Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Zviedrijas valsts platjoslas plānā, kas pieņemts 2016. gadā, ir redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Kopsavilkums par platjoslas attīstību Zviedrijā

Zviedrijas valdība savā platjoslas stratēģijā ir noteikusi trīs stratēģiskās jomas, lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus: 

  1. Uzdevumi un noteikumi platjoslas pakalpojumu tirgū
  2. Platjoslas infrastruktūras izmaksefektīva paplašināšana
  3. Pakalpojumi ikvienam

Saskaņā ar platjoslas stratēģiju “Zviedrija ar pilnīgu savienojamību līdz 2025. gadam” kontaktpunktam ir jābūt iedzīvotāju vajadzībai pēc platjoslas piekļuves neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo blīvi apdzīvotos apgabalos, mazapdzīvotos apgabalos un lauku apvidos vai apgabalos, kas atrodas starp tiem. Zviedrija ir apņēmusies būt 5G attīstības priekšgalā. Viena no tās izpausmēm ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība 5G jomā, kas tiek īstenota Ziemeļvalstu Ministru padomes ietvaros. 2018. gada maijā Ziemeļvalstu premjerministri parakstīja deklarāciju par 5G ar kopīgu redzējumu par to, ka tas ir pirmais un visvairāk integrētais reģions pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu digitalizācijas ministri ir izveidojuši kopīgu rīcības plānu 5G tehnoloģijas agrīnai ieviešanai.

Valsts platjoslas stratēģija un politika

Atbildīgās iestādes

  • Klimata un uzņēmējdarbības ministrija (Klimat- och näringslivs­departementet) ir atbildīga par digitalizācijas un platjoslas politiku.
  • Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju iestāde (PTS) ir iestāde, kas uzrauga un regulē elektronisko sakaru un pasta nozares. Iestādes redzējums ir tāds, ka visiem Zviedrijas iedzīvotājiem vajadzētu būt piekļuvei labiem telefonijas, platjoslas un pasta pakalpojumiem.
  • Valdība iecēla Bredbandsforum 2010. gadā, un tas ir atbildīgs par sadarbības veicināšanu starp attiecīgajiem dalībniekiem, lai veicinātu platjoslas infrastruktūras efektīvu paplašināšanu. Foruma uzdevums ir arī izveidot arēnu valdībai, uzņēmumiem, iestādēm un citām organizācijām, lai kopīgi apzinātu šķēršļus izvēršanai un rastu risinājumus, kas atvieglo platjoslas piekļuvi visā valstī.

Platjoslas attīstības galvenie mērķi

Valdības redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju ir tāds, ka platjoslas infrastruktūrai būtu jāatbilst lietotāja vajadzībai pēc savienojamības. 2016. gada decembrī pieņemtajā platjoslas stratēģijā Zviedrijas valdība norādīja, ka ir vajadzīgi mērķi divās jomās: piekļuve ātrdarbīgai platjoslai visā Zviedrijā un piekļuve uzticamiem un kvalitatīviem mobilajiem pakalpojumiem. Stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam 95 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem būtu piekļuve platjoslai ar minimālo jaudu 100 Mb/s. Stratēģija ir spēkā arī pēc 2020. gada, un tajā noteikts, ka līdz 2025. gadam visai Zviedrijai vajadzētu būt piekļuvei ātrdarbīgam platjoslas tīklam. Tas nozīmē, ka 98 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem vajadzētu būt piekļuvei platjoslai ar minimālo jaudu 1 Gb/s. Atlikušajiem 1,9 % vajadzētu būt piekļuvei savienojumiem ar minimālo jaudu 100 Mb/s un 0,1 % ar minimālo jaudu 30 Mb/s. Stratēģijai ir arī mērķis attiecībā uz mobilo pārklājumu: visai Zviedrijai vajadzētu būt piekļuvei uzticamiem un kvalitatīviem mobilajiem pakalpojumiem ne vēlāk kā 2023. gadā.

