Skip to main content
Shaping Europe’s digital future

Latvija atbalsta gigabitu sabiedrības un digitālās desmitgades mērķrādītājus un virza 100 Mb/s ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitiem pilsētu un lauku teritorijās, un 5G pārklājumu visās lielajās pilsētu teritorijās. Latvijas mērķis ir arī nodrošināt vienlīdzīgus un kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus visā valstī.

Nacionālā digitālās savienojamības stratēģija un politika

Atbildīgās iestādes

Digitālās savienojamības attīstības galvenie mērķi

Latvija atbalsta Gigabitu sabiedrības mērķus Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.–2027. gadam, kas tika apstiprināts 2021. gadā un atjaunināts 2024. gada aprīlī. Plāns regulē komunikāciju nozares politiku visā Latvijā. Plāna mērķa grupas ir elektronisko sakaru uzņēmumi, plānošanas reģioni, pašvaldības un iedzīvotāji. Plāna mērķis ir atvieglot pāreju uz ļoti augstas veiktspējas sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mb/s gan pilsētās, gan lauku apvidos. Plānā ir noteikti divi rīcības virzieni: a) digitālās savienojamības elektronisko sakaru infrastruktūras attīstība un b) elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošība.

Ņemot vērā pieejamā publiskā finansējuma ierobežoto apjomu, centieni, neaizstājot privātos ieguldījumus, tiks koncentrēti uz jomām, kurās ekonomisku iemeslu dēļ elektronisko sakaru operatori nav ieinteresēti vai nepietiekami izvērš infrastruktūru.

Latvija ir pieņēmusi Digitālās pārveides pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Tā ir visaptveroša valsts digitālās pārveides stratēģija, kas aptver IKT izglītību un prasmes, piekļuvi internetam, modernu un efektīvu valsts pārvaldi, e-pakalpojumus un digitālo saturu sabiedrībai. Vadlīnijas nosaka vīziju par vienlīdzīgu, ātru un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, lai nodrošinātu vismaz sabiedrībai un ekonomiskajai attīstībai nepieciešamo sakaru infrastruktūras pieejamību. Mērķis ir šāds:

  • Visām mājsaimniecībām ir pieejams interneta pieslēgums ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam, un
  • 50% 5G pārklājums visās lielajās pilsētu teritorijās (Latvijā - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī) un visās sauszemes transporta artērijās.

Satiksmes ministrija 2020. gadā sagatavoja valsts 5G ieviešanas rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā ir apkopoti pasākumi, kas saistīti ar 5G mobilo sakaru tīklu ieviešanu, radiofrekvenču spektra pieejamības nodrošināšanas grafiks, kā arī infrastruktūras izvēršanas aspekti, kas saistīti ar 5G tīkla attīstību pilsētās un gar sauszemes transporta maršrutiem.

Galvenie pasākumi un finanšu instrumenti digitālās savienojamības attīstībai

  • Regulējuma pasākumi: Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju investoriem, kuri attīsta optiskās šķiedras tīklus, iesaistīties kopprojektos ar citiem komersantiem (43.pants).
  • Savienojamības rīkkopas īstenošanas ceļvedī Latvija paziņoja par plāniem vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūru elektronisko sakaru tīklu būvniecībai. Mērķis ir izvērtēt iespēju apstiprināt tiesības klusējot un paātrināt procedūru attiecībā uz piekļuves tiesībām, turpināt attīstīt vienoto informācijas punktu un vienkāršot mazo šūnu izvietošanu. Ir izveidota darba grupa elektronisko sakaru tīklu vidiskās pēdas novērtēšanai.
  • Latvijas atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti divi pasākumi attiecībā uz savienojamības infrastruktūru, kuru kopējais budžets ir 16,5 miljoni EUR, kas veido 4 % no ANP digitālā budžeta. Viņi pievērsīsies “pēdējās jūdzes” savienojamībai lauku apvidos un pasīvajai infrastruktūrai Via Baltica 5G koridorā. Digitālās savienojamības jeb ĻAVT pēdējās jūdzes infrastruktūras attīstības pasākums paredz nodrošināt savienojamību 1500 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, skolām, slimnīcām un citām publiskām ēkām lauku apvidos. Tās budžets ir 4 miljoni eiro. Investīcija 12,5 miljonu EUR apmērā pasīvās infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai ir paredzēta, lai nodrošinātu 100 % optiskās šķiedras atvilces maršrutēšanas pieejamību visā Via Baltica Latvijas daļā.

Dati par digitālās savienojamības attīstību un tehnoloģijām Latvijā

Lai iegūtu jaunākos datus par digitālās savienojamības pārklājumu, abonementiem un izplatību, dažādu digitālās savienojamības tehnoloģiju aptvērumu skatiet digitālās desmitgades valstu ziņojumos.

Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti

angļu

latviešu

Kontaktinformācija

BCO Latvia (Valsts platjoslas kompetences birojs): Satiksmes ministrija (Satiksmes ministrija)

Adrese: Gogoļa iela 3, 1743 Rīga, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +371 67028100
Mājas lapa

Viedās pārvaldes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Viedās administrācijasVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)

Adrese: Peldu iela 25, 1494 Rīga, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +371 67026533
Mājas lapa

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija)

Adrese: Ūnjias iela 45, 1039 Rīga, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: + 371 67097200
Tīmekļa vietne

Konkurences padome

Adrese: Brīvības iela 55, 1010 Rīga, Latvija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +371 67282865
Mājas lapa

Jaunākās ziņas

Members of the Jury of the European Digital Connectivity Awards 2025
  • News article
  • 20 -JŪN- 2025

The projects competing for the European Digital Connectivity Awards 2025 will be evaluated by a jury of three European experts in digital connectivity, each bringing a wealth of experience and insight to the selection process.

Digital Decade logo
  • Paziņojums presei
  • 16 -JŪN- 2025

Eiropas Komisijas 2025. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē tika novērtēts ES progress četrās ES digitālās pārveides mērķjomās līdz 2030. gadam, uzsverot sasniegumus un nepilnības tādās jomās kā digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija, digitālās prasmes un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

Līdzīgs saturs

Lielais attēls

Atrodiet aktuālo informāciju par digitālās savienojamības attīstību katrā valstī, kā arī par valstu stratēģijām un politiku digitālās savienojamības attīstībai.