Tīmekļsemināra galvenais mērķis bija iepazīstināt ar dalībvalstu digitalizācijas iniciatīvām un paraugpraksi, pamatojoties uz ziņojumu kopumu par valstīm (28 valstis 3 gadu laikā) un ES līmeņa analīzi par pašreizējām valstu iniciatīvām rūpniecības digitalizācijai. Tīmekļseminārā piedalījās vairāk nekā 130 politikas veidotāji, kas atbild par digitalizāciju, digitālās inovācijas centriem un atveseļošanas un noturības plāniem.
Pētījums par valstu digitalizācijas iniciatīvām ir a) devis iespēju gūt stratēģisku ieskatu par dažādām pieejām dalībvalstīs, b) apzinājis to galvenos veiksmes faktorus un c) ļāvis formulēt īstenojamus ieteikumus politikas veidotājiem, lai risinātu problēmas un iespējas digitalizācijas iniciatīvu sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā. Dalībvalstīm būtu jāizmanto iespēja, ko sniedz atveseļošanas un noturības plāni, lai pastiprinātu šādas iniciatīvas.
Stratēģiskā līmenī pētījumā tika apzināti dažādi “digitalizācijas ceļi” un laba prakse, pamatojoties uz katras valsts sākumposmu digitalizācijas jomā, izpratni par katras valsts galvenajām digitalizācijas problēmām un visaptverošu pārskatu par to galvenajiem veicinātājiem un šķēršļiem.
Eiropas Komisija 2016. gada aprīlī sāka iniciatīvu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (DEI), lai stiprinātu ES konkurētspēju digitālo tehnoloģiju jomā un nodrošinātu, ka ikviena Eiropas rūpniecība — neatkarīgi no nozares, neatkarīgi no tā, kurā vietā, neatkarīgi no to lieluma — var pilnībā gūt labumu no digitālajām inovācijām.
Šajā satvarā ziņošana par valstu iniciatīvu izstrādi digitalizācijas jomā un to uzraudzība ir būtiska, lai īstenotu dažādos ERD iniciatīvas darbības virzienus.
Lejupielādēt semināra ziņojumu
Prezentācijas
- Digitālā tranformācija un atveseļošanas un noturības mehānisms
- Pētījums par progresa uzraudzību valstu iniciatīvās rūpniecības digitalizācijas jomā
Pēc Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta (DG CONNECT) uzdotā trīs gadu pētījuma par valstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu progresa uzraudzību tagad ir pienācis laiks pārskatīt ikgadējo digitalizācijas ziņojumu agrīnos konstatējumus un pasākumu analīzi plašākā jauno digitālās izaugsmes stratēģiju satvarā, kas ir saistītas ar valstu inovāciju un rūpniecības politiku, ievērojot galvenos DEI darbības virzienus:
- inovācijas spēju palielināšana, jo īpaši ar digitālās inovācijas centriem;
- Tiesiskais regulējums;
- prasmju attīstīšana; kā arī
- Eiropas pārvaldības struktūra kopā ar dalībvalstīm.
Pandēmijas uzliesmojums ir būtiski ietekmējis ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā. 2020. gada otrajā ceturksnī IKP samazinājās par 11,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (avots: Eurostat, informatīvs izlaidums, 2020. gada 8. septembris). Ieguldījumi samazinājās vēl vairāk, proti, par 15,4 %. Lai izvairītos no ilgstošas gausas ekonomikas perspektīvas turpmākajiem gadiem, investīcijas un reformas, jo īpaši saistībā ar ekonomikas digitālo pārveidi, ir būtiskas ne tikai ekonomikas atveseļošanai, bet arī Eiropas ekonomikas un sabiedrības noturībai. Atveseļošanas un noturības plānu pamatmērķos dalībvalstīm ir iespēja atbalstīt un paātrināt divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos. Next Generation EU ietvaros atveseļošana un noturība ar vismaz 20 % investīciju līmeni, kas saistītas ar digitālo jomu, ir unikāla iespēja finansēt vērienīgas iniciatīvas zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam.
Dalībvalstis var izmantot šo finansējuma avotu, lai ieguldītu digitālajā infrastruktūrā, rūpniecības digitalizācijā, prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, kā arī pētniecībā un inovācijā. Tai būtu jāsagatavo rūpniecības nozares, lai tās varētu atgūties no šīs krīzes un sagatavot savu ilglaicīgo noturību.
Saite uz iepriekšējiem darbsemināriem un valstu ziņojumiem
- 2020. gada darbseminārs ar saitēm uz valstu ziņojumiem un šādiem informatīviem dokumentiem:
- 2019. gada darbseminārs ar saitēm uz valstu ziņojumiem un šādiem dokumentiem