Kipras 2024. gada ziņojums par digitālo desmitgadi

Divas galvenās stiprās puses vai progresa jomas 

Savienojamības infrastruktūra

Kipra jau 2022. gadā sasniedza mērķi nodrošināt 100 % pārklājumu apdzīvotās teritorijās. Ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) pārklājums Kiprā (77,1 %) bija nedaudz zemāks par ES vidējo rādītāju (78,8 %), bet nesenais vidējais gada pieaugums 28,5 % apmērā liecina par gandrīz četras reizes straujāku progresa tempu nekā ES vidējais rādītājs 7,4 %. VHCN pārklājums mājsaimniecībās, kas dzīvo mazapdzīvotos apgabalos (55,7 %), nedaudz pārsniedz ES vidējo rādītāju (55,6 %), kas arī liecina par straujo izaugsmi kopš 2022. gada (35 %). Turklāt Fibre to the Premises (FTTP) pārklājums valstī ir 77,1 %, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (64,0 %), uzrādot pozitīvu dinamiku.  

IKT speciālisti

IKT speciālisti veido 5,4 % no Kipras nodarbinātajiem iedzīvotājiem, pārsniedzot ES vidējo rādītāju (4,8 %). Tas ir ievērojams gada pieaugums 17,4 % apmērā, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo gada pieaugumu 4,3 % apmērā. 

Divas galvenās nepilnības vai jomas, kurās jāveic uzlabojumi

Digitālās pamatprasmes

2023. gadā mazāk nekā pusei Kipras iedzīvotāju (49,5 %) bija vismaz digitālo prasmju pamatlīmenis, kas ir zem ES vidējā rādītāja, proti, 55,6 %. Turklāt digitālā plaisa pastāv visās vecuma grupās: lai gan 71,8 % jauniešu (16–24 gadu vecumā) ir vismaz digitālo prasmju pamatlīmenis, tikai 59,6 % vecuma grupā no 25 līdz 54 gadiem un 18,4 % vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālo prasmju pamatlīmenis.

E-veselība

Kipra 2023. gadā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2022. gadu (70,2 %). Galvenie trūkumi ir nespēja autentificēties ar paziņoto e-ID shēmu un piekļuves pakalpojums, kas neatbilst tīmekļa pieejamības pamatnostādnēm. Tomēr Kipra 2023. gadā paziņoja Komisijai par e-identifikācijas shēmu.

Kipras ceļvedis liecina, ka valsts plāno pielikt zināmas pūles, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Tajā ir noteikti mērķrādītāji 12 no 14 galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), un vairumā gadījumu mērķrādītāji ir saskaņoti ar ES 2030. gada mērķiem. Lai īstenotu digitālo pārveidi, Kipra plāno piešķirt kopējo budžetu (izņemot privātās investīcijas), kas tiek lēsts 247 miljonu EUR apmērā (0,8 % no IKP). 

Digitālās tiesības un principi

Eirobarometra speciālaptauja “2024. gada digitālā desmitgade” sniedz ieskatu digitālo tiesību uztverē. Tas liecina, ka tikai 43 % respondentu Kiprā uzskata, ka ES efektīvi aizsargā viņu digitālās tiesības, kas ir par 10 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā. Bažas ir ievērojamas, proti, 54 % ir nobažījušies par bērnu drošību tiešsaistē (+15 punkti salīdzinājumā ar 2023. gadu) un 47 % ir nobažījušies par kontroli pār personas datiem (+12 punkti). Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību stiprināt digitālās tiesības valsts līmenī. Tomēr 58 % atzinīgi vērtē piekļuvi tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem un pulcēšanās un biedrošanās brīvību tiešsaistes vidē. 

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Kiprai ir jāuzlabo sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem, lai veicinātu konkurētspēju, noturību, suverenitāti un popularizētu Eiropas vērtības un klimatrīcību. 

Plašāka informācija un pilns ieteikumu saraksts atrodams ziņojumā .