Demokrātisko vērtību aizstāvēšana digitālajā laikmetā

Komisijas Demokrātijas paketē, kas pieņemta 2025. gada 12. novembrī, bija iekļauti paziņojumi par Eiropas demokrātijas vairogu , kā paziņots priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs. 

Eiropas demokrātijas vairoga (EUDS) mērķis ir aizsargāt un veicināt mūsu demokrātiju. Tajā ir izklāstīts saskaņots pasākumu kopums, kas vērsts uz trim pīlāriem:

1. Integritātes nodrošināšana informācijas telpā
2. Brīvu un godīgu vēlēšanu un plašsaziņas līdzekļu aizsardzība
3. Sabiedrības noturības un medijpratības veicināšana

Demokrātijas vairogs izveido Demokrātiskās noturības centru, lai atbalstītu darbu visās jomās, apvienojot dalībvalstu, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu, kā arī ES iestāžu speciālās zināšanas un spējas. 

Ieinteresēto personu platforma neatkarīgiem ekspertiem atbalstīs šo darbu, apvienojot dalībvalstu un kaimiņvalstu speciālās zināšanas un spējas un pamatojoties uz Eiropas Digitālo mediju novērošanas centriem un jaunajām kopienām, piemēram, Eiropas Faktu pārbaudītāju tīklu un turpmāko kopīgo pētniecības atbalsta sistēmu.

Komisija jau ir pieņēmusi noteikumus, kas palīdz aizsargāt informācijas integritāti tiešsaistē: 

• MI aktā ir iekļauti pienākumi noteiktos apstākļos marķēt MI radītu saturu, tostarp dziļviltojumus.
• Digitālo pakalpojumu aktā (DPA) ir noteikumi, kuru mērķis ir mazināt plaša mēroga riskus sabiedrībai un demokrātijai tiešsaistes platformās, pilnībā ievērojot lietotāju vārda brīvību.
• DPA cita starpā ietver arī noteikumus par algoritmu pārredzamību, dodot lietotājiem iespēju kontrolēt to, ko viņi redz, un nodrošinot pētniekiem piekļuvi datiem, lai pētītu, kā tiešsaistes platformas izplata informāciju.
• Regulā par politisko reklāmu ir paredzēti kopīgi ES standarti, kas ļauj iedzīvotājiem vieglāk atpazīt politiskās reklāmas, zināt, vai šādas reklāmas uz tām ir vērstas, un atšķirt tās no cita veida satura.

Komisija veic vairākus pasākumus, lai palielinātu mūsu informācijas telpas integritāti digitālajā laikmetā. Tie ir šādi:

• DPA incidentu un krīzes protokola sagatavošana, lai nodrošinātu ātru reakciju uz liela mēroga un pat transnacionāliem informācijas integritātes apdraudējumiem
• Balstoties uz tādiem pasākumiem kā Rīcības kodekss dezinformācijas jomā, lai cita starpā demonetizētu dezinformāciju
• Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) pilnvaru paplašināšana, lai attīstītu jaunas, neatkarīgas uzraudzības un analītiskās spējas, jo īpaši saistībā ar vēlēšanām vai krīzēm
• Aicinājums Eiropas Mediju pakalpojumu padomei sadarboties ar mums, lai izstrādātu kopīgus kritērijus, pēc kuriem vadīties valstu mediju regulatoriem, kad tie rīkojas, lai aizsargātu ES informācijas telpu no negodīgiem trešo valstu mediju pakalpojumiem 

Šos centienus veicinās arī Eiropas Faktu pārbaudītāju tīkls (uzaicinājums tiek izvērtēts). Tas palīdzēs neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem visās 27 ES dalībvalstīs uzlabot spēju atklāt, analizēt un apkarot manipulāciju ar informāciju, tostarp krīzes situācijās. Tīkls ietvers arī faktu pārbaudītāju aizsardzības shēmu un izveidos ES faktu pārbaudes repozitoriju. 

Komisija arī izveidos kopīgu pētniecības atbalsta satvaru, kas pētniekiem, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām nodrošinās piekļuvi datiem un progresīvām tehnoloģijām, lai uzraudzītu un atklātu ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) un dezinformācijas kampaņas.

Vēlēšanas

Vēlēšanu infrastruktūra ir jāaizsargā pret kiberuzbrukumiem. Tīklu un informācijas sistēmu direktīva (TID2) un Kibernoturības akts jau ievieš veidus, kā stiprināt ES kiberdrošību ne tikai vēlēšanās, bet arī plašākā mērogā. Turklāt kiberdrošības rezerves, kas izveidotas ar Kibersolidaritātes aktu, pēc pieprasījuma ir pieejamas dalībvalstīm un ES partneriem nozīmīga vai plaša mēroga kiberdrošības interneta gadījumā.

Turklāt Komisija pieņēma pamatnostādnes par vēlēšanu procesu sistēmisko risku mazināšanu saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu, lai atbalstītu tās pienākumu izpildi aizsargāt pilsonisko diskursu un vēlēšanu procesus. Kopā ar valstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem Komisija atjauninās Digitālo pakalpojumu akta vēlēšanu rīkkopu, lai atspoguļotu neseno vēlēšanu pieredzi. 

Turklāt Rīcības kodeksam dezinformācijas jomā arī turpmāk būs būtiska nozīme ar vēlēšanām saistītu draudu novēršanā, jo īpaši izmantojot tā ātrās reaģēšanas sistēmu.

