Zviedrijas valsts digitālās savienojamības plānā, kas pieņemts 2016. gadā, ir redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju, un tajā ir izvirzīti mērķi gan attiecībā uz mobilo pārklājumu, gan ātrdarbīgiem platjoslas savienojumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Kopsavilkums par digitālās savienojamības attīstību Zviedrijā
Lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus, Zviedrijas valdība savā digitālās savienojamības stratēģijā ir noteikusi trīs stratēģiskās jomas:
- Uzdevumi un noteikumi digitālās savienojamības tirgū
- Digitālās savienojamības infrastruktūras izmaksefektīva paplašināšana
- Pakalpojumi ikvienam
Saskaņā ar digitālās savienojamības stratēģiju “Zviedrija ar pilnīgu savienojamību līdz 2025. gadam” kontaktpunktam ir jābūt cilvēku vajadzībai pēc digitālās savienojamības piekļuves neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo blīvi apdzīvotos apgabalos, mazapdzīvotos apgabalos un lauku apvidos vai apgabalos, kas atrodas starp tiem. Zviedrija ir apņēmusies būt 5G attīstības priekšgalā. Viena no tās izpausmēm ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība 5G jomā, kas tiek īstenota Ziemeļvalstu Ministru padomes ietvaros. 2018. gada maijā Ziemeļvalstu premjerministri parakstīja deklarāciju par 5G ar kopīgu redzējumu par to, ka tas ir pirmais un visvairāk integrētais reģions pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu digitalizācijas ministri ir izveidojuši kopīgu rīcības plānu 5G tehnoloģijas agrīnai ieviešanai.
Nacionālā digitālās savienojamības stratēģija un politika
Atbildīgās iestādes
- Klimata un uzņēmējdarbības ministrija (Klimat- och näringslivsdepartementet) ir atbildīga par digitalizācijas un digitālās savienojamības politiku.
- Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju iestāde (PTS) ir iestāde, kas uzrauga un regulē elektronisko sakaru un pasta nozares. Iestādes redzējums ir tāds, ka ikvienam Zviedrijā vajadzētu būt piekļuvei labai telefonijai, digitālajai savienojamībai un pasta pakalpojumiem.
- Valdība iecēla Bredbandsforum 2010. gadā, un tas ir atbildīgs par sadarbības veicināšanu starp attiecīgajiem dalībniekiem, lai veicinātu digitālās savienojamības infrastruktūras efektīvu paplašināšanu. Foruma uzdevums ir arī izveidot arēnu valdībai, uzņēmumiem, iestādēm un citām organizācijām, lai kopīgi apzinātu šķēršļus izvēršanai un rastu risinājumus, kas atvieglo piekļuvi digitālajai savienojamībai visā valstī.
Digitālās savienojamības attīstības galvenie mērķi
Valdības redzējums par pilnībā savienotu Zviedriju ir tāds, ka digitālās savienojamības infrastruktūrai būtu jāatbilst lietotāja vajadzībai pēc savienojamības. 2016. gada decembrī pieņemtajā platjoslas stratēģijā Zviedrijas valdība norādīja, ka ir vajadzīgi mērķi divās jomās: piekļuve ātrdarbīgai digitālajai savienojamībai visā Zviedrijā un piekļuve uzticamiem un kvalitatīviem mobilajiem pakalpojumiem. Stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam 95 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem būtu piekļuve digitālajai savienojamībai ar minimālo jaudu 100 Mb/s. Stratēģija ir spēkā arī pēc 2020. gada, un tajā noteikts, ka līdz 2025. gadam visai Zviedrijai vajadzētu būt piekļuvei ātrdarbīgai digitālajai savienojamībai. Tas nozīmē, ka 98 % no visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem vajadzētu būt piekļuvei digitālajai savienojamībai ar minimālo jaudu 1 Gb/s. Atlikušajiem 1,9 % vajadzētu būt piekļuvei savienojumiem ar minimālo jaudu 100 Mb/s un 0,1 % ar minimālo jaudu 30 Mb/s. Stratēģijai ir arī mērķis attiecībā uz mobilo pārklājumu: visai Zviedrijai vajadzētu būt piekļuvei uzticamiem un kvalitatīviem mobilajiem pakalpojumiem ne vēlāk kā 2023. gadā.
