Mākslīgā intelekta pētniecības izstrāde un ieviešana Eiropā

Zinātne un tehnoloģiju attīstība ir virzītājspēki, kas uzlabo MI un tā izmantošanu vairākās jomās. ES pētnieki jau izmanto MI revolucionāros veidos, sākot no vēža ārstēšanas uzlabošanas līdz vides problēmu risināšanai un zemestrīču ietekmes prognožu uzlabošanai.

Komisija ļauj veikt šo revolucionāro MI pētniecību, izmantojot dažādas stratēģijas. 2020. gada Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu, koordinētajos plānos par mākslīgo intelektu un nesenajā mākslīgā intelekta inovācijas tiesību aktu kopumā ir kopīgi uzsvērts, cik svarīgi ir izstrādāt un ieviest uzticamu un Eiropas vērtībām atbilstošu mākslīgo intelektu. ES MI birojs kā Komisijas daļa aktīvi virza šo stratēģiju īstenošanu, kā arī pilda savu svarīgo lomu MI akta izpildē, jo īpaši attiecībā uz vispārēja lietojuma MI, vienlaikus veicinot uzticama MI izstrādi un pieņemšanu un stiprinot starptautisko sadarbību.

Izmantojot programmas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”, Komisija mākslīgajā intelektā iegulda vairāk nekā 1 miljardu EUR gadā, veicot pasākumus inovatīvu ideju un risinājumu finansēšanai un izvēršanai. Mērķis ir mobilizēt papildu investīcijas no privātā sektora un dalībvalstīm, lai šīs desmitgades laikā sasniegtu gada investīciju apjomu 20 miljardu EUR apmērā.

Primārā ES pētniecības finansēšanas programma“Apvārsnis Eiropa” 2021.–2022. gadam piešķīra 2,6 miljardus EUR MI pētniecībai un izstrādei. Arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros 2024. gada aprīlī tika izsludināti vairāki uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ar vairāk nekā 112 miljonu EUR finansējumu MI un kvantu tehnoloģiju projektiem. Tas ietver 50 miljonus EUR lielu MI modeļu veicināšanai, 15 miljonus EUR MI pārredzamības un uzticamības uzlabošanai. Vienlaikus programma “Digitālā Eiropa” 2021.–2024. gadā ir atvēlējusi vairāk nekā 1 miljardu EUR MI izstrādes un ieviešanas atbalstam.

MI inovācijas pakete ir palielinājusi ieguldījumus MI pētniecībā un ieviešanā, paziņojot par vairākām iniciatīvām, kuru vērtība laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam sasniegs 4 miljardus EUR. Šīs iniciatīvas atbalstīs jaunā ģeneratīvo MI tehnoloģiju viļņa izstrādi un to ieviešanu galvenajās ES rūpniecības nozarēs un publiskajā sektorā.

ES ir arī finansējusi lielu skaitu projektu MI jomā gan ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, gan “Apvārsnis 2020” (ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programma 2014.–2020. gadam). Šie projekti strādāja pie risinājumiem tik dažādās jomās kā lauksaimniecība, veselības aprūpe, ražošana un transports. MI lietotnes jau sniedz tiešu labumu iedzīvotājiem tādās jomās kā veselība, vide un cīņa pret dezinformāciju. No pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansēto projektu skaits, kas vērsti uz MI vai MI rīku izmantošanu, ar katru gadu pieaug.

Šīs un citas stratēģiskās darbības un investīcijas rada apstākļus MI izstrādei un ieviešanai. ES mērķis ir radīt plaukstošu ekosistēmu jaunuzņēmumiem, kuras pamatā ir izcilība un uzticēšanās, kas veicina inovāciju un izmanto Eiropas spēcīgo zinātnisko bāzi, augstas kvalitātes izglītību un talantīgus pētniekus. MI rūpnīcas šo ekosistēmu iedzīvina, apvienojot superdatošanas resursus, datu centrus un cilvēkkapitālu, lai izstrādātu progresīvus MI modeļus un lietojumus. Vienlaikus GenAI4EU iniciatīva veicina ģeneratīvu mākslīgo intelektu, lai Eiropas stratēģiskās nozares un publiskais sektors saglabātu konkurētspēju. Tā veicina atvērtas inovācijas ekosistēmas, veicinot sadarbību starp MI jaunuzņēmumiem un struktūrām, lai izstrādātu un ieviestu uz MI balstītus lietojumus.

ES mākslīgā intelekta stratēģija ietver iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no laboratorijas uz tirgu, veicināt pētniecību, veicināt mākslīgā intelekta ieviešanu un finansēt inovāciju. Galvenās darbības ietver publiskā un privātā sektora partnerību veicināšanu, atbalstu MI pētniecībai, testēšanas iekārtu nodrošināšanu un MI risinājumu Eiropas tirgus izveidi. Veidojot uzticamu MI risinājumu tirgu un mobilizējot pētniecības spējas, ES plāno kļūt par pasaules līderi MI jomā.

Eiropas izcilības tīkli mākslīgā intelekta jomā apvieno spožākos mākslīgā intelekta prātus Eiropā, lai risinātu sarežģītas mākslīgā intelekta problēmas. Izcilības tīkli saņem finansējumu gan no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, gan no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, un tie virza pētniecību un izstrādi. Šie pasaules līmeņa tīkli aptver ievērojamu daļu no Eiropas labākajām speciālajām zināšanām mākslīgā intelekta jomā. Tie veicina sinerģiju un kritisko masu Eiropas MI jomā, lai palīdzētu pārvērst MI sasniegumus taustāmā reālā ietekmē dažādās jomās.

Šīs dažādās iniciatīvas papildina dažādas rīcībpolitikas, kuru mērķis ir izstrādāt kopīgu redzējumu par uzticamu MI. Lai atbalstītu inovāciju, Mākslīgā intelekta aktā ir īpaši noteikumi, kas saistīti ar zinātnisko pētniecību. Regula nav piemērojama nekādām darbībām, kas saistītas ar MI pētniecību, testēšanu un izstrādi pirms tā laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Šis atbrīvojums neattiecas uz testēšanu reālos apstākļos. Tas attiecas tikai uz tām MI sistēmām (tostarp to iznākumu), kas ir īpaši izstrādātas un nodotas ekspluatācijā vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes nolūkā.

Tas ir tāpēc, ka mākslīgais intelekts kļūst arvien nozīmīgāks zinātniskajā pētniecībā, virzot uz priekšu sasniegumus un paplašinot robežas. ES vēlas paātrināt mākslīgā intelekta ieviešanu zinātnieku vidū, uzlabojot piekļuvi datiem, skaitļošanas jaudu un apmācību, kā arī nodrošināt zinātniskā procesa integritāti un precizitāti. Šajā nolūkā 2024. gada martā tika publicētas pamatnostādnes par ģeneratīvā MI atbildīgu izmantošanu pētniecībā.

MI birojs arī dažādos veidos veicina inovāciju. Piemēram, MI biroja galvenais zinātniskais padomnieks atbalsta zinātniskās izcilības standartu MI modeļu novērtēšanā un inovatīvu metodiku izpētē. Mākslīgā intelekta birojs sadarbībā ar Eiropas digitālās inovācijas centriem arī uzrauga jaunās tendences un stimulē mākslīgā intelekta ieviešanu.