EBTA un EEZ
Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) ietver Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. EBTA valstis, kas pievienojas EEZ, var piedalīties ES vienotajā tirgū, nebūdamas ES dalībvalstis. Viņi pieņem gandrīz visus attiecīgos ES noteikumus, tostarp dažus no tiem, kas saistīti ar digitālo pasauli.
Šveice
Šveices un ES divpusējā darba kārtība pašlaik ir vērsta uz sarunām par institucionālā modeļa nolīgumu, lai nodrošinātu iekšējā tirgus tiesību aktu viendabīgu piemērošanu gan ES, gan Šveicē.
Kandidātvalstis
ES paplašināšanās procesā pašlaik piedalās septiņas valstis.
Lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu ES telesakaru operatori veic lielu uzņēmējdarbību. Lielākajā daļā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu ir pieņemta jauna valsts politika, kas nosaka platjoslas izvēršanas mērķus.
Elektronisko sakaru tirgi ir pilnībā liberalizēti visās kandidātvalstīs. Visas valstis ir pielāgojušas savus tiesību aktus, lai panāktu atbilstību E-komercijas direktīvai, un ir izveidojušas valsts regulatīvās iestādes (VRI) digitālo sakaru jomā. Tomēr valstu tiesību aktu saskaņošana ar ES tiesību aktiem atšķiras spektra politikā un pārejā no analogās uz digitālo televīziju.
Audiovizuālās politikas jomā tikai Melnkalne un Albānija līdz šim ir pilnībā pielāgojušās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai. Joprojām pastāv bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, un to statuss dažās valstīs pēdējos gados ir pasliktinājies.
Turcijas interneta tiesību aktu grozījumi rada īpašas bažas, jo ar tiem ievieš pasākumu kopumu, kas var ietekmēt interneta lietotāju tiesības uz privātumu, vēl vairāk ierobežojot vārda brīvību.
Rietumbalkāni
Eiropas Komisija 2018. gada 6. februārī pieņēma Rietumbalkānu stratēģiju. Tā arī paziņoja par digitalizācijas programmas uzsākšanu kopā ar reģiona partneriem.
Minētās digitālās sadarbības ietvarospiektais Rietumbalkānu digitālais samits notika 2022. gada 21. un 22. septembrī Prištinā, Kosovā, un tika apspriesti daudzi digitālie notikumi reģionā. Šā gada sākumā tika uzsākts ES un Rietumbalkānu regulatīvais dialogs, kas galvenokārt bija vērsts uz zaļo un digitālo politiku, un turklāt tika atzīmēta Rietumbalkānu turpmākā iesaistīšanās programmā “Digitālā Eiropa”.
Diskusiju priekšplānā bija arīmākslīgais intelekts (MI) un kiberdrošība, izveidojot mākslīgā intelekta darba grupu, kas strādā ar MI un ar MI saistītiem tematiem un nodrošina kopīgu rīcību ar ES valstīm. Lai novērstu un labāk atklātu kiberdrošības apdraudējumus, Rietumbalkānu valstis vienojās stiprināt sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru.
Rietumbalkāni tagad piedalīsies ikgadējā ziņojumā par digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) saskaņā ar ES DESI metodiku.
Dalībnieki arī atzina Rietumbalkānu panākumus reģionālā bez viesabonēšanas režīmā un vienojās par turpmāku viesabonēšanas maksu samazināšanu starp ES un Rietumbalkāniem.
Austrumu partnerība (AP)
ES attiecības digitālajā ekonomikā un sabiedrībā ar 6 ES austrumu kaimiņvalstīm (Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu) attīstās Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības (AP) ietvaros.
Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina ir parakstījušas asociācijas nolīgumus ar ES. Nolīgumos ir iekļauti noteikumi par brīvās tirdzniecības zonu, kas aptver elektroniskos sakarus, digitālo uzticēšanos un e-komerciju.
Sadarbības ar Austrumu partnerības reģionu mērķis ir dalīties ES digitālās pārveides pieredzē ar ES austrumu kaimiņvalstīm. Tā mērķis ir arī atvieglot attiecīgo 3 asociācijas nolīgumu daļu īstenošanu.
Kopā ar DG NEAR, Tirdzniecības ĢD un EĀDD Connect ĢD ir izstrādājis daudzgadu stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt digitālo ekonomiku un sabiedrību Austrumu partnerības reģionā. Stratēģija atbilst ES tiesību aktiem un paraugpraksei. Šīs stratēģijas svarīgākie elementi ir šādi:
- pirmā digitālās ekonomikas darbība Austrumu partnerības reģionā (.pdf) ar zīmolu EU4Digital
- atbalsts valstu platjoslas stratēģiju izvēršanai Austrumu partnerības reģionā
- Austrumu partnerības savienojums (EaPConnect)
- Austrumu partnerības reģiona kibernoturības uzlabošana (.pdf)
Eiropas Komisija ir izstrādājusi ES stratēģiju attiecībā uz Austrumu partnerības reģionu, pilnībā sadarbojoties ar ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm. Galvenie mērķi, kas sasniegti pēdējos gados, ir šādi:
- 2015: Rīgā notikušās Austrumu partnerības samita deklarācijā (.pdf) tika atzīts digitālās ekonomikas un sabiedrības potenciāls Austrumu partnerības reģionā. Ministri no sešām Austrumu partnerības valstīm un ES dalībvalstīm tikās Luksemburgā pirmajā Austrumu partnerības ministru sanāksmē par digitālo ekonomiku. Kopīgajā deklarācijā (.pdf) ministri apstiprināja apņemšanos izmantot iespējas, kas saistītas ar digitālo ekonomiku un sabiedrību.
- 2016: Kopīgajā paziņojumā pēc ministru līmeņa sanāksmes par digitālo kopienu, kas notika Briselē, dalībnieki vienojās izveidot vairākus reģionālus tematiskos tīklus ar zīmolu EU4Digital. Šo tīklu mērķis ir dalīties paraugpraksē un pieredzē un veicināt sadarbību.
- 2017: Sadarbība digitālajā ekonomikā un sabiedrībā ar Austrumu partnerības reģionu un tā iekšienē tika apstiprināta ar kopīgu deklarāciju, ko pieņēma Austrumu partnerības ministru 2. sanāksmē par digitālo ekonomiku, kas notika Tallinā 2017. gada 5. oktobrī. Šie secinājumi tika iekļauti arī Austrumu partnerības samita deklarācijā (.pdf).
- 2019: 2019. gada 28. februārī sešu Austrumu partnerības valstu un ES dalībvalstu attiecīgie ministri tikās Bukarestē 3. Austrumu partnerības ministru sanāksmē par digitālo ekonomiku un pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā bija iekļauts ceļvedis Austrumu partnerības reģionālajam viesabonēšanas nolīgumam līdz 2020. gada beigām.
Dienvidu kaimiņi
ES attiecības ar ES dienvidu kaimiņvalstīm (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu un Tunisiju) digitālajā ekonomikā un sabiedrībā attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) un Savienību Vidusjūrai (UfM), kurā iesaistītas visas ES dienvidu kaimiņvalstis un Mauritānija.
Par digitālo ekonomiku atbildīgie ministri valstīs, kas ir Savienības Vidusjūrai dalībvalstis, 2014. gadā pieņēma deklarāciju, kurā paredzēta cieša sadarbība. Deklarācijas mērķis ir palīdzēt valstīm izmantot digitālās ekonomikas sniegtās priekšrocības Eiropas un Vidusjūras reģionā.
Deklarācijas rezultātā tika izveidota Digitālās ekonomikas un interneta piekļuves ekspertu darba grupa, lai apsvērtu veidus, kā virzīties uz šā mērķa sasniegšanu. Ekspertu grupa apvieno valdības amatpersonas un citas ieinteresētās personas no privātā sektora, NVO, starptautiskām organizācijām un attīstības bankām.
Izmaiņas, ko ieviesa ES digitālā vienotā tirgus stratēģija saskaņā ar Junkera pilnvarām, deva jaunu iespēju ES attiecībām ar Vidusjūras dienvidu reģionu. Tas tika apspriests augsta līmeņa ieinteresēto personu konferencē Digital4med 2019. gada 8. aprīlī Briselē.
Konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta jomām, kurām var būt vislielākā ietekme un kurās ES ir attiecīga pieredze un pierādītas speciālās zināšanas. Konferencē tika apzināti dažādi sadarbības veidi, kuru mērķis ir veicināt politisku iesaisti ministru līmenī. Nākamais solis būs noteikt konkrētas darbības un censties panākt politisku apstiprinājumu.
ES un Krievijas attiecības digitālajā ekonomikā un sabiedrībā ir veidotas saskaņā ar vispārējo ES politiku attiecībā uz Krieviju.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Tā kā Eiropas digitālais modelis iedvesmo vairāk valstu, Eiropas uzņēmumiem ir vairāk iespēju veikt uzņēmējdarbību, radot vairāk darbvietu iedzīvotājiem.
Skatīt arī
Pasaules interneta politikas novērošanas centrs (GIPO) ir tiešsaistes platforma, kuras mērķis ir atvieglot interneta ietekmes un attīstības izpratni.
Reģionālās un divpusējās attiecības ir vērstas uz Eiropas uzņēmumu piekļuvi tirgum un stabilas un pārredzamas globālas normatīvās vides veicināšanu.
Eiropas Komisija sadarbojas starptautiskā līmenī ar citiem pasaules mēroga dalībniekiem, lai veidotu interneta un telekomunikāciju nozares attīstību.
ES cenšas veicināt Eiropas pieeju digitālajai pārveidei, izmantojot nolīgumus, kas noslēgti ar starptautiskām organizācijām un forumiem.
Āzijas un Klusā okeāna reģions un ES turpina stiprināt savu digitālo partnerību, nodrošinot izaugsmi daudzās jomās, piemēram, pētniecībā un izstrādē, 5G un MI.