Latvija atbalsta digitālās desmitgades mērķrādītājus un orientējas uz 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam, pilsētu un lauku teritorijās un 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās. Latvijas mērķis ir arī nodrošināt vienlīdzīgus un kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus visā valstī.
Valsts digitālās savienojamības stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Satiksmes ministrija (Satiksmes ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs, kas izstrādā filiāli regulējošus tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus.
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir atbildīga par politikas īstenošanu dabas aizsardzības, reģionālās attīstības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir atbildīga par elektronisko sakaru nozares regulēšanu un uzraudzību.
- Konkurences padome darbojas kā nacionālais kompetenču centrs, veicina konkurenci visās nozarēs un tiecas nodrošināt brīvu un godīgu konkurences vidi katram tirgus dalībniekam.
Digitālās savienojamības attīstības galvenie mērķi
Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības mērķus Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.–2027. gadam, kas tika apstiprināts 2021. gadā un atjaunināts 2024. gada aprīlī. Plāns regulē komunikāciju nozares politiku visā Latvijā. Plāna mērķgrupas ir elektronisko sakaru uzņēmumi, plānošanas reģioni, pašvaldības un iedzīvotāji. Plāna mērķis ir veicināt pāreju uz ļoti augstas veiktspējas sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mb/s gan pilsētās, gan lauku apvidos. Plānā ir noteikti divi rīcības virzieni: a) digitālās savienojamības elektronisko sakaru infrastruktūras attīstība un b) elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošība.
Ņemot vērā ierobežoto pieejamo publisko finansējumu, centieni, neaizstājot privātos ieguldījumus, tiks koncentrēti jomās, kurās ekonomisku iemeslu dēļ elektronisko sakaru operatori nav ieinteresēti izvērst infrastruktūru vai arī to dara nepietiekami.
Latvija pieņēma Digitālās pārveides pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Tā ir visaptveroša stratēģija valsts digitālajai pārveidei, kas aptver IKT izglītību un prasmes, piekļuvi internetam, modernu un efektīvu valsts pārvaldi, e-pakalpojumus un digitālo saturu sabiedrībai. Vadlīnijas nosaka redzējumu par vienlīdzīgu, ātru un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību institūcijām un uzņēmumiem, lai nodrošinātu vismaz sabiedrībai un ekonomikas attīstībai nepieciešamo sakaru infrastruktūras pieejamību. Mērķis ir:
- visām mājsaimniecībām ir pieejams interneta pieslēgums ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam, un
- 50 % 5G pārklājums visās lielajās pilsētu teritorijās (Latvijā - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī) un visās sauszemes transporta artērijās.
Satiksmes ministrija 2020. gadā sagatavoja valsts 5G īstenošanas rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā ir apkopoti pasākumi, kas saistīti ar 5G mobilo sakaru tīklu ieviešanu, radiofrekvenču spektra pieejamības nodrošināšanas grafiks, kā arī infrastruktūras izvēršanas aspekti, kas saistīti ar 5G tīkla attīstību pilsētās un sauszemes transporta maršrutos.
Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti digitālās savienojamības attīstībai
- Regulējuma pasākumi: Ministru kabineta noteikumi ieguldītājiem, kuri attīsta optiskās šķiedras tīklus, nodrošina iespēju iesaistīties kopīgos projektos ar citiem komersantiem (43. pants).
- Latvija savā savienojamības rīkkopas īstenošanas ceļvedī paziņoja par plāniem vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūru elektronisko sakaru tīklu būvniecībai. Mērķis ir izvērtēt iespēju dot piekrišanu klusējot un paātrināt piekļuves tiesību procedūru, turpināt attīstīt vienoto informācijas punktu un vienkāršot mazo šūnu izvietošanu. Ir izveidota darba grupa, lai novērtētu elektronisko sakaru tīklu ietekmi uz vidi.
- Latvijas atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti divi pasākumi attiecībā uz savienojamības infrastruktūru, kuru kopējais budžets ir 16,5 miljoni EUR, kas veido 4 % no ANP digitālā budžeta. Tie pievērsīsies pēdējā kilometra savienojamībai lauku apvidos un pasīvajai infrastruktūrai Via Baltica 5G koridorā. Digitālās savienojamības jeb ĻAVT pēdējā kilometra infrastruktūras attīstības pasākums paredz nodrošināt savienojamību 1500 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, skolām, slimnīcām un citām publiskām ēkām lauku apvidos. Tās budžets ir 4 miljoni eiro. Investīcijas 12,5 miljonu euro apmērā pasīvās infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai mērķis ir nodrošināt 100% optiskās šķiedras atvilces maršrutēšanas pieejamību Via Baltica Latvijas daļā.
Dati par digitālās savienojamības attīstību un tehnoloģijām Latvijā
Attiecībā uz jaunākajiem datiem par digitālās savienojamības pārklājumu, abonementiem un izplatību dažādu digitālās savienojamības tehnoloģiju aptvērumu skatiet Digitālās desmitgades valstu ziņojumus.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
angļu
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2023. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem ES27
latviešu
- Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
- Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021. gadam. 2027.gadam
Kontaktinformācija
BCO Latvia (valsts platjoslas kompetences birojs): Satiksmes ministrija (Satiksmes ministrija)
Sazināties pa e-pastu
Mājas lapa
Viedās administrācijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Viedās administrācijasVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)
Sazināties pa e-pastu
Mājas lapa
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Sazināties pa e-pastu
Mājas lapa
Konkurences padome (Konkurences padome)
Sazināties pa e-pastu
Mājas lapa
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls