Eiropas pētniecības attīstība un MI ieviešana

Zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi ir virzītājspēki, kas uzlabo MI un tā piemērošanu vairākās jomās. ES pētnieki MI jau izmanto revolucionāros veidos, sākot ar vēža ārstēšanas uzlabošanu un beidzot ar vides problēmu risināšanu un zemestrīču ietekmes prognožu uzlabošanu.

Komisija nodrošina šo revolucionāro MI pētniecību, izmantojot dažādas stratēģijas. 2020. gada Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu, koordinētajos plānos par mākslīgo intelektu, MI inovācijas paketē un MI kontinenta rīcības plānā, stratēģijā “Mākslīgais intelekts zinātnē” un stratēģijā “Piemērot mākslīgo intelektu” ir uzsvērts, cik svarīgi ir izstrādāt un ieviest tādu mākslīgo intelektu, kas ir uzticams un saskaņots ar Eiropas vērtībām. Komisijas sastāvā MI birojs aktīvi virza šo stratēģiju īstenošanu līdztekus savai būtiskajai lomai MI akta izpildē, jo īpaši attiecībā uz vispārīga lietojuma MI, vienlaikus veicinot uzticama MI izstrādi un pieņemšanu un stiprinot starptautisko sadarbību.

Izmantojot programmas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”, Komisija MI jomā iegulda vairāk nekā 1 miljardu EUR gadā, veicot pasākumus inovatīvu ideju un risinājumu finansēšanai un mērogam. Mērķis ir mobilizēt papildu investīcijas no privātā sektora un dalībvalstīm, lai šīs desmitgades laikā sasniegtu ikgadējo investīciju apjomu 20 miljardu EUR apmērā.

ES primārā pētniecības finansēšanas programma “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2022. gadam MI pētniecībai un izstrādei piešķīra 2,6 miljardus EUR. Arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros 2024. gada aprīlī tika izsludināti vairāki uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, no kuriem vairāk nekā 112 miljoni EUR tika piešķirti MI un kvantu tehnoloģiju projektiem. Tas ietver 50 miljonus EUR lielu MI modeļu veicināšanai un 15 miljonus EUR MI pārredzamības un uzticamības uzlabošanai. Vienlaikus programma “Digitālā Eiropa” 2021.–2024. gadā ir atvēlējusi vairāk nekā 1 miljardu EUR MI izstrādes un ieviešanas atbalstam.

MI inovācijas pakete ir palielinājusi investīcijas MI pētniecībā un ieviešanā, paziņojot par vairākām iniciatīvām, kuru vērtība 2024.–2027. gada periodā var sasniegt 4 miljardus EUR. Šīs iniciatīvas atbalstīs jaunā ģeneratīvā MI tehnoloģiju viļņa izstrādi un ieviešanu galvenajās ES rūpniecības nozarēs un publiskajā sektorā.

ES ir arī finansējusi lielu skaitu projektu MI jomā, izmantojot gan pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, gan pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programma 2014.–2020. gadam). Šajos projektos tika rasti risinājumi tik dažādās jomās kā lauksaimniecība, veselības aprūpe, ražošana un transports. Mākslīgā intelekta lietojumi jau sniedz tiešu labumu iedzīvotājiem tādās jomās kā veselība, vide un cīņa pret dezinformāciju. Ar katru gadu pieaug to projektu skaits, kas vērsti uz MI vai MI rīku izmantošanu un ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”.

Šīs un citas stratēģiskās darbības un investīcijas rada apstākļus MI izstrādei un ieviešanai, kā arī nodrošina izcilību progresīvā MI jomā. ES mērķis ir radīt plaukstošu ekosistēmu jaunuzņēmumiem, kuras pamatā ir izcilība un uzticēšanās, kas veicina inovāciju un izmanto Eiropas spēcīgo zinātnisko bāzi, augstas kvalitātes izglītību un talantīgus pētniekus. MI rūpnīcas iedzīvina šo ekosistēmu, apvienojot superdatošanas resursus, datu centrus un cilvēkkapitālu, lai izstrādātu progresīvus MI modeļus un lietojumus. Vienlaikus iniciatīva GenAI4EU veicina ģeneratīvo MI, lai Eiropas stratēģiskās nozares un publiskais sektors saglabātu konkurētspēju. Tā veicina atvērtas inovācijas ekosistēmas, veicinot sadarbību starp MI jaunuzņēmumiem un vienībām, lai izstrādātu un ieviestu uz MI balstītas lietotnes.

