Ziņojums par Igauniju 2024. gadā (Digitālās desmitgades ziņojums)

Divas galvenās stiprās puses vai progresa jomas 

Digitālās pamatprasmes un IKT speciālisti

Valsts rādītāji pārsniedz ES vidējo rādītāju (55,6 %), un 62,6 % iedzīvotāju ir vismaz digitālo prasmju pamatlīmenis. Valsts mērķis ir to vēl vairāk uzlabot, izmantojot izglītības pasākumus un mūžizglītību gan pedagogiem, gan cilvēkiem. Igaunijā IKT speciālisti jau tagad veido lielu darbaspēka daļu (6,7 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,8 %). Valstī ir arī otrs augstākais sieviešu IKT speciālistu īpatsvars ES (26,8 %). 

Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija

Igaunija ir līdere svarīgu publisko pakalpojumu sniegšanā digitāli, piešķirot 98,9 punktus digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem un 95,8 punktus digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem. Valdība 2023. gadā ieviesa arī jaunas tiešsaistes lietojumprogrammas, lai racionalizētu administratīvos procesus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. 

Divas galvenās nepilnības vai jomas, kurās jāveic uzlabojumi

Savienojamības infrastruktūra

Igaunija ir apņēmusies uzlabot digitālo infrastruktūru un tehnoloģijas, taču joprojām ir jāpieliek pūles, lai sasniegtu ES 2030. gada mērķrādītājus. 76,9 % mājsaimniecību pašlaik ir ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) pārklājums, kas ir zemāks par ES vidējo rādītāju (78,8 %), un nesenais gada pieaugums ir ļoti ierobežots (0,8 %).

MVU digitalizācija

To MVU īpatsvars, kuriem ir vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis (55,9 %), atpaliek no ES vidējā rādītāja (57,7 %). Progresīvu digitālo tehnoloģiju ieviešana arī ir zem ES vidējā rādītāja, jo īpaši datu analīzes jomā (25,6 % uzņēmumu salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 33,2 %) un mākslīgā intelekta jomā (5,2 % uzņēmumu salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 8 %).

Igaunijas ceļvedis liecina, ka valsts plāno ierobežot centienus sasniegt digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Tajā ir noteikti mērķrādītāji vienam no 14 galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), kas ir zemāki nekā ES 2030. gada mērķi. Ceļvedī nav precizēts aplēstais budžets digitālās pārveides īstenošanai (0 % no IKP).

Digitālās tiesības un principi

Eirobarometra speciālaptauja “2024. gada digitālā desmitgade” atklāj, ka, lai gan 42 % Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka ES efektīvi aizsargā viņu digitālās tiesības, tas ir samazinājums par 6 punktiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu un ir zem ES vidējā rādītāja (45 %). Bažas ir pastiprinājušās, jo īpaši 55 % ir nobažījušies par bērnu drošību tiešsaistē (+10 % salīdzinājumā ar 2023. gadu) un 46 % ir nobažījušies par kontroli pār personas datiem (+11 %). Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību stiprināt digitālās tiesības valsts līmenī. Pozitīvi ir tas, ka 66 % augstu vērtē digitālo prasmju un izglītības līmeni un vēl 68 % — piekļuvi tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas abi krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju.  

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Igaunijai ir jāuzlabo sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem, lai veicinātu konkurētspēju, noturību, suverenitāti un popularizētu Eiropas vērtības un klimatrīcību. 

Plašāka informācija un pilns ieteikumu saraksts atrodams ziņojumā .