Skip to main content
Shaping Europe’s digital future
  • DIGIBYTE
  • Publikācija 02 -OKT- 2024

Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumus par projekta “Cilvēka smadzenes” un Eiropas pamatiniciatīvu “Grafēns” desmit gadu sasniegumiem

Ir publicēti divi ziņojumi par cilvēka smadzeņu projektu un pamatiniciatīvām "Grafēns", kuros sniegts visaptverošs pārskats par galvenajiem sasniegumiem zinātnē, tehnoloģijā un rūpniecībā divās svarīgās tehnoloģiju jomās.

A person sitting in front of a laptop, holding a light bulb, surrounded by icons referring to research and innovation.

AdobeStock 590979937 © Userba011d64_201

Abas iniciatīvas Komisija uzsāka 2013. gadā kā Nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) pamatiniciatīvas, kuru kopējais budžets ir EUR 1,2 miljardi un kuru vispārējais mērķis ir mobilizēt pētniekus, akadēmisko aprindu pārstāvjus, nozares pārstāvjus un valstu programmas, lai risinātu galvenās problēmas zinātnē un tehnoloģijā.

Ziņojumos ir atspoguļoti daži no daudzajiem sasniegumiem, kas gūti, īstenojot šīs divas desmitgades ilgušās iniciatīvas. Grafēna pamatiniciatīva ir parādījusi grafēna potenciālu, kas sastāv no viena oglekļa atomu slāņa un kam ir daudzas ļoti noderīgas īpašības, kā arī no citiem jauniem 2D materiāliem. Tā ir likusi pamatus, piemēram, uz grafēnu balstītiem smadzeņu datorimplantiem, kas var palīdzēt mazināt Parkinsona slimības simptomus, atledošanas sistēmām, kas palīdz lidmašīnām lidot droši, un efektīvākiem akumulatoriem un saules enerģijas paneļiem. Pamatiniciatīva “Grafēns” ir arī radījusi plaukstošu ES ekosistēmu, kuras pamatā ir padziļināta sadarbība starp vairāk nekā 200 zinātniskajiem un rūpnieciskajiem partneriem. Projekts ir uzsācis aptuveni 1000 doktorantūras un pēcdoktorantūras studentu karjeru, izveidojis 20 atvasinātus uzņēmumus un laidis tirgū vairāk nekā 100 produktu.

Projekts “Cilvēka smadzenes” apvienoja vairāk nekā 500 zinātniekus, inženierus un klīnicistus no visas Eiropas, lai atklātu cilvēka smadzeņu noslēpumus. Cilvēka smadzeņu projekts pavēra jaunas perspektīvas smadzeņu izpētē. Tā rezultātā radās jauna digitālās neirozinātnes paradigma un tika panākts ievērojams progress neiroloģiskajos pamatpētījumos, smadzeņu medicīnā, mākslīgajā intelektā un datošanā, tostarp izveidojot smadzeņu digitālos atlantus. Savukārt tā atziņas tiek izmantotas arī visprogresīvākajās tehnoloģijās, sākot ar smadzeņu iedvesmotu mākslīgo intelektu un neiromorfisko datošanu un beidzot ar kognitīvo robotiku. Projekts arī nodrošināja EBRAINS — atvērtu pētniecības digitālo infrastruktūru, kas turpinās savu pārveidojošo ietekmi uz cilvēka smadzeņu pētniecību. Ar vairāk nekā 10 000 lietotājiem no vairāk nekā 1500 pētniecības un medicīnas institūtiem visā pasaulē, EBRAINS ir noteikts, lai būtu avots daudz vairāk revolucionāru atklājumiem.

Abos ziņojumos ir aprakstīti ne tikai iniciatīvu galvenie sasniegumi, bet arī novērtēts, kā tās ir veicinājušas ES stratēģisko mērķu sasniegšanu un Eiropas pētniecības pamanāmību šajās jomās. Tajos uzsvērts, ko var panākt, desmit gadu laikā sadarbojoties īpašām pētnieku grupām no visas Eiropas.

Plašāka informācija: