Konverģenci var saprast kā tradicionālā apraides un interneta satura pakāpenisku apvienošanu.
Kad cilvēki runā par konverģenci un Connected TV, viņi bieži atsaucas uz televizoriem, kas ir savienoti ar internetu. Tomēr politikas diskusijās termins tiek lietots plašākā nozīmē, lai atspoguļotu pakāpenisku konverģenci audiovizuālajā nozarē.
Šodien skatīšanās iespējas sniedzas no televizoriem ar papildu interneta pieslēgumu līdz televizoriem, kas piegādā video saturu, līdz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, ko sniedz, izmantojot datorus, planšetdatorus un citas mobilās ierīces.
Uzmanība vairs nav vērsta tikai uz vienu ekrānu. Paralēli TV skatīšanai skatītāji var izmantot planšetdatorus vai viedtālruņus, lai pārlūkotu internetu, lai iegūtu vairāk informācijas vai tērzētu ar draugiem par šovu.
“Otrā ekrāna” lietojumprogrammas šajās ierīcēs piedāvā “sociālo televīziju”, kas patērētājiem sniedz interaktīvāku pieredzi. Tie arī piedāvā jaunas ieņēmumu plūsmas satura nodrošinātājam. Un daudzas mūsdienu ierīces ne tikai atvieglo patēriņu, bet arī sniedz patērētājiem vienkāršu iespēju izveidot savu saturu.
Visas šīs norises padara konverģenci arvien redzamāku mūsu ikdienas dzīvē. Tāpēc Komisija pieņēma Zaļo grāmatu, lai sagatavotu pilnīgi konverģētu audiovizuālo pasauli: Izaugsme, radīšana un vērtības.
Zaļajā grāmatā ieinteresētās personas tika aicinātas paust savu viedokli par mainīgo plašsaziņas līdzekļu vidi un internetu bez robežām. Jo īpaši ieinteresētās personas tika aicinātas paust savu viedokli par tirgus apstākļiem, sadarbspēju, infrastruktūru un ietekmi uz ES noteikumiem. Eiropas Komisija 2014. gada septembrī publicēja atsauksmju dokumentu, kā arī atbilžu kopsavilkumu.
Jaunākās ziņas
Līdzīgs saturs
Lielais attēls
Šodien mēs varam skatīties mūsu iecienītākās programmas ne tikai televīzijā, bet arī tiešsaistē. Uz šīm izstādēm attiecas vienotā tirgus noteikumi.
Skatīt arī
Starptautiskiem nolīgumiem un ierobežojumiem audiovizuālajā nozarē ir svarīga nozīme attiecībā uz to, kā ES un dalībvalstis izstrādā audiovizuālo politiku.
The revised Audiovisual Media Services Directive creates a media framework for Europe's digital decade.
Programmas “Radošā Eiropa” daļa “MEDIA” ir izstrādāta, lai atbalstītu Eiropas kino un citas audiovizuālās nozares.
Eiropas Kino forums ir platforma strukturētam dialogam starp politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām audiovizuālajā nozarē.
Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās jomas rīcības plāna (MAAP) mērķis ir stiprināt Eiropas plašsaziņas līdzekļus un palīdzēt saglabāt Eiropas kultūras un tehnoloģiju autonomiju digitālajā desmitgadē.