Valsts un reģionālās politikas veidotāji tiek aicināti plānot ieguldījumus, lai atbalstītu reģionālās vai lauku attīstības politikas galvenos mērķus. Tāpēc būtu politiski jāatbalsta platjoslas plāns saskaņā ar reģionālās politikas mērķiem.
Platjoslas plānošana ietver apsvērumus par ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs (piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un pārvaldē), vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem, inovatīvu virzību un iedzīvotāju ieguvumiem no digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ātrdarbīga savienojamība ietekmē citas politikas programmas, piemēram, viedās pilsētas, telemedicīnu, izglītību un viedos energotīklus. Lai apkopotu savu platjoslas plānu, jums ir nepieciešams apsvērt:
- reģionālās sociālekonomiskās attīstības mērķi nākamajās divās desmitgadēs;
- ātrdarbīgas platjoslas paredzamais ieguldījums šo mērķu sasniegšanā;
- pieprasījums pēc digitālajiem pakalpojumiem, kuru pamatā ir ātrdarbīga savienojamība;
- problēmas, kas jāpārvar platjoslas izmantošanas atvieglošanai;
- platjoslas priekšrocības vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā.
Atbalsts platjoslas plāna izstrādē — apvienošana un apvienošana ar citām pašvaldībām un reģioniem
Platjoslas attīstībai ir vajadzīgas detalizētas tehniskās un juridiskās zināšanas, ko var veikt tikai ar lielām pūlēm atsevišķās pašvaldībās un reģionos. Tāpēc ir ļoti svarīgi koncentrēt atsevišķas intereses un pārvarēt maza mēroga struktūras. Tāpēc sadarbība ar kaimiņiem starp pašvaldībām, rajoniem, apgabaliem un valstīm platjoslas plānošanā un ieviešanā sniedz izšķirošus ieguvumus:
- tiek sasniegti apjomradīti ietaupījumi;
- līgumtiesiskā vara tiek iegūta, vienā balsī paužot vienotu nostāju kā vienots kontaktpunkts;
- integrēta infrastruktūra atvieglo optiskās šķiedras nomu (var piedāvāt garus nepārtrauktus savienojumus, nevis īsus, nesaistītus posmus), tādējādi palielinot ieņēmumu potenciālu;
- tiks nodrošināts augstas kvalitātes internets par pieņemamām cenām;
- zināšanu apmaiņa tehnoloģiju un juridisko nosacījumu jomā;
- sinerģijas izmantošana attiecībā uz plānošanu, finansēšanu, izvēršanu, izpirkumnomu un tīkla darbību;
- objektīvu ekspertu konsultāciju atbalsta savstarpēja izmantošana veicina liela mēroga projektu panākumus.
Investīciju vajadzību apzināšana
Jūsu platjoslas plānā jāiekļauj tirgus un infrastruktūras analīze par jūsu reģiona platjoslas situāciju, lai noteiktu intervences zonas un noteiktu iespējamās izmaksas. Galvenie risināmie jautājumi ir šādi:
- teritorijas sociālekonomisko un demogrāfisko iezīmju analīzi;
- sabiedriskie pakalpojumi, kas (tikai) jāsniedz tiešsaistē tuvāko 5 līdz 15 gadu laikā;
- platjoslas piekļuves pašreizējais pārklājums, kvalitāte un cena;
- NGN platjoslas pārklājuma sasniegšana reģionā, ja netiek veikta iejaukšanās;
- konkurence par platjoslas pakalpojumiem reģionā;
- valsts īpašumā esošas un citas komunālo pakalpojumu infrastruktūras apvienojums;
- topogrāfiskās īpatnības, kas palielina izmaksas vai nosaka tehnoloģijas, piemēram, dabas aizsardzības teritorijas vai īpaši jutīgas teritorijas pilsētas centrā;
- vietējo kopienu un augšupēju iniciatīvu nozīme ieguldījumu veicināšanā.
Mērķu definēšana
Platjoslas plānā būtu jānosaka konkrēti mērķi attiecībā uz platjoslas pārklājumu un augstākas dzīves kvalitātes sasniegšanu reģionā, piemēram:
- to iedzīvotāju/mājsaimniecību procentuālā daļa, kurām ir piekļuve ātrdarbīgam platjoslas tīklam 2025. un 2030. gadā;
- nepieciešamās infrastruktūras kvalitāte nākamajos 5 līdz 15 gados;
- jaunās infrastruktūras modernizācija nākamo 10 līdz 20 gadu laikā.
Ieinteresēto personu apzināšana un sadarbības izveide
Platjoslas plāns, kas rada piemērotus apstākļus un stimulus vairākām attiecīgajām ieinteresētajām personām piedalīties projektā, spēs labāk izmantot reģionā esošos resursus, kompetenci un aktīvus, un galu galā tam būs lielākas izredzes gūt panākumus.
