©2025 Barrabes.BIZ
No universitātēm atvasināti uzņēmumi ir būtiski inovācijas un ekonomikas izaugsmes virzītājspēki Eiropā. Tomēr, neraugoties uz šo uzņēmumu potenciālu, tie saskaras ar ievērojamām problēmām, kas saistītas ar mērogošanu, finansējuma nodrošināšanu un tiesiskā regulējuma virzīšanu.
Atvasinātie universitāšu uzņēmumi veicina zināšanu pārnesi starp universitātēm un rūpniecību, veicinot inovācijas ekosistēmas, kas virza reģionālo ekonomikas izaugsmi. Tie rada augsti kvalificētu nodarbinātību, piesaista ieguldījumus un veicina tehnoloģisko klasteru veidošanos.
Neraugoties uz to stabilitāti, ES atvasjaunuzņēmumiem ir zemāks neveiksmju rādītājs nekā tradicionālajiem jaunuzņēmumiem, un daudziem ir grūtības tos izvērst. Regulatīvā panorāma bieži vien ir sadrumstalota, atbalsta struktūras dalībvalstīs ir nekonsekventas, un piekļuve finansējumam vēlākā posmā joprojām ir galvenā problēma. Šo šķēršļu novēršana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka Eiropa maksimāli izmanto savu pētniecības iestāžu potenciālu pasaules tirgū, kurā valda konkurence.
Dziļās tehnoloģijas: nepietiekami izmantota iespēja
Dziļās tehnoloģijas — kategorija, kas ietver progresīvas inženierzinātnes, dzīvības zinātnes un mākslīgo intelektu, — ir ļoti svarīga joma universitāšu atvasinātajām augstskolām. 2023. gadā dziļās tehnoloģijas veidoja 44 % no riska kapitāla (RK) finansējuma Eiropā. Tomēr šajā nozarē darbojas tikai 23 % no atvasjaunuzņēmumiem salīdzinājumā ar vairāk nekā 60 % no riska kapitāla finansētajiem dziļo tehnoloģiju uzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs . Šī plaisa liecina, ka Eiropa pilnībā neizmanto savas stiprās puses pētniecības jomā.
Lai gan ES lepojas ar pasaules līmeņa pētniecības iestādēm un lielu skaitu STEM absolventu uz vienu iedzīvotāju, daudzi dziļo tehnoloģiju atvasināti uzņēmumi nespēj piesaistīt apjomradītu finansējumu. Šo problēmu veicina sarežģīti intelektuālā īpašuma (IĪ) noteikumi, augsts universitāšu pašu kapitāla īpatsvars, kas attur privātos ieguldītājus, un mērķtiecīgu finanšu instrumentu trūkums vēlāka posma izaugsmei.
Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ES atvasjaunuzņēmumi
Ziņojumā ir apzināti vairāki strukturāli šķēršļi, kas kavē uz augstskolām atdalījušos uzņēmumu izaugsmi:
- Birokrātija un intelektuālā īpašuma sarežģītība: ilgstošas sarunas par intelektuālo īpašumu un decentralizēts tiesiskais regulējums palēnina komercializācijas centienus.
- Mērogošanas ierobežojumi: tikai 11 % no dziļo tehnoloģiju atvasinātajiem uzņēmumiem ES sasniedz vērtējumus, kas salīdzināmi ar to tradicionālajiem jaunuzņēmumiem, tādējādi ierobežojot to spēju konkurēt starptautiskā mērogā.
- Pašu kapitāla struktūras: augstskolas bieži saglabā lielu pašu kapitāla daļu atvasinātajos uzņēmumos, kas var atturēt privātos ieguldījumus un samazināt dibinātāju stimulus.
- Sadrumstalotas atbalsta sistēmas: lai gan tādas programmas kā “Apvārsnis Eiropa” nodrošina ievērojamu finansējumu pētniecības komercializācijai, piekļuve šim atbalstam reģionos un iestādēs joprojām ir nevienmērīga.
Stratēģijas atvasjaunuzņēmumu ekosistēmas stiprināšanai
Lai uzlabotu izdalīto uzņēmumu panākumu līmeni un mērogojamību, ziņojumā ir izklāstīti galvenie ieteikumi:
- Regulatīvās reformas: vienkāršot intelektuālā īpašuma sistēmas un racionalizēt tehnoloģiju nodošanas procesus, lai samazinātu šķēršļus komercializācijai. Standartizēti kapitāla dalīšanas modeļi, piemēram, Nīderlandē, varētu kalpot par etalonu.
- Finanšu saskaņošana: saskaņot akadēmiskos finansēšanas modeļus ar RK gaidām, ieviešot līdzieguldījumu shēmas, izaugsmes posma riska fondus un korporatīvās partnerības stimulus privātā kapitāla piesaistīšanai.
- Organizatoriskā pārveide: universitātēm būtu jāiegulda uzņēmējdarbības atbalsta struktūrās, piemēram, ar resursiem labi nodrošinātos tehnoloģiju nodošanas birojos (TTO) un daudzdisciplīnu atvasinātās komandās, kurās līdzās pētniekiem darbojas uzņēmējdarbības un finanšu eksperti.
- Nozares sadarbības veicināšana: stiprināt partnerības starp atvasjaunuzņēmumiem un jau izveidotām nozarēm, izmantojot nodokļu atvieglojumus vai dotācijas, lai uzlabotu komerciālo dzīvotspēju un iekļūšanu tirgū.
Lai Eiropa kļūtu par pasaules līderi progresīvo tehnoloģiju jomā, politikas veidotājiem, universitātēm un investoriem ir jāsadarbojas, lai izveidotu saliedētāku un vērienīgāku blakusnozaru ekosistēmu. Īstenojot strukturālās reformas un palielinot finansiālo un organizatorisko atbalstu, ES var pavērt jaunas ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas.
Pilns ziņojums, Spin-offs: Vērtību radīšanas vektora stiprināšana ES-27 valstīssniedz detalizētu ieskatu un praktiskus ieteikumus šīs pārveides virzīšanai.
Lejupielādējiet zemāk redzamo ziņojumu, lai izpētītu, kā Eiropa var pilnībā izmantot no universitātēm atdalījušos uzņēmumu potenciālu.