Galvenie pasākumi platjoslas attīstībai

  • Attiecībā uz platjoslas kartēšanu Zviedrijas Pasta un telesakaru iestāde (PTS) ir izstrādājusi un vadījusi tīmekļa pakalpojumu Ledningskollen, lai apmainītos ar informāciju par infrastruktūras (t. i., cauruļvadu un citas infrastruktūras) īpašniekiem. Platforma ir izstrādāta un ir publiski pieejama brīvprātīgi, lai novērstu kaitējumu rakšanas laikā un uzlabotu civilā darba koordināciju. Papildus Ledningskollen PTS ir valsts kartēšanas rīks, ko sauc par platjoslas karti (Bredbandskartan), kas parāda platjoslas pieejamību, tīkla īpašniekus un interneta pakalpojumu sniedzējus netālu no konkrētas vietas visā Zviedrijā.
  • Zviedrijas platjoslas izvēršana galvenokārt ir tirgus virzīta, bet teritorijās, kurās nav komerciālu stimulu ieguldīt, ir pieejams papildu publiskais finansējums. Zviedrijā pašvaldībām ir svarīga loma tīkla izvēršanā, kontrolējot un nosakot nosacījumus operatoru piekļuvei pašvaldības zemei.

Valsts un reģionālie platjoslas finanšu instrumenti

  • Valsts atbalsts platjoslas izvēršanai apgabalos, kur nav komerciālu ieguldījumu nākamās paaudzes piekļuves tīklos, ir pieejams no Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Zviedrijas ziemeļu daļā – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
  • ANM: Zviedrijas atveseļošanas un noturības plānā 21 % (674 miljoni EUR) no finansējuma ir piešķirts digitālajai jomai, un lielākā daļa no tā ir paredzēta, lai atbalstītu ĻAVT izvēršanu lauku apvidos.
  • Valdība plāno no Atveseļošanas un noturības fonda finansēt 1,4 miljardus Zviedrijas kronu 2021. gadā, 500 miljonus Zviedrijas kronu 2022. gadā un pēc tam 100 miljonus Zviedrijas kronu gadā 2023.–2025. gadā, lai paplašinātu platjoslu visā valstī un sasniegtu valsts platjoslas mērķus. Zviedrijas Pasta un telesakaru aģentūra (PTS) ir šīs atbalsta shēmas vadošā iestāde. Pašreizējā lauku attīstības programmas (2014–2020) periodā valdība ir arī piešķīrusi aptuveni SEK 4,45 miljardus platjoslas atbalstam paplašināšanai teritorijās, kurās paplašināšana nav komerciāli rentabla.
  • Valdība ir arī veikusi ieguldījumus 1,2 miljardu Zviedrijas kronu apmērā reģionālajā fondā lielāku vietējo starpsavienojumu platjoslas tīklu paplašināšanai trīs ziemeļu reģionālo fondu programmās.

Dati par platjoslas attīstību un tehnoloģijām Zviedrijā

Lai iegūtu jaunākos datus par platjoslas pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu platjoslas tehnoloģiju pārklājumu, iepazīstieties ar valstu ziņojumiem par Digital Economy & Society Index (DESI).

Radiofrekvenču spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai

Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatīt Eiropas 5G novērošanas centra ziņojumā.

Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti

angļu

zviedru

Kontaktinformācija

BCO Sweden (Valsts platjoslas kompetences birojs): Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju iestāde (Post och telestyrelsen)

Pasta adrese: Box 5398, SE-102 49 Stokholma, Zviedrija
Apmeklētāja adrese: Valhallavägen 117, SE-115 31 Stokholma, Zviedrija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +46 8 678 56 12
Tīmekļa vietne

Klimata un uzņēmējdarbības ministrija (Klimat- och näringslivs­departementet)

Adrese: Mäster Samuelsgatan 70, 111 21 Stokholma, Zviedrija
Sazināties pa e-pastu
Tīmekļa vietne

Bredbandsforum

Adrese: Valhallavägen 117, 115 31 Stokholma, Zviedrija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +46 8678 55 00
Tīmekļa vietne

Jaunākās ziņas


VIDEO |
Platjoslas savienojamība stimulē lauku atdzīvināšanu

Ātrdarbīga platjosla ļauj lauku kopienām attīstīties sociāli, ekonomiski un ekoloģiski.

EVENT |
WEBsērija 14: Platjoslas kompetences biroju apmācība

Eiropas Platjoslas kompetences biroju (BCO) tīklam nodrošināto tiešsaistes zināšanu apmaiņas un spēju veidošanas sesiju četrpadsmitajā sezonā tiks pētīti dažādi temati.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Atrodiet aktuālo informāciju par platjoslas attīstību katrā valstī, kā arī valsts stratēģijas un politiku platjoslas attīstībai.