europe
Latviešu valodā
- Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
- Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021. - 2027.gadam
- Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.–2020. gadam
- Platjoslas projekts, LVRTC
Kontaktinformācija
BCO Latvija (valsts platjoslas sakaru kompetences birojs): Satiksmes ministrija
Adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +371 26082733
Mājaslapa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Adrese: Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +371 67026533
Mājaslapa
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Adrese: Ūnijas iela 45, Rīga, LV-1039, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +371 67097200
Mājaslapa
Konkurences padome
Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1010, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +371 67282865
Mājaslapa
Jaunumi
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.
Skatīt arī
Zviedrijas 2016. gadā pieņemtajā valsts platjoslas plānā ir pilnībā savienota Zviedrija, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Digitālā savienojamība un 5G izvēršana ir viena no desmit stratēģiskajām prioritātēm Spānijas digitalizācijas programmā 2025. gadam.
Slovākija ir noteikusi ilgtermiņa mērķi līdz 2030. gadam visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi īpaši ātrdarbīgam internetam.
Rumānijas platjoslas plāns ir vērsts uz valsts platjoslas tīkla izveidi, kas ir pirmais solis ceļā uz ES savienojamības mērķu sasniegšanu.
Portugāles digitalizācijas programmas mērķis ir attīstīt digitālo infrastruktūru, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot jaunās iespējas, ko piedāvā tehnoloģijas.
Polijas valsts platjoslas plāns 2025. gadam atbilst ES Gigabitu sabiedrības mērķiem.
Visām mājsaimniecībām Nīderlandē vajadzētu būt iespējai piekļūt platjoslas tīkliem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s, un lielākajai daļai būtu jāizmanto 1 Gbps līdz 2023. gadam.
Maltas platjoslas politika ir tehnoloģiski neitrāla un veicina konkurētspējīgu tirgus vidi.
Viena no Luksemburgas valdības programmas prioritātēm ir komunikācijas infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt gigabitu platjoslas piekļuvi visā valstī.
Lietuvas mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt 100 Mb/s lauku apvidiem, kā arī atbalstīt Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadā.
Itālijas Ultraplatjoslas stratēģijas mērķis ir līdz 2026. gadam nodrošināt gigabitu savienojamību visiem.
Īrijas valsts platjoslas plāns paredz, ka līdz 2026. gadam visām telpām Īrijā būs piekļuve ātrdarbīgai platjoslai.
Ungārijas valsts digitalizācijas stratēģijas 2021.–2030. gadam projekta mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt mērķi — 95 % mājsaimniecību, uz kurām attiecas gigabitu tīkli.
Grieķijas digitālās pārveides Bībele 2020.–2025. gadam uzsver savienojamību kā vienu no piecām stratēģiskajām asīm un atzīst Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķus.
Vācijas federālās valdības 2021. gada koalīcijas nolīgumā, digitālajā stratēģijā un Gigabitu stratēģijā 2022. gadam prioritāte piešķirta FTTH un 5G tīklu piegādei visā valstī.
Valsts platjoslas programma France Très Haut Débit nosaka mērķi līdz 2022. gadam nodrošināt ātru platjoslas piekļuvi visām mājsaimniecībām un līdz 2025. gadam nodrošināt optiskās šķiedras pieejamību visām mājsaimniecībām.
Somijas iestādes atbalsta uz konkurenci balstītu optiskās šķiedras tīklu izvēršanu, izmantojot publiskos līdzekļus nepietiekami apkalpotām teritorijām, un konsultācijas vietējām pašvaldībām par to, kā izvērst platjoslas tīklus.
Igaunija ir izveidojusi platjoslas pamata pārklājumu visā valstī. Igaunijas digitalizācijas programmā ir noteikti vērienīgi mērķi 2030. gadam.
Vairākas politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt fiksēto un mobilo platjoslas pārklājumu visā valstī, atbalsta Dānijas platjoslas mērķus. Valdība strādā pie tā, lai Dānija kļūtu par digitālo līderi, radot pamatu Dānijas uzņēmumiem digitālo tehnoloģiju izmantošanai.
Valsts plānā ļoti augstas veiktspējas tīklu attīstībai, kas apstiprināts 2021. gada martā, ir noteikta Čehijas Republikas stratēģiskā pieeja VHCN būvniecībai.
Kipras platjoslas plāns nosaka stratēģiskos mērķus 2021.–2025. gadam un ietver leģislatīvus un regulatīvus pasākumus, kā arī praktisku atbalstu platjoslas infrastruktūras attīstībai.
Horvātijas Valsts platjoslas attīstības plāns 2021.–2027. gadam atbilst Eiropas Gigabitu sabiedrības 2025. gada mērķiem un daļēji atbilst 2030. gada digitālajiem mērķrādītājiem.
2020. gada augustā tika atjaunināts un pieņemts Valsts platjoslas infrastruktūras plāns nākamās paaudzes piekļuvei “Savienotā Bulgārija” un politika elektronisko sakaru jomā.
Austrijas platjoslas stratēģija ir vērsta uz gigabitu savienojumu (fiksēto un mobilo) piegādi visā valstī līdz 2030. gadam.