Attiecīgās ieinteresētās personas ir:
- finanšu un institucionālie partneri;
- tīkla operatori un pakalpojumu sniedzēji (ieinteresēti par pakalpojumu pārdošanu tīklā);
- iedzīvotāju apvienības, vietējie uzņēmumi, mājokļu uzņēmumi;
- citi uzņēmumi, kam pieder infrastruktūra (jo īpaši optiskās šķiedras vai pēdējās jūdzes savienojumi ar galalietotāju);
- citi telekomunikāciju uzņēmumi, kas vēlas nomāt tumšo šķiedru, piemēram, 4G/5G/6G operatori;
- kabeļtelevīzijas operatori, pakalpojumu sniedzēji un jebkurš cits operators, kam nepieciešams atgriezenisks pārvadājums;
- uzņēmumi, kas nav telekomunikāciju uzņēmumi un vēlas nomāt tumšo šķiedru savām vajadzībām;
- ieinteresētās personas, kas sniedz sociālo labumu, izmantojot progresīvus sociālos IKT pakalpojumus, kā arī demonstrē lielākos potenciālos jaunā platjoslas tīkla klientus (piemēram, slimnīcas, skolas, vecāka gadagājuma cilvēku un sociālo mājokļu uzņēmumus, policiju, drošību, militāros, neatliekamās palīdzības dienestus u. c.);
- ieinteresētās personas, kurām ir tieša piekļuve privātiem galalietotājiem (piemēram, īpašumtiesībām vai apvienībām);
- institucionālās ieinteresētās personas regulējuma un atbalsta jomā (piemēram, administrācijas amatpersonas, pašvaldības, valsts un ES valdības, valstu telesakaru regulatori, ES regulatori un dotāciju struktūras).
Ņemot vērā vispārējo sociālekonomisko situāciju, platjoslas piešķīrumu un politikas kontekstu jūsu reģionā, jums ir jāizdara četras galvenās stratēģiskās izvēles: infrastruktūra un tehnoloģijas, investīciju modelis, uzņēmējdarbības modelis un finansējums. Pēdējais solis būtu izstrādāt konkrētu rīcības plānu.
Sīkāku informāciju un piemērus skatīt Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmatā.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Platjoslas plānošanas nodaļa palīdz pašvaldībām un citām struktūrām plānot veiksmīgus platjoslas attīstības projektus.
Skatīt arī
Ieguldījumu centieni, lai finansētu publiskā un privātā sektora un privātā sektora tīklus, tiek īstenoti sadarbībā starp privātā sektora dalībniekiem, kuriem pieder esošā infrastruktūra, un valsts iestādēm.
Pašvaldības, pašvaldību uzņēmumi, kopuzņēmumi un privāti uzņēmumi var būt iesaistīti vienā, divos vai visos trijos platjoslas attīstības posmos.
Fiziskās infrastruktūras nodrošinātāja (PIP), tīkla nodrošinātāja (NP) un pakalpojumu sniedzēja (SP) galvenos uzdevumus var uzņemties dažādi dalībnieki.
Piekļuve platjoslas infrastruktūrai ir iespējama, izmantojot dažādus tīkla mezglus infrastruktūras un lietojumprogrammu līmenī.
Rīcības plānā sīki izklāstītas platjoslas stratēģijas īstenošanas izmaksas, ieinteresētās personas, darbības, koordinācija un uzraudzība.
Pareizā uzņēmējdarbības modeļa izvēle ir atkarīga no tirgus dalībnieku lomas platjoslas vērtību ķēdē.
Ieguldījumu modeļi piedāvā interesantas līdzdalības iespējas valsts iestādei, kas iesaistās reģionālās platjoslas attīstībā.
Galvenie finansēšanas instrumenti ātrgaitas platjoslas attīstības projektiem ir pašu resursi, uz ieņēmumiem balstīts finansējums, aizdevumi, pašu kapitāls un dotācijas.
Valsts atbalsts platjoslas pakalpojumiem var būt nepieciešams dažās vietās, kur tirgus nenodrošina vajadzīgos ieguldījumus infrastruktūrā.
Platjoslas tīkls sastāv no ģeogrāfiskām daļām. Tīkla topoloģija apraksta, kā ir savienotas dažādas tīkla daļas. Visatbilstošākās topoloģijas pamattīkliem un teritoriju tīkliem ir koku topoloģijas, gredzena topoloģijas un acu topoloģijas. Par pirmo jūdzi, divas galvenās pamata...
Lai saprastu, kādas funkcijas var uzņemties publiskās pārvaldes iestādes, ir lietderīgi aplūkot dažādos slāņus, kas veido platjoslas tīklu, kā arī galvenos uzņēmējdarbības uzdevumus.
Platjoslas tīkliem ir vajadzīgi dažādi infrastruktūras veidi, kuru pamatā ir atšķirīgi loģistikas, ekonomiskie vai demogrāfiskie apstākļi. Izmantojiet jautājumus, lai palīdzētu izvēlēties.
Platjoslas tehnoloģiju salīdzinājums atspoguļo katra risinājuma iezīmes un palīdz pieņemt lēmumus par labāko risinājumu dažādiem reģioniem.