Īrijas sniegums digitālās desmitgades mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā.
Īrija 2023. gadā panāca ievērojamu progresu attiecībā uz infrastruktūru “Fibre to the Premises” (FTTP). Tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas IKT speciālistu trūkuma novēršanā. Lai gan valstī ir vērojams lēns progress e-veselības iniciatīvu virzīšanā, Īrija pēdējā gada laikā ir veikusi ievērojamus ieguldījumus iedzīvotāju digitālajās prasmēs.
Divas galvenās stiprās puses vai progresa jomas
Digitālās pamatprasmes
72,9 % Īrijas iedzīvotāju ir vismaz digitālo prasmju pamatlīmenis, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 55,6 %.
Savienojamības infrastruktūra
Attiecībā uz optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanu līdz telpām (FTTP) infrastruktūra aptver 78,5 % mājsaimniecību, un ikgadējais progress ir +8,9 %, kas vēl vairāk pārsniedz ES vidējo aptvērumu 64 % apmērā.
Divas galvenās nepilnības vai jomas, kurās jāveic uzlabojumi
IKT speciālisti
Īrija sniedz ļoti lielu ieguldījumu ES digitālās desmitgades mērķrādītāja sasniegšanā, proti, 6,2 % nodarbināto iedzīvotāju 2023. gadā bija IKT speciālisti (virs ES vidējā rādītāja, kas ir 4,8 %). Tomēr tas liecina par ierobežotu dinamiku, kas kopš iepriekšējā gada nav būtiski pavirzījusies uz priekšu.
E-veselība
Īrijai būtu jāpastiprina centieni sasniegt ES mērķi e-veselības jomā, izstrādājot digitālus risinājumus, piemēram, pacientu lietotnes un kopīgus aprūpes datus. Pašlaik valsts saņem 11,4 punktus no 100 attiecībā uz piekļuvi e-veselības pacienta kartēm, kas ir daudz mazāk nekā vidēji ES (79,1).
Īrijas galvenie darbības rādītāji
Īrijas digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis
Īrijas ceļvedis liecina, ka valsts plāno ļoti būtiskus centienus sasniegt digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Tajā ir noteikti mērķrādītāji 11 no 14 galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), un vairumā gadījumu mērķrādītāji ir saskaņoti ar ES 2030. gada mērķiem. Lai īstenotu digitālo pārveidi, Īrija plāno piešķirt kopējo budžetu (izņemot privātās investīcijas), kas tiek lēsts 5,6 miljardu EUR apmērā (1,1 % no IKP).
Digitālās tiesības un principi
Eirobarometra speciālaptauja “2024. gada digitālā desmitgade” liecina, ka 62 % Īrijas respondentu (-7 % salīdzinājumā ar 2023. gadu) uzskata, ka ES aizsargā viņu digitālās tiesības, pārsniedzot ES vidējo rādītāju — 45 %. Tomēr bažas ir palielinājušās, proti, 41 % ir nobažījušies par bērnu drošību tiešsaistē (+13 %) un 32 % par kontroli pār savu digitālo mantojumu (+11 %). Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību stiprināt digitālās tiesības valsts līmenī. Pozitīvi ir tas, ka 70 % atzinīgi vērtē digitālo prasmju esamību un 63 % uzticas pulcēšanās brīvībai tiešsaistē, kas ir krietni virs ES vidējiem rādītājiem.
Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi
Īrijai ir jāuzlabo sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem, lai veicinātu konkurētspēju, noturību, suverenitāti un popularizētu Eiropas vērtības un klimatrīcību.
Savienojamības infrastruktūra
Risināt problēmas, kas rada sastrēgumus, piemēram, atļaujas mastu izvietošanai, lai paplašinātu mobilo pārklājumu.
IKT speciālisti
Paplašināt māceklības programmas, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc IKT speciālistiem, un koncentrēties uz dzimumu nevienlīdzības novēršanu.
E-veselība
Nodrošināt, ka visi datu veidi ir pieejami iedzīvotājiem, izmantojot tiešsaistes piekļuves pakalpojumu, un palielināt veselības datu piedāvājumu, piesaistot vairāk veselības aprūpes sniedzēju kategoriju.
Vairāk par 2024. gada ziņojumu par digitālo desmitgadi
Check out the progress of all Member States and extracts of country-specific recommendations.