Plašsaziņas 

Ziņu medijiem ir izšķiroša nozīme veselīgās demokrātiskās debatēs un brīvās un godīgās vēlēšanās. Tomēr mediju nozare saskaras ar ekonomisku spiedienu, tāpēc ir grūtāk uzturēt neatkarīgus ziņu medijus un augstas kvalitātes reportāžas. Dažas vietas ES pat kļūst par “ziņu tuksnešiem”, jo vietējie noieta tirgi tiek izstumti no tirgus, kā rezultātā samazinās informācijas plurālisms un kvalitāte. Tas var pavērt ceļu dezinformācijai un veicināt līdzdalības zaudēšanu demokrātijā.

ES finansēšanas programma “AgoraEU” 2028.–2034. gadam ietvers atbalstu brīviem un neatkarīgiem medijiem, tostarp žurnālistu aizsardzībai un mediju noturībai, izmantojot atzaru “MEDIA+”. Līdz tam Eiropas demokrātijas vairogs un Mediju noturības programma ir iespēja izklāstīt galvenās darbības, kas atbalsta ziņu medijus, tostarp atbalstu neatkarīgiem medijiem un žurnālistiem, sniedzot ES perspektīvu par aktuālajiem notikumiem, stiprinot mediju dzīvotspēju un inovāciju. Tikmēr Komisija palielinās atbalstu vietējiem medijiem programmā “Radošā Eiropa” un programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros ieviesīs jaunu darbību, lai vēl vairāk atbalstītu mediju nozares digitālo pārveidi.

Attiecībā uz mediju noturību Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis Eiropas Mediju brīvības akta (EMFA) piemērošanā. EMBA noteikumi ne tikai palīdz aizsargāt brīvus un plurālistiskus medijus, bet arī prasa dalībvalstīm ieviest pienācīgus, ilgtspējīgus un paredzamus finanšu resursus sabiedrisko mediju pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt Digitālo pakalpojumu aktā ir noteikts, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām (VLOP), kurām ES mēnesī ir vairāk nekā 45 miljoni aktīvu lietotāju, ir jāapzina un jāmazina riski, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu.

Līdztekus Digitālo tirgu aktam Digitālo tirgu akts palīdz veicināt neatkarīgu un daudzveidīgu mediju vidi un risināt tādas problēmas kā ar MI darbināmu pakalpojumu ietekme uz mediju digitālajiem tirgiem. 

Turklāt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) izvērtēšanas un Direktīvas par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū pārskatīšanas ietvaros Komisija noteiks veidus, kā vēl vairāk atbalstīt nozares ekonomisko dzīvotspēju un daudzveidību.

Visbeidzot, attiecībā uz mūsu mediju un žurnālistu aizsardzību Komisija atjauninās savu Ieteikumu par žurnālistu drošību, lai atbalstītu žurnālistu stingrāku aizsardzību pret nepamatotu spiedienu, draudiem un uzbrukumiem.

Medijpratība un digitālā pratība ir saistīta ar sabiedrības noturību un iedzīvotāju iesaisti. Komisija veicina izglītību šajā jomā un atbalsta iedzīvotāju iespējas piedalīties demokrātiskajā dzīvē.

Jo īpaši Komisija plāno stiprināt Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes ekspertu grupu, lai: 

• Paplašināt tās pilnvaras, lai aptvertu visus sabiedrības noturības aspektus, tostarp sagatavotību
• Piedāvāt dalībvalstīm jaunus sadarbības instrumentus (piemēram, veicinot kopīgu darbību izstrādi)
• biežāk iesaistīt grupu padomdevēja statusā ES medijpratības pasākumu izstrādē. 

Šai pārveidotajai ekspertu grupai būtu jāveido saikne ar Eiropas Demokrātiskās noturības centru un jāgūst labums no tā, izmantojot tā situācijas apzināšanās atziņas. 

Tajā pašā laikā Komisija Plašsaziņas līdzekļu noturības programmā iekļaus medijpratības pasākumus, kas vērsti uz visu vecumu cilvēkiem gan lauku, gan pilsētu teritorijās. Centieniem uzlabot medijpratību būtu jābalstās arī uz EDMO medijpratības kopienu, vēl vairāk paplašinot paraugprakses un izmantošanas gadījumu repozitoriju, kura pamatā ir EDMO pamatnostādnes par efektīvām medijpratības iniciatīvām.  

Ieguldījumi demokrātijā

Demokrātijas vairoga darbības tiks atbalstītas, izmantojot virkni ES finansēšanas programmu, tostarp digitālajā jomā: 

• Programma “Radošā Eiropa” mediju, žurnālistikas un digitālās un medijpratības atbalstam
• Programma “Digitālā Eiropa”, kuras mērķis ir atbalstīt sadarbību dezinformācijas apkarošanā, piemēram, izmantojot Eiropas Digitālo mediju observatoriju (EDMO) un Eiropas Faktu pārbaudītāju tīklu
• “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs pētniecību, inovāciju un eksperimentus demokrātijas un pārvaldības stiprināšanai

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2028.–2034. gadam Komisija ir ierosinājusi vairākas programmas, kas veicinās demokrātijas vairogu, tostarp AgoraEU, kura mērķis ir veicināt kopīgas vērtības, tostarp demokrātiju un mediju brīvību.