ES MI stratēģija ietver iniciatīvas, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no laboratorijas uz tirgu, veicināt pētniecību, veicināt MI ieviešanu un finansēt inovāciju. Galvenās darbības ietver publiskā un privātā sektora partnerību veicināšanu, atbalstu MI pētniecībai, testēšanas iekārtu nodrošināšanu un Eiropas MI risinājumu tirgus izveidi. Veidojot uzticamu MI risinājumu tirgu un mobilizējot pētniecības spējas, ES plāno kļūt par pasaules līderi MI jomā.

Eiropas izcilības tīkli mākslīgā intelekta jomā (NOE) apvieno spožākos mākslīgā intelekta prātus Eiropā, lai risinātu sarežģītas mākslīgā intelekta problēmas. Izcilības tīkli saņem finansējumu gan no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, gan no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, un tie virza pētniecību un izstrādi uz priekšu. Šie pasaules līmeņa tīkli ietver ievērojamu daļu no Eiropas labākajām zināšanām mākslīgā intelekta jomā. Tie veicina sinerģiju un kritisko masu Eiropas MI jomā, lai palīdzētu pārvērst MI sasniegumus taustāmā reālā ietekmē dažādās jomās.

Šie izcilības tīkli ir arī sākumpunkts nākamajai nodaļai MI pētniecībā Eiropā: Resurss MI zinātnei Eiropā (RAISE). RAISE apvienos stratēģiskos resursus (t. i., finansējumu, datus, datošanas jaudu un talantus), lai veicinātu progresīva MI attīstību un ļautu veikt zinātniskus revolucionārus atklājumus.  

Kā paziņots stratēģijā “Piemērot MI”, Komisija arī sadarbosies ar Eiropas vadošajiem rūpniecības un akadēmiskajiem dalībniekiem, lai panāktu izcilību progresīvā MI jomā. Šī iniciatīva būs vērsta uz progresīvu spēju atraisīšanu, izmantojot progresīvas MI arhitektūras un augstas kvalitātes datus, izmantojot MI rūpnīcu un gigarūpnīcu piedāvāto datošanas jaudu.

Šīs dažādās iniciatīvas papildina dažādas rīcībpolitikas, kas vērstas uz kopīgu redzējumu par uzticamu MI. Lai atbalstītu inovāciju, MI aktā ir īpaši noteikumi, kas saistīti ar zinātnisko pētniecību. Regula nav piemērojama nekādām darbībām, kas saistītas ar MI pētniecību, testēšanu un izstrādi, pirms tas tiek laists tirgū vai nodots ekspluatācijā. Šis atbrīvojums neattiecas uz testēšanu reālos apstākļos. Tas attiecas tikai uz MI sistēmām (tostarp to iznākumu), kas tika īpaši izstrādātas un nodotas ekspluatācijā vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes nolūkā.

Tas ir tāpēc, ka mākslīgais intelekts gūst ievērību zinātniskajā pētniecībā, virza atklājumus un paplašina robežas. ES vēlas ne tikai paātrināt mākslīgā intelekta ieviešanu zinātnieku vidū, uzlabojot piekļuvi datiem, skaitļošanas jaudu un apmācību, bet arī nodrošināt zinātniskā procesa integritāti un precizitāti. Šajā nolūkā 2024. gada martā tika publicētas pamatnostādnes par ģeneratīvā MI atbildīgu izmantošanu pētniecībā.

MI birojs arī dažādos veidos veicina inovāciju. Piemēram, MI biroja vadošais zinātniskais padomnieks ievēro zinātniskās izcilības standartu MI modeļu izvērtēšanā un inovatīvu metodiku izpētē. MI birojs sadarbībā ar Eiropas digitālās inovācijas centriem arī uzrauga jaunās tendences un stimulē MI pieņemšanu.