Galvenie pasākumi digitālās savienojamības attīstībai
- Attiecībā uz digitālās savienojamības kartēšanu Zviedrijas Pasta un telesakaru iestāde (PTS) ir izstrādājusi un vadījusi tīmekļa pakalpojumu Ledningskollen, lai apmainītos ar informāciju par infrastruktūras (t. i., cauruļvadu un citas infrastruktūras) īpašniekiem. Platforma ir izstrādāta un ir publiski pieejama brīvprātīgi, lai novērstu kaitējumu rakšanas laikā un uzlabotu civilā darba koordināciju. Papildus Ledningskollen PTS ir valsts kartēšanas rīks, ko sauc par platjoslas karti (Bredbandskartan), kas parāda digitālās savienojamības pieejamību, tīkla īpašniekus un interneta pakalpojumu sniedzējus netālu no konkrētas vietas visā Zviedrijā.
- Zviedrijas digitālās savienojamības izvēršana galvenokārt ir tirgus virzīta, bet jomās, kurās nav komerciālu stimulu investēt, ir pieejams papildu publiskais finansējums. Zviedrijā pašvaldībām ir svarīga loma tīkla izvēršanā, kontrolējot un nosakot nosacījumus operatoru piekļuvei pašvaldības zemei.
Valsts un reģionālie digitālās savienojamības finanšu instrumenti
- Valsts atbalsts digitālās savienojamības izvēršanai apgabalos, kuros nav komerciālu investīciju nākamās paaudzes piekļuves tīklos, ir pieejams no Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Zviedrijas ziemeļu daļā – no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
- ANM: Zviedrijas atveseļošanas un noturības plānā 21 % (674 miljoni EUR) no finansējuma ir piešķirts digitālajai jomai, un lielākā daļa no tā ir paredzēta, lai atbalstītu ĻAVT izvēršanu lauku apvidos.
- Valdība plāno no Atveseļošanas un noturības fonda finansēt 1,4 miljardus Zviedrijas kronu 2021. gadā, 500 miljonus Zviedrijas kronu 2022. gadā un pēc tam 100 miljonus Zviedrijas kronu gadā 2023.–2025. gadā, lai paplašinātu digitālo savienojamību visā valstī un sasniegtu valsts digitālās savienojamības mērķrādītājus. Zviedrijas Pasta un telesakaru aģentūra (PTS) ir šīs atbalsta shēmas vadošā iestāde. Pašreizējā lauku attīstības programmas (2014–2020) plānošanas periodā valdība ir arī piešķīrusi aptuveni SEK 4,45 miljardus digitālās savienojamības atbalstam paplašināšanai teritorijās, kurās paplašināšana nav komerciāli rentabla.
- Valdība ir arī veikusi ieguldījumus 1,2 miljardu Zviedrijas kronu apmērā reģionālajā fondā lielāku vietējo starpsavienojumu digitālās savienojamības tīklu paplašināšanai trīs ziemeļu reģionālo fondu programmās.
Dati par digitālās savienojamības attīstību un tehnoloģijām Zviedrijā
Lai iegūtu jaunākos datus par digitālās savienojamības pārklājumu, abonēšanu un izplatību, dažādu digitālās savienojamības tehnoloģiju pārklājumu, iepazīstieties ar valstu ziņojumiem par Digitālās ekonomikas unamp; Sabiedrības indeksu (DESI).
Spektra piešķīrumi bezvadu digitālajai savienojamībai
Sīkāku informāciju par harmonizētu spektra piešķiršanu skatīt Eiropas 5G novērošanas centra ziņojumā.
Valstu un ES publikācijas un preses dokumenti
angļu
- Platjoslas ieguldījumu rokasgrāmata
- Mobilo un fiksēto platjoslas pakalpojumu cenas Eiropā 2022. gadā
- Pētījums par valstu platjoslas plāniem ES-27
- Platjoslas savienojamības ziņojumi un analīze
zviedru
- Pilnībā savienota Zviedrija līdz 2025. gadam – platjoslas stratēģija
- Platjoslas infrastruktūras kartēšanas sistēma (Ledningskollen)
- Platjoslas pakalpojumu kartēšanas rīks (Bredbandskartan)
Kontaktinformācija
BCO Sweden (Valsts platjoslas kompetences birojs): Zviedrijas Pasta un telekomunikāciju iestāde (Post och telestyrelsen)
Pasta adrese: Box 5398, SE-102 49 Stokholma, Zviedrija
Apmeklētāja adrese: Valhallavägen 117, SE-115 31 Stokholma, Zviedrija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +46 8 678 56 12
Tīmekļa vietne
Klimata un uzņēmējdarbības ministrija (Klimat- och näringslivsdepartementet)
Adrese: Mäster Samuelsgatan 70, 111 21 Stokholma, Zviedrija
Sazināties pa e-pastu
Tīmekļa vietne
Bredbandsforum
Adrese: Valhallavägen 117, 115 31 Stokholma, Zviedrija
Sazināties pa e-pastu
Tālrunis: +46 8678 55 00
Tīmekļa vietne
