Portugāles sniegums digitālās desmitgades mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā.
Portugāle 2023. gadā panāca ievērojamu progresu e-veselības jomā. Tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas saistībā ar pamatprasmju un padziļinātu prasmju uzlabošanu visā sabiedrībā. Pagājušajā gadā Portugāle panāca progresu 5G tīklu izvēršanā, tostarp 3,4–3,8 GHz joslā.
Divas galvenās stiprās puses vai progresa jomas
Savienojamības infrastruktūra
Portugāle ir uz pareizā ceļa, lai panāktu 100 % pārklājumu gigabitu savienojamībai un pamata 5G daudz agrāk nekā 2030. gadā. Portugālei ir viens no labākajiem 5G rādītājiem ES 3,4–3,8 GHz joslā, un tā tiek uzskatīta par primāro 5G pionierjoslu Savienībā, aptverot 65,2 % Portugāles mājsaimniecību.
E-veselība
E-veselības briedums kopš pagājušā gada ir uzlabojies par gandrīz 40 % un tagad pārsniedz ES vidējo rādītāju (86 salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 79,1 ES).
Divas galvenās nepilnības vai jomas, kurās jāveic uzlabojumi
Digitālās pamatprasmes
Iedzīvotāju digitālo pamatprasmju līmenis (56 %) ir nedaudz virs ES vidējā līmeņa (55,6 %), kas liecina par ierobežotu progresu dažos pēdējos gados.
IKT speciālisti
IKT speciālistu īpatsvars nodarbinātībā ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES (4,5 % pret 4,8 %), un sieviešu īpatsvars profesijā stagnē (20 % 2023. gadā salīdzinājumā ar 21 % 2021. gadā).
Portugāles galvenie darbības rādītāji
Portugāles digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis
Portugāles ceļvedis liecina, ka valsts plānos ir paredzēti ierobežoti centieni sasniegt digitālās desmitgades mērķus un mērķrādītājus. Tajā ir noteikti mērķrādītāji četriem no 14 galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI), un vairumā gadījumu mērķrādītāji ir saskaņoti ar ES 2030. gada mērķiem. Lai īstenotu digitālo pārveidi, Portugāle plāno piešķirt kopējo budžetu (izņemot privātās investīcijas), kas tiek lēsts 854 miljonu EUR apmērā (0,3 % no IKP).
Digitālās tiesības un principi
Eirobarometra speciālaptaujā “2024. gada digitālā desmitgade” uzsvērts, ka 43 % Portugāles respondentu uzskata, ka ES aizsargā viņu digitālās tiesības, un tas ir nedaudz zem ES vidējā rādītāja — 45 %. Uzticēšanās digitālajam privātumam ir 48 %, kas arī ir zemāka nekā vidēji ES. Bažas ir ievērojami palielinājušās, proti, 60 % respondentu ir nobažījušies par bērnu drošību tiešsaistē (+20 % salīdzinājumā ar 2023. gadu) un 52 % par kontroli pār personas datiem (+15 %). Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību stiprināt digitālās tiesības valsts līmenī. Neraugoties uz bažām, 78 % uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ir svarīgas, lai piekļūtu sabiedriskajiem pakalpojumiem, un 83 % — lai sazinātos ar draugiem un ģimeni, pieskaņojoties ES vidējam rādītājam.
Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi
Portugālei ir jāuzlabo sniegums virzībā uz digitālās desmitgades mērķrādītājiem un mērķiem, lai veicinātu konkurētspēju, noturību, suverenitāti un popularizētu Eiropas vērtības un klimatrīcību.
Digitālās pamatprasmes
Turpināt atlikušo 5G pionierjoslu piešķiršanu un pastiprināt pasākumus attiecībā uz 5G izvēršanu.
IKT speciālisti
Pieņemt papildu pasākumus, lai uzlabotu IKT speciālistu, tostarp kiberdrošības ekspertu, skaitu. Mudināt jauniešus (jo īpaši sievietes) studēt un veidot karjeru IKT jomā.
MVU un “vienradžu” digitalizācija
Pastiprināt esošos pasākumus, ņemot vērā vērienīgo mērķrādītāju attiecībā uz uzņēmumu digitālo pamatintensitāti, ņemot vērā arī nepieciešamību nodrošināt atbalsta nepārtrauktību līdz 2030. gadam, un turpināt stiprināt valsts jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu ekosistēmu.
Progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos
Paredzēt īpašus pasākumus mākoņdatošanas, mākslīgā intelekta un datu analīzes ieviešanai, piemēram, pastiprinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru un akadēmiskajām aprindām, lai labāk saskaņotu šo tehnoloģiju potenciālu ar uzņēmējdarbības vajadzībām.
Vairāk par 2024. gada ziņojumu par digitālo desmitgadi
Digital Decade 2024 report: Country fact pages
Check out the progress of all Member States and extracts of country-specific recommendations.